Atšķirības starp "765346" versijām
(Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
|Source file=lajn1990n218_001_01 | |Source file=lajn1990n218_001_01 | ||
}} | }} | ||
+ | {{Source image|articles/765/346/765346.jpg}} | ||
{{Written by|Vitālijs Portņikovs}} | {{Written by|Vitālijs Portņikovs}} | ||
{{About topic|PSRS tautas deputātu IV kongress}} | {{About topic|PSRS tautas deputātu IV kongress}} | ||
{{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}} | {{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}} | ||
{{About topic|Savienības līgums (PSRS)}} | {{About topic|Savienības līgums (PSRS)}} | ||
+ | {{About topic|PSRS tautas deputāts}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
{{About person|Genādijs Janajevs}} | {{About person|Genādijs Janajevs}} |
Pašreizējā versija, 2014. gada 20. marts, plkst. 19.09
|
Gorbačova ieteiktais kandidāts PSRS viceprezidenta amatam — Genadijs Janajevs — saņēmis nepieciešamo balsu skaitu un ievēlēts Padomju Savienības otrajā svarīgākajā amatā. Tas notika pēc tam, kad prezidents ierosināja tautas deputātiem otrreiz nobalsot par Janajeva kandidatūru.
Janajeva kandidatūra šokē daudzus. Ja piecdesmit trīs gadus vecais Politbiroja loceklis un PSKP Centrālkomitejas sekretārs bija ar kaut ko ievērojams politiskajās aprindas, tad tikai ar savām runām pret tirgus ekonomiku, ko viņš pauda, būdams Vissavienības arodbiedrību līdera amatā. Politbirojā Janajevs pārzina starptautiskos jautājumus. Kaut gan, šķiet, Janajevs ir tipisks aparāta darbinieks, daudzi deputāti, atbalstīdami Janajeva kandidatūru, lietoja apzīmējumu «spožs», kas, starp citu, nav spējis ietekmēt deputātu vairākumu. Janajeva ievēlēšanai bija nepieciešams enerģisks Gorbačova, Nazarbajeva un citu labēju centristu bloka autoritāšu spiediens. Interesanti, ka Janajeva kandidatūru atbalstīja Uzbekijas prezidents Islams Karimovs. Taču šis politiķis vai nu nejauši, vai nu apzināti izpaudis šā atbalsta jēgu: «Mēs solījām atbalstīt Mihailu Sergejeviču, ja viņš nomainīs savu komandu.»
Mihails Sergejevičs, pēc visa spriežot, tur savus solījumus: «Sākumā Jakovļevs, šajā kongresā — Ševardnadze, nomocītais un infarkta ķertais Rižkovs tikpat kā ir izsmēluši perestroikas varoņu sarakstu. Savienības vadībā nāk jauni cilvēki. Viņi it kā ir izdevīgi prezidentam tāpēc, ka nevar būt personības konkurenti. Taču viņi ir izdevīgi arī lielo republiku vadītājiem — tāpēc vien, ka nav pietiekami autoritatīvi, lai noteiktu situāciju republikās.
Pārtraukumā Janajevs paziņoja, ka uzskata sākotnējo zaudējumu nevis par savu, bet prezidenta neveiksmi. Viņš teica, ka par savas kandidatūras izvirzīšanu uzzinājis tikai pirms divām stundām, taču nav gulējis visu iepriekšējo nakti. Uz žurnālistu neizpratni par šā bezmiega cēloni Janajevs teica, ka nojautis par savu līdzdalību vēlēšanās.
Pagaisusi kongresa kārtējās dienas galvenā problēma — Krievijas atteikums piedalīties pagaidu ekonomiskajā savienībā starp republikām. Šī elegantā Ziemassvētku joka autors Boriss Jeļcins, neiesaistīdamies diskusijā, izlidoja uz Jakutiju.
Rotācijai Augstākajā Padomē tika ieteikti progresīvi deputāti. Viņu vidū G. Starovoitova un A. Oboļenskis.