389096

Vilis Seleckis

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 28. septembris, Nr. 186

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 186 Datums: 28.09.1988 Tirāža: 220000"" can not be assigned to a declared number type with value 220000. Lappuse: 2 Virsraksts: Tukumnieki savu vārdu teikuši Rubrika: Tēmas: LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana Nozares: Politika Organizācijas: Latvijas Tautas fronte (LTF) Mediji: Cilvēki: Agris Jaunkļaviņš Vietas: Engure, Jaunpils, Kandava, Lapmežciems, Pūre, Slampe, Tukums Notikums: Notiek LTF Tukuma rajona nodaļas dibināšanas konference Gads: 1988

Visā Latvijā veidojas Tautas fronte — spēks, kas apvieno mūsu cerību un ticību nākotnei.

Nupat, 16. septembrī, uz LTF Tukuma rajona nodaļas dibināšanas konferenci pulcējās pāri par tūkstoš cilvēkiem. No Engures, Lapmežciema, Kandavas, Pūres, Jaunpils, Slampes un citiem ciemiem. Kopā nāca lauku ļaudis, strādnieki, skolotāji, skolēni, pensionāri. Vairāk nekā sešas stundas tukumnieki palika kopā un atklāti, patiesi, dažbrīd kaismīgi skaidroja, kur nonākuši, ko zaudējuši, uz ko vēl var cerēt. Daudzi šīs stundas nostāvēja kājās, jo rajona kultūras namā visiem vietu nepietika Visus konferences dalībniekus vienoja patiesības alkas. Mēs visi esam pēc tās izslāpuši, jo vēl pavisam nesen patiesību kropļoja, vajāja un demagoģijas putrā viļāja, pirms tautas priekšā cēla.

Nāk prātā aizvadīto gadu dažādas sēdes un sanāksmes šajā pašā zālē. Tika lemts par visam rajonam svarīgiem jautājumiem, bet garlaicība, miegainība un vienaldzība bija satriecoša. Par to nav jābrīnās. Vienīgi brīva domu apmaiņa raisa aktivitāti. Samākslota, liekulīga nodeldētu frāžu atkārtošana bez reālām tiesībām lemt nevar ieinteresēt cilvēkus.

Konferencē daudz pārmetumu tika izteikts rajona vadītājiem. Par veikalu tukšību, par sociālās sfēras nolaistību, par vienaldzību.

Šie pārmetumi rādīja, ka daudzi vadītāji ir tālu stāvējuši no rajona galvenajām problēmām, lēmuši kā valsts ierēdņi, nevis kā tautas vēlēti līderi. Viņi jutās atbildīgi augšu, bet ne savu ļaužu priekšā, paļaudamies uz to, ka formālās, farsam līdzīgās vēlēšanas ļaus saglabāt amatus un varu. Ar sašutumu tukumnieki pieminēja to priekšnieku vārdus, kuri rajonam tika «uzdāvināti», kad centrālajām iestādēm tie tapa nederīgi. Protams, tiem, uz brīdi šajā pusē ienākušiem, nevarēja likties svarīgi tādi «sīkumi» kā vietējās skolas, kultūras nams vai niecīgā Slocenes upe. Viņi te īstenoja «vadošo līniju» — garantēja, lai Rīga saņemtu ieplānoto gaļu, pienu, mēbeles, nebēdājot par to, ka tukumnieki paši paliek bez sava darba augļiem. Konferencē nosauktie skaitļi par gaļas un piena sadali liecināja par lielu netaisnību un izraisīja sašutumu klausītājos. Pats zemes kopējs pat maizi nevar bez grūtībām nopirkt! Kāda jēga cilvēkam pūlēties, ja viņš zina, ka viss viņa roku gādātais ieplūdīs mistiskā valsts sagādē, bet pašam nebūs nopērkams?

Rajona vadītājus tagad kritizēt nav grūti. Taču nav taisnība, ka vainīgi tikai viņi. Vainojami esam arī mēs visi. Kaut vai tāpēc, ka nepratām vai baidījāmies protestēt pret nejēdzībām. Tautas frontes dibināšana ir pirmais biklais protests, kas raisa cerību — turpmāk tukumnieki neļaus savā vārdā rīkoties savtīgiem karjeristiem. Dažkārt saka: pietiek mītiņu, vajag strādāt. Jā, strādāt vajag. Par to neviens nešaubās. Bet arī mītiņi ir vajadzīgi. Vienmēr! Jo mītiņš ir protests, kas garantē, ka nejēdzību būs mazāk. Un, ja kādam priekšniekam dikti nepatīk mītiņi, tad jārīkojas tā, lai nevienam nerastos vajadzība protestēt.

Stagnātu vara balstījās uz sabiedrības vienaldzību, bailēm un brīvās domas vajāšanu. Konference parādīja, ka pārveides apstākļos konservatīvie spēki šos ieročus ir zaudējuši. Ļaudis vairs nebaidās runāt patiesību un prasīt taisnību. Vienīgi brutāla, cietsirdīga vara spētu cilvēkus iedzīt vecajos rāmjos. Tukumnieki to negrib pieļaut, tāpēc apvienojās, lai aizstāvētu pārveides svarīgākos ideālus — demokrātiju, atklātumu, viedokļu plurālismu, ekonomisko reformu. Tautas fronte iekustina ilgi snaudušus spēkus — entuziasmu, nesavtību, nacionālo pašlepnumu, cerību un ticību. Tas ir tas tautas gara spēks, no kura mošanās vienmēr baidījušās visas patvaldības. Kā izteicās kolhoza «Dzimtene» galvenais agronoms Agris Jaunkļaviņš, šī atmoda var būt latviešu tautas pēdējā cerība. Šo iespēju nedrīkst palaist garām.

Konference ievēlēja LTF Tukuma rajona nodaļas domi, pārstāvi, tā vietniekus, delegātus uz republikas kongresu. Šobrīd jaundibinātajā organizācijā ir apvienojušies 882 biedri, no tiem — 230 strādnieki un kolhoznieki, 78 partijas biedri, 73 komjaunieši, 8 mājsaimnieces, 48 skolēni, 2 ticīgie, 82 pensionāri. Konferences laikā saziedoti 1518 rubļi.

Tukumnieki savu vārdu ir teikuši. Turpmāk jābūt darbiem.

 

VILIS SELECKIS,

LTF Tukuma rajona nodaļas pārstāvis