Atšķirības starp "877487" versijām
(Set original images) |
|||
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
|Source file=paja1989n058_002_08 | |Source file=paja1989n058_002_08 | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/877/487/877487.jpg}} | ||
{{Written by|V. Kričevskis}} | {{Written by|V. Kričevskis}} | ||
{{About topic|Mazākumtautību problēmas, biedrības}} | {{About topic|Mazākumtautību problēmas, biedrības}} | ||
| 17. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
{{About organization|Latvijas Ebreju kultūras biedrība}} | {{About organization|Latvijas Ebreju kultūras biedrība}} | ||
{{About place|Rīga}} | {{About place|Rīga}} | ||
| + | {{About event|E1989090100}} | ||
«Beit šeļ jegudi — l'jegudim» — tā bija rakstīts uz viena no plakātiem, kurus 22. martā Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšā turēja pieteiktā piketa dalībnieki. «Ebreju namu — ebreju tautai.» Šī prasība ir nevis untums, bet obligāts priekšnoteikums tam, lai ar pilnu atdevi varētu darboties Latvijas Ebreju kultūras biedrība. | «Beit šeļ jegudi — l'jegudim» — tā bija rakstīts uz viena no plakātiem, kurus 22. martā Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšā turēja pieteiktā piketa dalībnieki. «Ebreju namu — ebreju tautai.» Šī prasība ir nevis untums, bet obligāts priekšnoteikums tam, lai ar pilnu atdevi varētu darboties Latvijas Ebreju kultūras biedrība. | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 24. septembris, plkst. 21.11
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
«Beit šeļ jegudi — l'jegudim» — tā bija rakstīts uz viena no plakātiem, kurus 22. martā Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšā turēja pieteiktā piketa dalībnieki. «Ebreju namu — ebreju tautai.» Šī prasība ir nevis untums, bet obligāts priekšnoteikums tam, lai ar pilnu atdevi varētu darboties Latvijas Ebreju kultūras biedrība.
Pašlaik mēs esam spiesti īrēt Republikas kultūras un mākslas pili. (Ēka Andreja Upīša ielā 6, kura 1913. gadā tika uzcelta par Rīgas ebreju kopienas savākto naudu. Līdz 1940. gadam šajā nacionālās dzīves sabiedriskajā un kultūras centrā mitinājās Ebreju teātris un Ebreju biedrība.) Īres līgums mums atvēl tikai trīs dienas nedēļā un arī tad vienīgi vakaros. Ar to ir daudz par maz. Mums nav kur izvietot desmitiem tūkstošu sabiedriskās bibliotēkas grāmatu, trūkst telpu ebreju valodu (idiša un ivrita) kursu klausītāju simtiem, stīgu ansamblim, korim, drāmas kolektīviem, bērnu dziesmu un deju ansambļiem «Kinor», jauniešu klubam, ebreju zinātnieku klubam, vēstures lektorijam…
Vēl pērn pašreizējais nama saimnieks Valsts kultūras komiteja priekšsēdētāja Raimonda Paula personā atbalstīja rīdzinieku prasību (aicinājumu republikas valdībai parakstīja tūkstošiem cilvēku un ne tikai ebreji vien) nodot ēku Ebreju kultūras biedrības īpašumā. LKP CK sekretāri J. Vagris un I. Ķezbers, tiekoties ar studentiem, arī atbalstīja ebreju vēlēšanos atgūt «savu māju».
Vienīgais šķērslis bija Valsts leļļu teātra katastrofālais stāvoklis (tas mitinās avārijas mājā un remonta laiku cerēja pārlaist A. Upīša ielā 6). Mēs nespējam tam atteikt. Tika izstrādāts līguma projekts par ēkas koplietošanu, kas apmierināja abas puses.
Un tad nokļuvām klasiskā birokrātijas slazdā. Vairākus mēnešus mēs gaidījām Ministru Padomes lēmumu, un nu, 10. martā, kļuva zināms, ka nodot ēku Ebreju kultūras biedrības īpašumā atteikts. Mums tika izsacīts priekšlikums izmantot to tāpat kā līdz šim, uz līguma pamata…
Mēs neprasām pārāk daudz, mēs prasām pašu mazumu, lai varētu īstenot ne vien nacionālās, bet arī savas likumīgās pilsoņu tiesības. Rīgā dzīvo 20 000 ebreju. Nododot Ebreju kultūras biedrības īpašumā mūsu senču celto namu, tiktu atjaunots vēsturiskais taisnīgums.
V. KRIČEVSKIS,
Latvijas Ebreju kultūras biedrības priekšsēdētāja vietnieks
