Laika ziņas

06.02.1990 – Mīļie lasītāji! Esam Jūsu draugi, tāpēc izlasiet mūsu vēstuli līdz galam! Nevaram noklusēt to, ka gaidāms neliels lietus. Ticiet mums – jūtam pret Jums visdziļākās simpātijas, tieši tāpēc uzskatām par savu pienākumu paziņot Jums arī to, ka pūtīs dienvidrietumu un rietumu vējš 7 līdz 12 m/s. Turklāt visi jau zina, ka naktī gaisa temperatūra būs no 0 līdz +5, bet dienā – no +3 līdz +8... Daži skaidri redzējuši, ka... Bet par to – citreiz.

LABVĒĻI

P.S. Ir taču tik labi, ka līdzās ir draugi, kuri visu redz, visu zina, turklāt Jums tikai labu, vai ne?

25.01.1990 – Laiks šodien būs tikpat nenormāls, cik nenormālas ir „Latvijas Jaunatnes” redakcijas darbinieku algas. Temperatūra no +1 līdz +3 skaitliski līdzināsies mums vislabāk pazīstamo naudaszīmju vērtībai, bet rietumu vējš no 5 līdz 10 m/s joprojām dzīs „LJ” peļņu austrumu virzienā. Cik ilgi turpināsies šīs anomālijas dabā?

09.01.1990 – „Kur tu paliki, kāpēc tu aizgāji, kad tu atnāksi?” – tā jau nez kuro dienu kopā ar četrām Latvijas rokmūziķēm vaimanā Latvijas jaunatnes daiļais dzimums. Par ko gan viņas skumst? Nu, protams, par aizgājušo Salatēti, kurš pat nav papūlējies atstāt sniegu ar ko pakaitināt kādu Rīgas kungu vai pareizāk – biedru. „Tā tas notiek,” secinātu grāmatas „Kā tas notiek?” autors Karels Čapeks, kuram tieši šodien aprit 100 gadu. Bet ja reiz tik ļoti ļoti gribas skumt par kādi Viņu, tad šādu godu būtu izpelnījies Elviss Preslijs, kuram vakar atzīmējām 53. dzimšanas dienu. Un vēl – sveicam Kasparu Dimiteru vārdadienā. Novēlam viņiem visiem Rietumvēju, nakti sagaidīt tieši 0 grādos, dienu – no +1^o

16.03.1990 – Eh, nebēdā, ja tev nav ķiršu sarkanas volgas un vasarnīcas Bigauņciema kāpā. Daudz vērtīgāki jau ir tie draugi, kas nebrīnās, ja vienā kājā uzvelku zilu, bet otrā – dzeltenu zeķi, kas nepārmet, ja viesībās ar pirkstiem no lielās salātu bļodas noņemu gurķa šķēli un sajūsmā nespiedzu, izdzirdot grupu „Jauns Mēness”, kuras vietā šodien pusdienas pārtraukumā pa radio skanēs deputātu kandidātu balsis. Tās noklausoties varat iet baudīt laiku ar nelielu dienvidrietumu vēju un gaisa temperatūru no +4 līdz +9 grādi.

16.01.1990 - Nemaz nebaidieties, ka pār Latviju un īpaši pār Stučkas rajonu vairs nelīs funkcionāru lietus! (Gluži kā tas bija piektdien...) Bet – līs un nedaudz snigs slapjš sniegs, kurš cerams neizšķīdinās no Latvijas debesīm „Latvijas Jaunatni”, gluži kā no Maskavas debesīm žurnālu „Rodina” (kurā vīdēja taisnības un atklātuma atblāzma...) Bet līs un nedaudz snigs – daži republikas rajonu pirmie sekretāri (pietiekami progresīvi, lai dzīvotu kopā ar mums +1 un pat +6 grādos un lidotu kopā ar mums 8 līdz 13 m/s), novēl jums visiem – „Have a nice day!”.

07.02.1990 – „Dolārs, ar kura palīdzību imperiālisti cerēja pakļaut savai varai visu zemeslodi, šodien izskatās visai nožēlojams un nepievilcīgs, salīdzinot ar stipro un stabilo padomju rubli,” – tā 1950.gada februārī „PJ” atzīmēja jauno cenu pazemināšanu pārtikas un rūpniecības precēm. Protams, tolaik neviens nenojauta, ka mūs sagaidīs citi brīnumi – gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +10. Vareni Meteņi un metieni! Nokrišņu nebūs, bet vējš no rietumiem.

13.01.1990 – Pēc visa spriežot, tad, kad puikas aiz muguras saukās mani par veco pleksti, es apcirtīšos un paziņošu, ka esmu vismaz redzējusi, kā pie mums ziemā snieg sniegs. Kaut vai tāds, kā ieplānots šodien, - slapjš un vietām. Vēl pavasara dienās janvāra vidū būs auksts – no -6 līdz -8, bet tikai naktī un tad jau notiekot visādi brīnumi. Dienā ap nulli, ek... 

10.01.1990–Ja neievērosiet manis ieteikto profilaksi, šodien un divās turpmākajās dienās jūsu vieglā saaukstēšanās, cīnoties ar dzestrajām rieteņa brāzmām (10-15 m/s) un uzturoties no 0 līdz +3 sasilušajā gaisa telpā, var pārtapt nopietnākā slimībā, ko zinoši cilvēki mēdz dēvēt par gripu. Līdzko kaut nedaudz jutīsities nelāgi, steidzami iebaudiet šādas zāles: pusglāze karstas tējas, 100 gr ruma, 40 pilieni heresa un nedaudz madeiras. Ja nav ruma, to varat aizvietot ar 120 gr „Teachers’s” viskija un tējkaroti riekstu liķiera „Coco”. Zāles lietojamas iekšķīgi. Labu veselību. – Priekšsēdētājam! Visiem! Visiem! Neattaisnojamā vilcināšanās laika ziņu problēmu risināšanā, kuras saistītas ar „LJ” kolektīvu, pēdējās dienās noved līdz galēju attiecību saspīlējumam starp minēto redakciju un sinoptiķiem. Nepretendējot šajā konfliktā meklēt taisnos un vainīgos, īpaši izveidotā komisija uzskata par savu pienākumu aicināt abas konfliktsituācijā nonākušās puses atrisināt problēmas parlamentārā ceļā. Komisija uzskata, ka šodien valdošie rietumvēji (15 līdz 19 m/s) nevarēs veicināt to jautājumu risināšanu, kas saistīti ar slapja sniega un lietus cikloniem virs Baltijas. Komisija aicina nekavējoties sākt risināt Latvijas apgādi ar saulainu laiku, un turpmāk izvairīties no mainīgiem mākoņu daudzumiem. Nekādā ziņā nav pieļaujama temperatūra no 0 līdz +5.

05.01.1990 -Kad zvanījām laika ziņu dienestam, radioēterā ieskanējās „Latvijas Jaunatnes” darbinieku iecienītā deja „Lambada” (nejaukt ar Lumumbu!). – Aļo! – atsaucas meteoroloģe, taču mēs jau bijām mūzikas varā. Tad viņa nepavisam ne valsts valodā nolasīja sacementētu frāzi par šodienu, divām turpmākajām dienām un mainīgu mākoņu daudzumu. To bija grūti apvienot ar skaistas melodijas baudīšanu. - ...mestami neboļšoi sņeg, veķer južnij 5-9 metrov v sekundu, ķemperatura vozduha minus 5. Vi meņa slušajeķe? -... jā. Bet kāda temperatūra būs naktī? – Začem vam eto? Strannije vi prognozi pišeķe. „Lambada” bija izskanējusi, ap sirdi atkal kļuva tā saltāk, bet galvā iešāvās doma, ka ne tikai laika ziņas, dažbrīd arī pati „pogoda u nas strannaja”

01.11.1990 – Domas par gaidāmo brokastu gatavošanu, mājās uzkopšanu un daudzām citām ikdienas rūpēm mājsaimniecei var aptumšot pat vissaulaināko rītu. Tā kā laika prognoze tuvākajām divām dienām nav nemaz saulaina (pa laikam līs, pūtīs rietumu vējš ar ātrumu no 15 līdz 18 m/s, temperatūra dienā no +1 līdz +6), tad visas padomju sievietes mierināšu ar ziņu, ka japāņu inženieri sola – drīz pienāks laiks, kad neuztrauksies par ikdienas sīkumiem, bet visu dienu varēsim veltīt bērnu audzināšanai un rūpēm par sevi...

01.02.1990 - „Pavadzīmē bija diagnoze: salmoneloze. Īstenībā nekādas saindēšanās nebija. Vienkārši viņš dzimšanas dienā bija „ieņēmis” vairāk par savām spējām...” Pēc nedrošiem baumu avotiem tapis zināms, ka šomēnes salmoneloze ies mazumā. Nemanīsim ne ārstu, ne – sevi! Laika apstākļi paliks iepriekšējie: ne silts, ne auksts. Ar vēja virzienu ir sliktāk – nākamajās dienās tas pūtīs no dienvidiem un arī no dienvidrietumiem, tādējādi šurp atnesdams nedaudz pūstošā kapitālisma smakas.

04.04.1990 – Kaut arī laiks šodien nebūs tik erotisks kā vakar (naktī nedaudz līs, bet dienā pūtīs rietumu, ziemeļrietumu vējš 6 līdz 11m/s), tas nevar traucēt kāda unikāla pasākuma norisei. „LJ” šīsdienas dežurantu kolektīvs izsludina I Vislatvijas randiņu. Tam jānotiek šodien, 4. aprīlī, pulksten 19 skvērā ieprietim Krievu drāmas teātrim. Pasākumā (pastaigā pa skvēru) piedalās visi tie, kas sastrīdējušies, ietiepušies un nezina, kā salabt. Atmetiet taču savas iedomas, aizmirstiet ambīcijas, jo, ilgi lolotas, tās var pārtapt neatgriezeniskā kļūdā. Ak, jā – gaisa temperatūra no +3 līdz +8.

31.01.1990 – Kāds nāk, - secināja Frankenšteins, sadzirdēdams ZAZ GORDĪNĪ rēkoņu, un uz mirkli pārstāja gremot Mildas tantes dzelteno pēdu. Durvīs parādījās Vasilija iepelējusī seja. – Vai karstu belašu negribi? – Rīt aizeju jūrā, butes būs, - atbildēja Frankenšteins, ignorēdams piedāvājumu, un acumirklī izmalkoja terpentīna pudeli. – Kāds laiks, Vasilij? – Aģents Veņiks no ģenštāba ziņo, ka 31. janvārī un 2.februārī būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām nelieli nokrišņi, lietus, slapjš sniegs, dienvidu-dienvidaustrumu vējš 5-10 metri sekundē, temperatūra naktī no -1 līdz -4 dienā – līdz +4, - gārdza Vasilijs. Un vēl viņš lika pateikt, lai publika neuztraucas, ja parādās bruņustransportieri, jo ģenštābs rīko mācības.

06.04.1990 - – Latvijā ieradies Boriss! Un kāda sakritība – tieši šajās dienās pūtīs naidīgais rietumu vējš no 4 līdz 9 m/s un gaisa temperatūra būs robežās no +5 līdz +10. Bet neuztraucies, dārgais, nomierinies, apskati savu Latviju, kārtīgi noperies kādā pirtiņā, varbūt mēģini iziet plašajos medību laukos. Runā, ka drīz medību ieročus vajadzēšot nodot, tad nu izmanto pēdējo iespēju. Ak, jā – neaizmirsti nolikt ziedus pie A. Pelšes pieminekļa. Bet atceries – Tevi gaida Maskavā. Nepievil to!

20.02.1990 – Gaisa temperatūra no +2 līdz +7 grādiem un pavasarīgs dienvidrietumu vējš ar ātrumu 6-11 m/s pūtīs pašā Eiropas serdē. Kā 30. gados rakstīja Brastiņu Ernests: „...pašā Eiropas vidū atrodas Latvija ar latviešiem. To var ikviens pārbaudīt ar mēru rokās un pārliecināties, ka no Nordkapa līdz Atēnām un no Urālu kalniem līdz Anglijas salām vilktās līnijas krustojas pār mūsu galvām, dalīdamas pašas uz pusēm. Latvija tātad ir Eiropas serde un latvietis Eiropas sirds. Diemžēl gan tikai ģeogrāfiskā sirds.”