254700

Andrejs Cīrulis

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 1. jūlijs, Nr. 125

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 125 Datums: 01.07.1988 Tirāža: 220000"" can not be assigned to a declared number type with value 220000. Lappuse: 1 Virsraksts: Pamats optimismam ir Rubrika: Mūsu cerības — partijas XIX Vissavienības konferencei Tēmas: Partijas XIX Vissavienības konference Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj Republikas saimnieciskais aprēķins Nozares: Politika Tautsaimniecība Organizācijas: Padomju Savienības Komunistiskā partija (PSKP) Mediji: Cilvēki: Mihails Gorbačovs, Jānis Peters, Ivars Priedītis, Boriss Pugo Vietas: Maskava Notikums: PSKP XIX Vissavienības konference Gads: 1988

Vakarvakarā atkal no Kremļa Kongresu pils piezvanīja LĻKJS Centrālās Komitejas pirmais sekretārs Ivars Priedītis.

— Pagaidām konferencē runājuši 43 cilvēki, bet zinām, ka debatēs pieteicies 261.

Domāts jau ir, ka konference piektdien beigsies, bet viens otrs par to šaubās. Ļoti daudzas delegācijas, kuru pārstāvji vēl nav paguvuši runāt, ļoti grib izteikt arī savu viedokli.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām dienām šodien, tā teikt, tika pievilkta smagā artilērija un raidītas vairākas spēcīgas zalves. Galvenokārt pret ministriju birokrātismu, un vispār nereti tika apšaubīta pat šo ministriju nepieciešamība. Tāpat uzmanības centrā ir saimnieciskā aprēķina, ekoloģijas, starpnacionālo attiecību problēmas. Tiek pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Konstitūciju, padomju varas nostiprināšanu, valstiskuma un federālisma problēmas. Diezgan spēcīgi kritizēja pirmās dienas debates, kas galvenokārt bija ritējušas pa vecajām sliedēm.

Šodien mūsu delegācijai ir labs noskaņojums, un tas, protams, saistīts ar mūsu partijas CK pirmā sekretāra Borisa Pugo lietišķo, konstruktīvo runu konferencē. Pat mūs visus apsveica kaimiņrepubliku pārstāvji, šī runa izpelnījusies daudzu ārzemju korespondentu uzmanību.

Šodien bija Mihaila Gorbačova uzstāšanās. Mūsuprāt, tā lielā mērā kliedē šaubas, jo patiesi — pat krietni daudzi konferences delegāti uz šo forumu atbrauca ar šaubām par demokratizācijas dziļumu, patiesumu, atklātību, padomju varas patiesu stiprināšanu.

Diskusijas notiek ne tikai sēžu laikā, bet visur kur — gan foajē, gan vestibilā, gan pie pusdienu galda un viesnīcā. Nekad agrāk nevienā tik lielā forumā tik milzīgu ieinteresētību nebiju redzējis. Šķiet, ka delegāti ir par kādiem desmit gadiem jaunāki, nekā tas bija partijas XXVII kongresā.

Ļoti dzīvi noris arī visu rezolūciju projektu apspriešana, sēdes notiek ļoti ilgi, nevar vienoties par daudzām tēzēm.

Jau teicu, ka debates kļūst aizvien lietišķākas, konstruktīvākas, zāle vairs negrib uztvert pašatskaites, paslavināšanos, lūgumus. Daudzi iesniedz konstruktīvus priekšlikumus, arī mūsu delegācija — vismaz desmit.

Kas īpaši priecīgs? Šodien visi sveicam Jāni Peteru dzimšanas dienā. Viņš jūtas labi un, neapšaubāmi, ir pats populārākais mūsu delegācijas loceklis. Viņu meklē amerikāņu, holandiešu, rietumvācu, franču žurnālisti. Un vēl kas — ārzemju žurnālisti ļoti interesējas par mūsu Rakstnieku savienības plēnumu, tā Rezolūciju, ir ļoti kompetenti attiecībā uz to, kas notiek mūsu republikā. Par to esam visai pārsteigti.

Pār mums šeit gāžas īsti informācijas plūdi, grūti visu aptvert, bet jūtams, ka pamats optimismam ir…

 

Ar Ivaru Priedīti runāja

ANDREJS CĪRULIS