Atšķirības starp "739468" versijām
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
{{Written by|Tenu Vare}} | {{Written by|Tenu Vare}} | ||
{{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} | {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} | ||
| − | |||
{{About topic|Padomju Armija}} | {{About topic|Padomju Armija}} | ||
{{About topic|Karadienests Padomju Armijā}} | {{About topic|Karadienests Padomju Armijā}} | ||
| − | {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar'}} | + | {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} |
| + | {{About topic|Republikas saimnieciskais aprēķins}} | ||
| + | {{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}} | ||
| + | {{About topic|Baltijas republiku sadarbība}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
{{About person|Urmass Lānems}} | {{About person|Urmass Lānems}} | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 30. novembris, plkst. 20.18
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Otrdien, 28. martā, Igaunijas komjaunatnes Centrālkomitejā godināja republikas komjaunatnes organizācijas darbības programmas un statūtu nolikumu ideju konkursa uzvarētājus. Konkurss notika šā gada sākumā. Tā galvenais mērķis bija iegūt priekšlikumus, idejas, lai mainītu turpmāko republikas komjaunatnes darbību, jo pašreizējā organizācija nav attaisnojusi cerības. Runāja Igaunijas ĻKJS CK pirmais sekretārs Urmass Lānems. Viņš sveica konkursa uzvarētājus un akcentēja pašas aktuālākās komjaunatnes problēmas.
Žūrijas locekļi apgalvoja, ka konkurss attaisnojies, jo patiesi iegūtas daudzas vērtīgas idejas mūsu jaunatnes organizācijas koncepcijai. Vairākas idejas komjaunatne jau tūliņ var likt lietā. Veiksmīgāko darbu autori tiks pieaicināti palīgā jauno dokumentu izstrādē.
***
Noticis apvienotais Pērnavas pilsētas un rajona komjaunatnes plēnums. Tas apsprieda krīzes stāvokli republikas, rajona un pilsētas komjaunatnes organizācijā. Apvienotais plēnums izvirzīja prasību sasaukt ārkārtējo Igaunijas ĻKJS CK plēnumu, iztirzāt organizācijas rītdienu un jau pirmajā pusgadā sasaukt ārkārtējo Igaunijas komjaunatnes kongresu.
***
30. martā notika Igaunijas KP CK biroja sēde, kurā visvairāk uzmanības tika pievērsts Igaunijas PSR pārejai uz saimniecisko aprēķinu. Bija dažādi priekšlikumi, bet visi bija vienis prātis, ka pieņemamais lēmums ir ārkārtīgi svarīgs republikas nākotnei. Tam jāatbrīvo Igaunijas PSR no administratīvi komandējošās sistēmas žņaugiem, izstrādātajam jābūt suverēnas padomju sociālistiskās republikas modelim.
Tika apstiprināti piedāvātā koncepcijas projekta galvenie punkti, kā arī koncepcijai atbilstošie likumprojekti par Igaunijas PSR pāreju uz saimniecisko aprēķinu ar 1990. gada 1. janvāri. Republikas saimnieciskā aprēķina koncepcijas apspriešanas gaitā jau pirms Igaunijas PSR Augstākās Padomes sesijas paredzēts sarīkot partijas un saimnieciskā aktīva sanāksmi, lai risinātu šo pašu problēmu.
***
31. martā notika Igaunijas PSR Augstākās Padomes sēde. Tajā atzina: esam jau tiktāl, ka republikas saimnieciskā aprēķina ideja, kuru izvirzīja tikai pirms pusotra gada, pārtapusi programmā un drīz tiks nodota visas tautas apspriešanai. Ļoti neatlaidīgi strādāja vairāk nekā simts zinātnieku, saimniecisko vadītāju un valsts iestāžu darbinieku.
Aprīlī projekts jānodod visas tautas apspriešanai. To publicēs partijas un republikāniskie laikraksti.
Igaunijas PSR AP Prezidijā apstiprināts Igaunijas PSR likumdošanas pilnveidošanas plāns. Tajā iekļauti vairāk nekā 30 republikas likumprojekti un Igaunijas PSR AP Prezidija dekrētu projekti. Apstiprināta Igaunijas PSR AP Prezidija valodas aizstāvības komisija, ko vada rakstnieks Jāns Kross.
***
4. un 5. martā Londonā notika 1. starptautiskā konference, kurā iztirzāja mūzikas problēmas. Šā pasākuma organizētāji uzaicināja uz Lielbritānijas galvaspilsētu arī divus igauņu pārstāvjus — Tallinas kluba «Muzikants» vadītāju Juriju Makarovu un Pilsētas halles vadītāja vietnieku Reinu Langu, kuri bija vienīgie no Padomju Savienības. Londonā ieradās 170 impresāriji, aģenti un skaņu ierakstu firmu pārstāvji, kā arī žurnālisti. Mūzikas problēmām sociālistiskajās zemēs tika veltīta īpaša uzmanība. Par to liecina pat konferences darba kārtības punkta formulējums — «Atklātība uz estrādes». Ārzemju menedžeri un producenti sociālistiskās valstis uzskata par ļoti perspektīvu tirgu. Rietumu kolēģi cer, ka pārkārtošanās Padomju Savienībā attīstīsies neatgriezeniski un drīz, teiksim, rokmūziķiem atvērsies brīnišķīga zeme ar brīnišķīgām iespējām. Taču, no otras puses, diezgan asi izvirzās finansiālais jautājums.
Konferences dalībnieki tās nobeigumā nonāca pie secinājuma, ka jāizveido vispasaules impresāriju asociācija, organizācija, kas aizstāvēs menedžeru un aģentu intereses nežēlīgajā konkurences cīņā. Līdz rudenim Londonā jābūt gatavam asociācijas statūtu projektam. Iniciatīvas grupā, kas to izstrādās, ir arī J. Makarovs un R. Langs.
***
28. martā Politiskās izglītības nama kinozālē notika projekta «Igaunijas sieviete šodien un rīt» apspriešana. Šis projekts izstrādāts ar zinātnieku palīdzību. Tā apstiprināšana ir ļoti nozīmīga ne tikai sievietēm, bet pirmām kārtām, republikas valdībai, lai patiesi rūpētos par daiļo dzimumu. Projektā ietverti tie sociāli ekonomiskie jautājumi, kas nav risināti gadu desmitiem ilgi. Dokumentam jākļūst par republikas saimnieciskā aprēķina programmas sastāvdaļu. Asā diskusija liecināja, ka 14, aprīlī, kad notiks Igaunijas sieviešu kongress, republikas valdībai būs nopietns eksāmens.
Visvairāk tika runāts par nekārtībām armijā. Ierosinājumu šīm sarunām deva traģiskais gadījums ar lietuviešu puisi Arturu Sakalausku, kas, novests līdz izmisumam, nošāva dažus potenciālos noziedzniekus. Man grūti iedomāties to, ko izjuta mātes, kuras jau pavadījušas vai pašreiz pavada savus dēlus armijā! … Tāpēc likumsakarīgi izvirzās jautājums par reģionālo karaspēka vienību izveidošanu. Svarīgi ir, lai virsnieki un ģenerāļi pilnīgi izzinātu un saprastu, kas īsti notiek Bruņotajos Spēkos. Arī sievietes prasa atbrīvot viņas no karaklausības.
Informāciju sagatavojis
TENU VARE,
redaktora vietnieks
