673439

Jāzeps Brencis

«Padomju Jaunatne», 1989. gada 3. februāris, Nr. 24

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 24 Datums: 03.02.1989 Tirāža: 223500"" can not be assigned to a declared number type with value 223500. Lappuse: 3 Virsraksts: Nezaudēsim modrību vēlēšanās! Rubrika: Mans viedoklis Tēmas: PSRS tautas deputāts PSRS tautas deputātu vēlēšanas Nozares: Politika Organizācijas: Mediji: Cilvēki: Vietas: Notikums: Māra Steina vadībā darbu sāk LTF republikāniskais vēlēšanu koordinācijas centrs, kas organizē PSRS tautas deputātu vēlēšanu kampaņu Latvijā Gads: 1989

Vēlēšanu kampaņā iestājies otrais posms. Notiek apgabalu priekšvēlēšanu sapulces. Ko tad novēlēsim priekšvēlēšanu sapulču dalībniekiem? Gribas aicināt būt modriem! Lūk, kāpēc!

Pieņemsim, kādā vēlēšanu apgabalā ir izvirzīti 10 deputātu kandidāti, bet priekšvēlēšanu sapulces gaitā, jūtot konkurētnespēju, seši no tiem noņem savas kandidatūras. Tātad paliek četri, no kuriem reģistrācijai tiks iesniegti tie uzvārdi, kuri balsošanā savāks vairāk nekā pusi sapulces dalībnieku balsu.

Te sapulces vadītājs izsaka priekšlikumu balsot aizklāti un reģistrācijai izvirzīt 2 kandidātus, tātad biļetenos atstāt 2 uzvārdus, bet 2 «nevēlamos» katram pēc saviem ieskatiem nosvītrot.

Sapulces dalībniekiem šāds balsošanas veids liekas demokrātisks, un tas tiek pieņemts ar balsu vairākumu. Turklāt sapulce vēl pieņem lēmumu atzīt par nederīgiem tos biļetenus, kuros izvirzīts cits deputātu kandidātu skaits (piem., 1 vai 3). Paskatīsimies, kas tad notiek tālāk!

Tātadpriekšvēlēšanu sapulces biļetenos tiek ierakstīti, piemēram, Jānis, Pēteris, Māris un Ivars. Pieņemsim, ka es esmu sapulces dalībnieks un atzīstu par savu deputātu tikai Jāni, bet, ja es balsošu vienīgi par viņu, mans biļetens tiks atzīts par nederīgu, tātad esmu spiests balsot reizē arī par Pēteri vai kādu citu, kas mani pavisam neapmierina. Man blakus sēž «kaimiņš», kuru apmierina gan Pēteris, gan Māris, gan Ivars, bet kuram kategoriski «nepatīk» mans Jānis. Tā nu iznāk, ka neapmierināts paliek arī «kaimiņš», jo viņš ir spiests svītrot vienu savu kandidātu. Tomēr šoreiz lielāks vinnētājs ir kaimiņš, jo, raugi, es, pats to negribēdams, esmu nobalsojis par vienu no viņa kandidātiem.

Protams, šāds balsošanas veids ir ļoti nedemokrātisks. Un bažas rodas tāpēc, ka tas tiek jau praktizēts mūsu republikā.

Kāds būtu ideāls variants?

1. Vēlams rīkot aizklātu balsošanu.

2. Nedrīkstētu ierobežot deputātu kandidātu skaitu, kas tiks izvirzīti reģistrācijai. Tātad sapulces dalībniekiem jādod iespēja balsot par vienu, diviem, trim, četriem vai visiem desmit, ja tādi ir un ja sapulces dalībnieks to vēlas. Jāatstāj arī iespēja izsvītrot visus kandidātus.

Te būtu vietā citēt izvilkumu no 38. panta PSRS Likumā par PSRS tautas deputātu vēlēšanām: «Reģistrācijai var iesniegt jebkuru skaitu deputātu kandidātu. Lēmumu pieņem ar dalībnieku balsu vairākumu, atklāti vai aizklāti balsojot. Balsošanas kārtību nosaka sapulce. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojuši vairāk nekā puse sapulces dalībnieku.»

Atcerēsimies, ka deputātam būs jāaizstāv Latvijas PSR intereses piecus gadus, un tādēļ necentīsimies izlemt deputātu kandidātu likteni – šo ļoti svarīgo jautājumu vēlētāju sapulcē – pasākumā, kurā piedalās tikai niecīga daļa no apgabala vēlētājiem. Nevajag baidīties no liela deputātu kandidātu skaita vienā biļetenā. Vēlēšanu likuma 60. pantā ir paredzēta atkārtota balsošana, kura, ja būs nepieciešams, noteiks vispiemērotāko mūsu republikas pārstāvi Maskavā.

JĀZEPS BRENCIS,

inženieris enerģētiķis