Atšķirības starp "998528" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/05/01 |Issue number=84 |Page number=8 |Original title=Pirms 30 gadiem (1958) |Source file=paja1988n084_007_02 |Abstrac...) |
(Set original images) |
||
(4 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
|Original title=Pirms 30 gadiem (1958) | |Original title=Pirms 30 gadiem (1958) | ||
|Source file=paja1988n084_007_02 | |Source file=paja1988n084_007_02 | ||
− | | | + | }} |
− | + | {{Source image|articles/998/528/998528.jpg}} | |
+ | {{Written by|Ojārs Vācietis}} | ||
+ | {{About topic|Metro}} | ||
+ | {{About topic|1. maijs}} | ||
+ | {{About domain|Vēsture}} | ||
+ | {{About domain|Kultūra un māksla}} | ||
+ | {{About domain|Transports}} | ||
+ | {{About person|Vens Klaiberns}} | ||
+ | {{About person|Mihails Tāls}} | ||
+ | {{About person|Inese Jaunzeme}} | ||
+ | {{About person|Gaļina Ždanova}} | ||
+ | {{About person|Dina Kuple}} | ||
+ | {{About person|Arturs Reinfelds}} | ||
+ | {{About person|Vaidelotis Apsītis}} | ||
+ | {{About person|Ņikita Hruščovs}} | ||
+ | {{About person|Valerijs Kļimovs}} | ||
+ | {{About place|Maskava}} | ||
+ | {{About year|1958}} | ||
+ | {{About year|1988}} | ||
+ | '''MŪSU LIELAJOS SVĒTKOS''' | ||
+ | |||
+ | (..) Vai visos mūsu dzīves iecirkņos notiek paaudžu maiņa — vecā gvarde nodod stafeti jaunajiem, un mēs to saņemam savās jaunajās rokās. Kad beidzas maiņa, fabrikas vārtos plūstošajā cilvēku straumē ir tik daudz jaunu seju, arodskolēnu melno šineļu. Tā ir maiņa, un cik reižu pāri visai zemei jau nav dimdējusi viņas darba labā slava! Ar aizturētu elpu mēs vērojam Mihaila Tāla cīņas melnbaltajā šaha «kara laukā». Kad Melburnā mastā uzvijās mūsu Dzimtenes karogs un stadionā izskanēja mūsu Valsts himna, vai mēs visi domās nespiedām roku Inesei Jaunzemei — no visas savas priecīgās un jaunās sirds. Mēs neesam žēlojuši un nežēlosim plaukstas, kad mūs sajūsmina Gaļinas Ždanovas talants, kad, aizveroties teātra priekškaram, mēs nespējam aizmirst kādu Dinas Kuples veidoto lugas tēlu. (..) Lai zied mūsu jaunībai tik ļoti līdzīgais Dzimtenes mierīgais Maijs! Lai skan mūsu svētku dziesmas visi jaunības dārgie vārdi — par Dzimteni, par laimi, par mierīgo dzīvi, par grūtām cīņām un uzvarām, par draudzību un mīlestību. Šīs dziesmas patīk mums pašiem, patīk mūsu draugiem, patīk mūsu zemei un noteikti patiks arī tikko atnākušajam Maijam! | ||
+ | <p style="text-align: right; ">'''OJĀRS VĀCIETIS'''</p> | ||
+ | | ||
+ | |||
+ | '''METROSTACIJA «RĪGA» ATKLĀTA''' | ||
+ | |||
+ | Maija svētkos maskavieši saņēma lielisku velti — jaunu metro trasi, kas apakšzemē stiepjas no stacijas «Botāniskais dārzs» līdz galapunktam — Vissavienības lauksaimniecības izstādei. Līnijas garums ir 5,4 kilometri. Šinī ceļa gabalā iekārtotas 4 jaunas stacijas — otra stacija «Botāniskais dārzs», stacija «Rīga», «Ščerbakovskaja» un «VLI». Līdz ar to Maskavas apakšzemes dzelzceļam ir 47 stacijas. | ||
+ | |||
+ | Metrostacijas «Rīga» apdare izdarīta pēc latviešu arhitektu Reinfelda un Apsīša projekta. Metrostacija izceļas ar vienkāršību, gaumīgumu un skaistumu. Pirmo reizi Maskavas metro celtniecībā izmantotas keramiskās plātnes. Mūsu republika metrostacijas celtniecībai piegādāja ne tikai materiālus, bet arī nosūtīja uz Maskavu vairāk nekā 30 teicamus meistarus. | ||
+ | |||
+ | Metrostaciju «Rīga» aplūkoja PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs un PSKP CK pirmais sekretārs biedrs Ņ. Hruščovs ar pavadoņiem. | ||
− | + | | |
+ | |||
+ | '''PAŠREIZ RĪGĀ''' | ||
+ | |||
+ | notiek starptautiskā P. Čaikovska konkursa laureātu Valerija Kļimova (PSRS) un pianista Vena Klaiberna (ASV) koncerti. Pēc katra koncerta neskaitāmi mūzikas cienītāji centās personiski izteikt savu pateicību lieliskajiem mūziķiem. | ||
+ | |||
+ | |
Pašreizējā versija, 2012. gada 19. septembris, plkst. 21.19
|
MŪSU LIELAJOS SVĒTKOS
(..) Vai visos mūsu dzīves iecirkņos notiek paaudžu maiņa — vecā gvarde nodod stafeti jaunajiem, un mēs to saņemam savās jaunajās rokās. Kad beidzas maiņa, fabrikas vārtos plūstošajā cilvēku straumē ir tik daudz jaunu seju, arodskolēnu melno šineļu. Tā ir maiņa, un cik reižu pāri visai zemei jau nav dimdējusi viņas darba labā slava! Ar aizturētu elpu mēs vērojam Mihaila Tāla cīņas melnbaltajā šaha «kara laukā». Kad Melburnā mastā uzvijās mūsu Dzimtenes karogs un stadionā izskanēja mūsu Valsts himna, vai mēs visi domās nespiedām roku Inesei Jaunzemei — no visas savas priecīgās un jaunās sirds. Mēs neesam žēlojuši un nežēlosim plaukstas, kad mūs sajūsmina Gaļinas Ždanovas talants, kad, aizveroties teātra priekškaram, mēs nespējam aizmirst kādu Dinas Kuples veidoto lugas tēlu. (..) Lai zied mūsu jaunībai tik ļoti līdzīgais Dzimtenes mierīgais Maijs! Lai skan mūsu svētku dziesmas visi jaunības dārgie vārdi — par Dzimteni, par laimi, par mierīgo dzīvi, par grūtām cīņām un uzvarām, par draudzību un mīlestību. Šīs dziesmas patīk mums pašiem, patīk mūsu draugiem, patīk mūsu zemei un noteikti patiks arī tikko atnākušajam Maijam!
OJĀRS VĀCIETIS
METROSTACIJA «RĪGA» ATKLĀTA
Maija svētkos maskavieši saņēma lielisku velti — jaunu metro trasi, kas apakšzemē stiepjas no stacijas «Botāniskais dārzs» līdz galapunktam — Vissavienības lauksaimniecības izstādei. Līnijas garums ir 5,4 kilometri. Šinī ceļa gabalā iekārtotas 4 jaunas stacijas — otra stacija «Botāniskais dārzs», stacija «Rīga», «Ščerbakovskaja» un «VLI». Līdz ar to Maskavas apakšzemes dzelzceļam ir 47 stacijas.
Metrostacijas «Rīga» apdare izdarīta pēc latviešu arhitektu Reinfelda un Apsīša projekta. Metrostacija izceļas ar vienkāršību, gaumīgumu un skaistumu. Pirmo reizi Maskavas metro celtniecībā izmantotas keramiskās plātnes. Mūsu republika metrostacijas celtniecībai piegādāja ne tikai materiālus, bet arī nosūtīja uz Maskavu vairāk nekā 30 teicamus meistarus.
Metrostaciju «Rīga» aplūkoja PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs un PSKP CK pirmais sekretārs biedrs Ņ. Hruščovs ar pavadoņiem.
PAŠREIZ RĪGĀ
notiek starptautiskā P. Čaikovska konkursa laureātu Valerija Kļimova (PSRS) un pianista Vena Klaiberna (ASV) koncerti. Pēc katra koncerta neskaitāmi mūzikas cienītāji centās personiski izteikt savu pateicību lieliskajiem mūziķiem.