022769

LATINFORM

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 13. decembris, Nr. 237

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 237 Datums: 13.12.1988 Tirāža: 220000"" can not be assigned to a declared number type with value 220000. Lappuse: 1 Virsraksts: J. Vagra runa Rubrika: Latvijas tautu forumā Tēmas: Latvijas Tautu forums Mazākumtautību problēmas, biedrības Starpnacionālās attiecības Nozares: Kultūra un māksla Politika Vēsture Organizācijas: LKP Centrālā Komiteja Mediji: Cilvēki: V. I. Ļeņins, Jānis Vagris Vietas: Armēnija, Latvija Notikums: Latvijas Tautu forums Gads:

Cienījamie Latvijas tautu foruma delegāti, godātie viesi! Šī mūsu republikas vēsturē ir saviļņojoša un nozīmīga diena. Uz savu lielo apspriedi pirmo reizi šādā pilnā sastāvā sapulcējušies visu Latvijā dzīvojošo tautu un tautību pārstāvji. Mēs esam sapulcējušies, lai izteiktu savas šaubas un sāpes, kas sakņojas pagātnē, lai izteiktu savus vēlējumos un nākotnes cerības.

Šajā forumā mēs redzam pārliecinošu apstiprinājumu visu republikas iedzīvotāju politiskās aktivitātes pieaugumam, redzam, ka padziļinās demokratizācijas procesi, kuru paātrinājumam jaunu impulsu devusi partijas XIX Vissavienības konference.

Atļaujiet man Latvijas Komunistiskās partijas CK biroja uzdevumā sirsnīgi sveikt visus foruma dalībniekus un novēlēt sekmīgu darbu Padomju Latvijas tautu draudzības nostiprināšanas vārdā.

Mūsu republikai tas ir ļoti svarīgs, es pat teiktu, unikāls notikums. Šāda foruma sarīkošanu diktējusi pati dzīve.

Mūs visus satrauc zināmā starpnacionālo attiecību saasināšanās, kas vērojama pēdējā laikā, iemeslu tam ir ne mazums, un par tiem jau daudz ir runāts partijas sapulcēs un konferencēs, mītiņos un masu informācijas līdzekļos. Daudz retāk dzirdami lietišķi un konstruktīvi priekšlikumi, kā uzlabot stāvokli, kā nostiprināt uzticību un draudzību starp mūsu republikas tautām. Radusies acīm redzama nepieciešamība pēc vispusīgas sarunas par visu republikas veselīgo spēku konsolidācijas ceļiem. Sabiedrība ierosināja to izdarīt Latvijas tautu forumā. Šis priekšlikums guva visu partijas, padomju, arodbiedrību un komjaunatnes orgānu vienprātīgu atbalstu.

Ņemot vērā foruma īpaši svarīgo nozīmi. CK birojs ar tā norisi saistīto darbu uzdeva vadīt Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam. Mēs uzskatām, ka Prezidijs un tā izveidotā organizācijas komiteja veikuši lielu un lietderīgu darbu.

Šodien šajā zālē, kā mēdz teikt sociologi, pārstāvēts pilnīgs mūsu republikas nacionālais modelis, visas nacionālās grupas, visi sociālie slāņi. Ir pilnīgi dabiski, ka ikvienam foruma dalībniekam ir savs priekšstats tiklab par to vai citu problēmu rašanās cēloņiem, kā arī par to risināšanas ceļiem. Un tikai no jums ir atkarīgs, kā aizritēs abas foruma darba dienas, — noskaidrojot attiecības un izsakot savstarpējus pārmetumus vai izvēršot konstruktīvu un ieinteresētu dialogu un nostiprinot konsolidāciju.

Mēs uzskatām, ka te nepieciešams, lai virsroku gūtu saprāts un savstarpējā saprašanās. Foruma uzdevums ir sākt pārvarēt jucekli nacionālajās jūtās, palīdzēt pārvarēt vēsturiskos, psiholoģiskos un sadzīves radītos aizspriedumus, apvainojumus un pārpratumus.

Protams, pat visstiprākajā ģimenē mēdz būt strīdi. Parasti tas notiek tad, ja kāds no tās locekļiem savas intereses stāda augstāk par kopīgajām interesēm. No šādas attiecību noskaidrošanas ir maz labuma. Neko labu nedod arī tādi strīdi, kad nevis viens cilvēks, bet veselas tautas sāk noskaidrot, kura no tām ir labāka, kura vairāk paveikusi, kurai vairāk pienākas.

Kā cilvēki un tautas mēs visi esam savstarpēji saistīti. Mums ir viena kopēja māja — Padomju Latvija, vienas bēdas un rūpes. Mums visiem ir kopīgi likteņi. Mums ir viens mērķis — atjaunināt mūsu sabiedrību, balstoties uz ļeņiniskajiem sociālisma principiem. Saskan arī visu republikas iedzīvotāju pamatintereses paātrināt pārbūvi. Mēs visi gribam dzīvot labāk. Gribam, lai bagātāki būtu veikali, īsākas rindas uz dzīvokļiem, augstāka apkalpošanas kultūra. Saskan arī daudzu cilvēku viedoklis par to, ka starpnacionālo attiecību saasināšanās izskaidrojama ar trūkumiem un kļūdām ekonomikā, ekoloģijā un kultūras un pakalpojumu sfēras attīstībā.

Arvien vairāk cilvēku nonāk pie secinājuma, ka šīs problēmas vienā paņēmienā nevar atrisināt. Vajadzīgs laiks, lieli līdzekļi un neatlaidīgs, ilgs darbs. Un mums ir jānoskaņo cilvēki šādam darbam. Ar mītiņiem vien pārbūvi uz priekšu nepavirzīsim. Ir jāstrādā. Tieši darbam arī vispirms jākļūst par visu veselīgo spēku konsolidācijas pamatu. Un ir nepieciešams, lai šī konsolidācija kalpotu jauncelsmei, tautu draudzības nostiprināšanai. Tikai konkrēts darbs republikas labā ļaus pacelties pāri personiskajām ambīcijām un grupu interesēm.

Reālisma izjūta, spēja sadzirdēt un saprast līdzcilvēku viedokli, delikātums un iecietība — tie ir labākie padomdevēji ne vien pašreizējo problēmu, bet arī daudzu ar pārbūves paātrināšanu saistīto priekšlikumu izpratnē.

Runādams par starpnacionālo problēmu risināšanu. Vladimirs Iļjičs Ļeņins uzsvēra: «Te jābūt tūkstoškārt piesardzīgiem.» Šis norādījums ir pareizs arī tagad.

Spēja saprast citam citu mūsu sabiedrībai ir ne tikai jauns, augstāks kvalitatīvais stāvoklis, bet arī, ja gribat, viena no svarīgākajām garantijām partijas sākto pārveidojumu neatgriezeniskumam. Nespēja pārvarēt dogmatismu un neiecietību, konservatīvismu un aizspriedumus daudznacionālā sabiedrībā ir ne vien vislielākā kļūda, bet arī vislielākās briesmas, kas var novest tautas strupceļā.

Domāju, ka arī foruma dalībniekiem, lai gūtu panākumus, ir ļoti svarīgi ieklausīties visos viedokļos, uzmanīgi izturēties pret oponentu domām, skaidri apsvērt visus «par» un «pret» un kopīgi izstrādāt savstarpēji pieņemamus lēmumus. Tas būs labākais ieguldījums starpnacionālo attiecību pilnveidošanā un šiem svarīgajiem jautājumiem veltītā PSKP CK Plēnuma sagatavošanā.

Pēdējā laikā mēs savām acīm esam pārliecinājušies, kā var samezgloties starpnacionālo attiecību problēmas. Mūsu zemes tautu brālība un draudzība jāsarga kā acuraugs, jānostiprina visu padomju republiku vienotība.

Šī draudzība dod mums spēku. To pārliecinoši apstiprina arī tā nesavtīgā palīdzība, ko visas republikas tagad sniedz Armēnijai. Daudz jau paveikuši arī Latvijas darbaļaudis. Bet vēl vairāk būs jādara. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu republikas tautas darbā apstiprinās savu draudzību ar Armēnijas tautām šajās tām grūtajās dienās.

Tagad, biedri, atļaujiet man pateikt dažus vārdus latviešu tautas pārstāvjiem šajā svarīgajā forumā.

Pildot savus amata pienākumus, es ne vienu reizi vien esmu bijis daudzās mūsu zemes malās un arī ārvalstīs. Un it visur man nācies dzirdēt ne mazums cildinošu vārdu par latviešiem. Labu slavu iemantojis latviešu tautas darba tikums un kultūra, tās revolucionārās cīņas un darba tradīcijas, tiek cildināta Lāčplēša mantinieku labsirdība un gudrība.

Taču pēdējā laikā man uzdod arī satraukuma pilnus jautājumus. Seni paziņas vaicā: vai tiešām arī latviešiem emocijas pārmāc saprātu? Nākas atzīt, ka reizēm gadās arī tā. Tas, protams, mums godu nedara un latviešu tautas labo slavu nevairo.

Mēs saprotam, ka ir sakrājies ne mazums rūgtuma un bieži vien pamatota. Taču nepacietība un steiga samilzušo problēmu risināšanā ir sliktas padomdevējas. Tās var radīt jaunus sarūgtinājumus. To pieļaut nedrīkst.

Mums nav tiesību aizmirst, ka Latvijā latvieši ir savās mājās un ka tieši mums kā īstiem saimniekiem jārāda priekšzīme ar viesmīlību, cieņas pilnu attieksmi pret citām tautām un savaldību dažādos sadzīves konfliktos. Tieši mums pirmajiem jāapsauc tie mūsu tautieši, kas neprot apvaldīt negatīvas emocijas un cenšas par katru cenu uzspiest savu viedokli citiem cilvēkiem.

Tautā jau izsenis pareizi saka: ja gribi, lai cilvēki pret tevi būtu labi, pats esi labāks pret viņiem. Un ar tautas gudrību nevar nerēķināties.

Biedri! Domāju, ka tie novēlējumi, kurus es izteicu latviešu tautas pārstāvjiem, radīs atbalsi arī citu foruma delegātu sirdis.

Lai nostiprinātu mūsu rīcības vienotību un konsolidētu veselīgos spēkus, tagad vairāk nekā jebkad mums visiem vēl stingrāk jāievēro savstarpējās labvēlības princips. Mūsu pienākums ir liegt sabiedrības atbalstu jebkurām ekstrēmisma izpausmēm, jebkurai nekaunībai, kas balstās uz nacionāliem pamatiem.

Latvija ir mūsu kopējās mājas. Un mums jādara viss, lai tajās nebūtu starpnacionālo nesaskaņu un neuzticības, lai mūsu starpnacionālās saskarsmes valoda būtu draudzības un savstarpējās saprašanās valoda.

Daudz kas šajā darbā būs atkarīgs no šī foruma, no tā, cik pārdomāti un konstruktīvi būs tā lēmumi un runas, kas no šīs zāles izskanēs pa visu republiku.

Uz jums, biedri delegāti, ar cerībām raugās visa Latvija. Lai jums nepietrūkst atbildības un politiskas gudrības attaisnot šīs cerības!

LATINFORM