Atšķirības starp "041099" versijām
| (3 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/03/16 |Issue number=50 |Page number=1 |Original title=«Ātrāk ārā!» |Alternate title=Mūsu korespondents Juris Laksovs ziņo no Maskavas |Source file=lajn1990n050_001_01 }} {{Written by|Juris Laksovs}} {{About topic|PSRS tautas deputātu III kongress}} {{About domain|Politika}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About person|Vilens Tolpežņikovs}} {{About person|Anatolijs Lukjanovs}} {{About person|Konstantīns Lubenčenko}} {{About person|Viktors Alksnis}} {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} {{About place|Maskava}} {{About year|1990}} '''— '''Nesaprotu, kas šobrīd pārvalda jūsu valsti, — savās pārdomās dalījās viens no PSRS Tautas deputātu kongresā akreditētajiem ārzemju žurnālistiem. — Jau kuru dienu visa valdība to vien dara, kā sēž prezidijā vai zālē un, aizmirsdama savus tiešos pienākumus, vēro, kas notiek kongresā. | + | {{Newspaper Article |
| + | |Article in=Latvijas Jaunatne | ||
| + | |Published on=1990/03/16 | ||
| + | |Issue number=50 | ||
| + | |Page number=1 | ||
| + | |Original title=«Ātrāk ārā!» | ||
| + | |Alternate title=Mūsu korespondents Juris Laksovs ziņo no Maskavas | ||
| + | |Source file=lajn1990n050_001_01 | ||
| + | }} | ||
| + | {{Source image|articles/041/099/041099.jpg}} | ||
| + | {{Written by|Juris Laksovs}} | ||
| + | {{About topic|PSRS tautas deputātu III kongress}} | ||
| + | {{About topic|PSRS tautas deputāts}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Mihails Gorbačovs}} | ||
| + | {{About person|Vilens Tolpežņikovs}} | ||
| + | {{About person|Anatolijs Lukjanovs}} | ||
| + | {{About person|Konstantīns Lubenčenko}} | ||
| + | {{About person|Viktors Alksnis}} | ||
| + | {{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}} | ||
| + | {{About place|Maskava}} | ||
| + | {{About event|E1990031400}} | ||
| + | {{About event|E1990022701}} | ||
| + | {{About year|1990}} | ||
| + | '''— '''Nesaprotu, kas šobrīd pārvalda jūsu valsti, — savās pārdomās dalījās viens no PSRS Tautas deputātu kongresā akreditētajiem ārzemju žurnālistiem. — Jau kuru dienu visa valdība to vien dara, kā sēž prezidijā vai zālē un, aizmirsdama savus tiešos pienākumus, vēro, kas notiek kongresā. | ||
Šķiet, ka ne vien valstsvīriem, bet arī jebkuram mūsu (pagaidām…) valsts pilsonim bija interesanti vērot to kritikas lavīnu, kas īsajā valsts pārvaldes vakuuma brīdī gāzās pār līdz šim vienbalsīgi apjūsmoto Mihailu Gorbačovu. Acīmredzot ne jau nejaušības dēļ, vēlējot prezidentu, par perestroikas aizsācēju nobalsoja tikai 59,2% deputātu. | Šķiet, ka ne vien valstsvīriem, bet arī jebkuram mūsu (pagaidām…) valsts pilsonim bija interesanti vērot to kritikas lavīnu, kas īsajā valsts pārvaldes vakuuma brīdī gāzās pār līdz šim vienbalsīgi apjūsmoto Mihailu Gorbačovu. Acīmredzot ne jau nejaušības dēļ, vēlējot prezidentu, par perestroikas aizsācēju nobalsoja tikai 59,2% deputātu. | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 20. marts, plkst. 18.19
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
— Nesaprotu, kas šobrīd pārvalda jūsu valsti, — savās pārdomās dalījās viens no PSRS Tautas deputātu kongresā akreditētajiem ārzemju žurnālistiem. — Jau kuru dienu visa valdība to vien dara, kā sēž prezidijā vai zālē un, aizmirsdama savus tiešos pienākumus, vēro, kas notiek kongresā.
Šķiet, ka ne vien valstsvīriem, bet arī jebkuram mūsu (pagaidām…) valsts pilsonim bija interesanti vērot to kritikas lavīnu, kas īsajā valsts pārvaldes vakuuma brīdī gāzās pār līdz šim vienbalsīgi apjūsmoto Mihailu Gorbačovu. Acīmredzot ne jau nejaušības dēļ, vēlējot prezidentu, par perestroikas aizsācēju nobalsoja tikai 59,2% deputātu.
Par vakardienas norisēm kongresā stāsta Vilens Tolpežņikovs:
— Lai gan sākumā mūsu delegācijas vairākums vienojās balsot pret prezidenta institūta ieviešanu, daudzi nez kāpēc nobalsoja «par» vai atturējās. Kad prezidentūras ideja kopumā tika pieņemta, nolēmām piedalīties likumprojekta atsevišķo iedaļu apspriešanā, lai ieviestu labojumus un «mīkstinātu» pārāk striktos definējumus, piemēram, pantā, kas ļāva neņemt vērā republiku viedokli.
Spriežot pēc kolēģu teiktā, mūsu deputātu vairākums balsoja par Gorbačovu, jo apzinājās, ka citu daudzmaz līdzvērtīgu kandidātu nav un ka viņš ir viselastīgākais no «augšu», atvainojiet, kliķes. Ar Gorbačova vārdu tomēr tiek saistītas cerības uz pārrunu veiksmīgu norisi Baltijas neatkarības atgūšanas jautājumā.
Jāteic, ka savu darbošanos jaunajā amatā prezidents sāka tā, it kā nekas nebūtu noticis. Arī prezidija locekļi joprojām sēdēja savās iesildītajās vietiņās, kaut gan saskaņā ar nule pieņemto likumu Augstākās Padomes Prezidija valstī vairs nav. Diez vai Gorbačovam pašam bija jāvada šī sēde un tuvākie cilvēki, konkrēti Lukjanovs, jāpietuvina sev jo cieši šā vārda tiešā nozīmē. Starp citu, atbrīvotās Augstākās Padomes priekšsēdētāja kandidatūru apspriešanā, kas brīžam pārsniedza pieklājības robežas, prezidents visai voluntāri mēģināja uzspiest savu viedokli. Proti: «izbīdīt» augstajam amatam vienīgi Lukjanova kandidatūru.
Domāju, ka Gorbačovs arī turpmāk nespēs mainīt savu politiku, jo tāda nu ir viņa iekšējā būtība. Tā lauztin laužas uz āru tajos brīžos, kad mūsu līderis ir sakaitināts.
Lieliska bija Augstākās Padomes priekšsēdētāja amata kandidāta jurista Lubenčenko runa. Tā bija eleganta, lakoniska, trīs minūtēs tajā tika izklāstīti Augstākās Padomes uzbūves un darbības principu grozījumi, pamattēzes.
'J'oprojām nav pavairota un kongresa dalībnieku vidū izplatīta mūsu republikas deputātu atklātā vēstule par Viktora Alkšņa aktivitātēm. Acīmredzot visa foruma rīkotāju enerģija tiek patērēta, dāsni izdalot interfrontiska satura makulatūru.
Maskavieši, protams, nezina, ka sestdien Rīgā notiks manifestācija, taču par iespējamo Latvijas un PSRS laulības šķiršanu ne mazums no viņiem izsakās lietpratīgi: «Neesiet taču idioti, stājieties ātrāk ārā!»
(15. martā pa tālruni)
