Atšķirības starp "024935" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/03/26 |Issue number=60 |Page number=2 |Original title=Tiklab latvietim, kā lietuvietim |In section=Jauna grāmata |So...) |
|||
| (5 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|In section=Jauna grāmata | |In section=Jauna grāmata | ||
|Source file=paja1988n060_002_08 | |Source file=paja1988n060_002_08 | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/024/935/024935.jpg}} | ||
{{Written by|Anda Rožukalne}} | {{Written by|Anda Rožukalne}} | ||
{{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} | {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} | ||
{{About domain|Valodniecība}} | {{About domain|Valodniecība}} | ||
{{About domain|Kultūra un māksla}} | {{About domain|Kultūra un māksla}} | ||
| + | {{About person|Arvīds Butkis}} | ||
| + | {{About person|Alberts Sarkanis}} | ||
| + | {{About person|M. Avots}} | ||
| + | {{About person|Kārlis Abens}} | ||
{{About place|Latvija}} | {{About place|Latvija}} | ||
{{About place|Lietuva}} | {{About place|Lietuva}} | ||
| + | {{About place|Viļņa}} | ||
| + | {{About event|E1988032600}} | ||
{{About year|1988}} | {{About year|1988}} | ||
| + | Pagājušajā gadā Viļņas izdevniecība «Mokslas» laidusi klajā grāmatu, kura, domājams, varētu ieinteresēt daudzus arī Latvijā. Tas ir Alvīda Butka un Alberta Sarkaņa sastādītais «Lietuviešu — latviešu valodas ceļvedis». Šīs sarunvalodas vārdnīcas tirāža — 15 000 eksemplāru. | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | |||
| + | '''No priekšvārda:''' | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | |||
| + | «Šī mazā grāmata lai ir pirmais solis uz iepazīšanos ar sev radniecīgo valodu tiklab latvietim, kā lietuvietim. Tā ir izstrādāta kā sarunu vārdnīca, kas papildināta ar abu valodu fonētisku apskatu un īsu gramatiku, frazeoloģismu un parunu paralēlēm, sarunu valodā lietojamiem saīsinājumiem. Līdz šim tikai 1937. gadā ir iznākusi triju valodu sarunu vārdnīca (Avots M. Praktiska latvju — lietuvju — poļu vārdnīca lauksaimniekiem un laukstrādniekiem. Rīgā, 1937.), kas savas šaurās specifikas un vecuma dēļ kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Ikdiena liecina, ka tiem cilvēkiem, kuri sākuši iepazīt vai apgūt igauņu valodu, sava nozīme ir bijusi K. Abena sarunu vārdnīcai. Savukārt latviešu valodā līdz šim nav iznākusi neviena lietuviešu valodas mācību grāmata. Ar šo valodu ceļvedi mēģināts aizpildīt acīmredzamo robu.» | ||
| + | |||
| + | Ļoti piemērots grāmatas saturam un uzdevumam, šķiet, nosaukumā ietvertais vārds — ceļvedis. Tas nozīmē — ieinteresēt, iepazīstināt, rādīt ceļu pie citas valodas. Jo pēc šīs grāmatas rūpīgas izstudēšanas diezin vai būs iespējams skatīties Panevēžas teātra izrādes bez tulka palīdzības. Toties komandējumos, ekskursijās, arī iepirkšanās braucienos uz Lietuvu noderēs prasme uzrunāt, sasveicināties, iepazīties, saprast galveno veikalā, pastā, frizētavā. Arī pašapziņai, noskaņojumam un labsajūtai, atrodoties svešā vietā, nāks par labu valodas pamatu zināšana. Grāmata nopērkama arī Rīgā, tā maksā 30 kapeikas un ir ieliekama kabatā. Vai tad nav kauns, aizbraucot pie kaimiņiem, zināt tikai «Laba diena!» un visur kur pirmkārt raudzīties pēc uzrakstiem krievu valodā? Lietuviešu izdevēji pirmie parūpējušies, lai saprašanās starp tuvu līdzās dzīvojošām tautām varētu notikt bez starpniekvalodas. | ||
| + | <p style="text-align: right; ">'''A. ROŽUKALNE'''</p> | ||
| + | | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 21. maijs, plkst. 17.35
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pagājušajā gadā Viļņas izdevniecība «Mokslas» laidusi klajā grāmatu, kura, domājams, varētu ieinteresēt daudzus arī Latvijā. Tas ir Alvīda Butka un Alberta Sarkaņa sastādītais «Lietuviešu — latviešu valodas ceļvedis». Šīs sarunvalodas vārdnīcas tirāža — 15 000 eksemplāru.
No priekšvārda:
«Šī mazā grāmata lai ir pirmais solis uz iepazīšanos ar sev radniecīgo valodu tiklab latvietim, kā lietuvietim. Tā ir izstrādāta kā sarunu vārdnīca, kas papildināta ar abu valodu fonētisku apskatu un īsu gramatiku, frazeoloģismu un parunu paralēlēm, sarunu valodā lietojamiem saīsinājumiem. Līdz šim tikai 1937. gadā ir iznākusi triju valodu sarunu vārdnīca (Avots M. Praktiska latvju — lietuvju — poļu vārdnīca lauksaimniekiem un laukstrādniekiem. Rīgā, 1937.), kas savas šaurās specifikas un vecuma dēļ kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Ikdiena liecina, ka tiem cilvēkiem, kuri sākuši iepazīt vai apgūt igauņu valodu, sava nozīme ir bijusi K. Abena sarunu vārdnīcai. Savukārt latviešu valodā līdz šim nav iznākusi neviena lietuviešu valodas mācību grāmata. Ar šo valodu ceļvedi mēģināts aizpildīt acīmredzamo robu.»
Ļoti piemērots grāmatas saturam un uzdevumam, šķiet, nosaukumā ietvertais vārds — ceļvedis. Tas nozīmē — ieinteresēt, iepazīstināt, rādīt ceļu pie citas valodas. Jo pēc šīs grāmatas rūpīgas izstudēšanas diezin vai būs iespējams skatīties Panevēžas teātra izrādes bez tulka palīdzības. Toties komandējumos, ekskursijās, arī iepirkšanās braucienos uz Lietuvu noderēs prasme uzrunāt, sasveicināties, iepazīties, saprast galveno veikalā, pastā, frizētavā. Arī pašapziņai, noskaņojumam un labsajūtai, atrodoties svešā vietā, nāks par labu valodas pamatu zināšana. Grāmata nopērkama arī Rīgā, tā maksā 30 kapeikas un ir ieliekama kabatā. Vai tad nav kauns, aizbraucot pie kaimiņiem, zināt tikai «Laba diena!» un visur kur pirmkārt raudzīties pēc uzrakstiem krievu valodā? Lietuviešu izdevēji pirmie parūpējušies, lai saprašanās starp tuvu līdzās dzīvojošām tautām varētu notikt bez starpniekvalodas.
A. ROŽUKALNE
