Atšķirības starp "943286" versijām
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|Source file=paja1989n218_003_02 | |Source file=paja1989n218_003_02 | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/943/286/943286.jpg}} | ||
{{Written by|Kristina Sprindžunaite}} | {{Written by|Kristina Sprindžunaite}} | ||
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} | {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} | ||
{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} | {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} | ||
{{About topic|PSRS karaspēka izvešana no Baltijas valstīm}} | {{About topic|PSRS karaspēka izvešana no Baltijas valstīm}} | ||
| + | {{About topic|Baltijas republiku sadarbība}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
{{About organization|«Sajūdis»}} | {{About organization|«Sajūdis»}} | ||
| 42. rindiņa: | 44. rindiņa: | ||
| | ||
| − | |||
| − | |||
<p style="text-align: right; "> '''KRISTĪNE SPRINDŽŪNAITE,'''</p><p style="text-align: right; ">propagandas un komjaunatnes</p><p style="text-align: right; "> nodaļas korespondente</p> | <p style="text-align: right; "> '''KRISTĪNE SPRINDŽŪNAITE,'''</p><p style="text-align: right; ">propagandas un komjaunatnes</p><p style="text-align: right; "> nodaļas korespondente</p> | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 30. novembris, plkst. 21.41
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
1. novembris Lietuvā bija brīvdiena, jo tā bija mirušo piemiņas diena. Vakarā visās kapsētās iedegās atceres sveces. Laikam pirmo reizi pēckara gados, nebaidoties par sekām, cilvēki svecītes aizdedza arī izsūtīto atdusas vietās.
Tomēr par galveno pagājušo dienu notikumu kļuva Lietuvas PSR Augstākās Padomes sesija, kas notika 4. un 5. novembrī. Īsumā to var raksturot kā lietišķu un veiksmīgu. Sesijā tika pieņemts likums par Lietuvas PSR pilsonību. Tas gan nav likums par Lietuvas pilsonību, kā vēlētos daudzi, kas nespēj iedziļināties realitātēs. Bet arī šis statuss vēl izraisīs kaislības, kad sitīs referenduma vai vēlēšanu stunda. Starp citu, sesija pieņēma arī likumu par referendumu, bet likums par pilsonību stāsies spēkā pēc diviem gadiem.
Vienbalsīgi deputāti nobalsoja par pārmaiņām Lietuvas PSR Konstitūcijas 50. pantā par sirdsapziņas brīvību. Pieņemts arī paziņojums PSRS Augstākajai Padomei likumprojekta par privātīpašumu sakarā. Mūsu deputāti ir neapmierināti ar projektu, ko izstrādā Maskava.
Oktobra svētki šoreiz bija citādi nekā allaž. Nebija tik daudz sarkanās krāsas Lietuvas pilsētas ielās. Tikpat kā nebija demonstrāciju, nelieli mītiņi. Bet Viļņā kara tehnikas demonstrēšanas laikā jaunu cilvēku grupa, izkļuvuši cauri miliču rindai, izskrēja uz ielas un uz dažām minūtēm apturēja bruņumašīnu kolonnu.
Par Oktobra svētkiem runāja arī «Sajūdis» saeimas sesijā, kas notika pagājušajā svētdienā. Tur izskanēja protests kara orķestrim, kas svinīgā mītiņa laikā, spēlējot Lietuvas himnu, rupji izkropļoja to.
Tomēr svarīgākais jautājums, kuru apsprieda saeima, bija par presi. Sesijas priekšvakarā «Sajūdis» avīžu pārstāvji pulcējās sanāksmē, kur pieņēma paziņojumu. Tā pamatdoma — presei jākalpo Lietuvas neatkarības idejai, nevis atsevišķu grupu vai personu interesēm.
Saeimas sesija lēma arī par armijas lietām. Daudzi uzskata, ka šis jautājums ir vēl svarīgāks nekā Lietuvas neatkarības jautājums. Bieži minam Ungārijas piemēru, aizmirstot, ka tur ir gan Ungārijas armija, gan Padomju armija. Bet Lietuvā — tikai Padomju armija. Šis jautājums ir īpaši aktuāls, turklāt sarežģīts.
Ja reiz pieminēju presi, tad varu paziņot, ka mūsu laikraksts «Komjaunimo Tiesa» Lietuvā būs populārākais arī nākamajā gadā. Lietuviešu izdevuma tirāža pārsniedz pusmiljonu.
Lietuvā izraudzīts pats spēcīgākais vīrietis. Šīs sacensības notika atbilstoši starptautiskiem nolikumiem. Spēkavīra titulu ieguva 108 kilogramus smagais divu bērnu tēvs no Klaipēdas.
Pagājušajā nedēļā notika vokālā džeza grupu festivāls.
Tā muzikālais līmenis bija ļoti augsts, bet to nevar sacīt par šā sarīkojuma organizatorisko pusi.
11. novembrī Lietuvā sākas reliģiskās filozofijas un baznīcas mūzikas nedēļa. Tās organizatori — mūziķi, filozofi un baznīcu pārstāvji.
Viļņā notika starptautiskais sporta bridža turnīrs, kurā piedalījās 65 komandas. Pirmo vietu ieguva Varšavas komanda. Otro — jauktā komanda no Lietuvas un Anglijas.
KRISTĪNE SPRINDŽŪNAITE,
propagandas un komjaunatnes
nodaļas korespondente
