Atšķirības starp "943464" versijām
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/19 |Issue number=180 |Page number=1 |Original title=Deklarācija par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstisko nedalāmību |Source file=paja1989n180_001_06 }} | + | {{Newspaper Article |
| − | {{Written by|Baltijas Padome}} | + | |Article in=Padomju Jaunatne |
| + | |Published on=1989/09/19 | ||
| + | |Issue number=180 | ||
| + | |Page number=1 | ||
| + | |Original title=Deklarācija par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstisko nedalāmību | ||
| + | |Source file=paja1989n180_001_06 | ||
| + | }} | ||
| + | {{Written by|Baltijas Padome}} | ||
<p style="text-align: justify">Triju Baltijas valstu valstiskās nedalāmības pamats ir to teritorija. Teritoriāli administratīvi grozījumi veicami vienīgi tiesiskā un konstitucionālā ceļā, kā arī noslēdzot līgumus starp valstīm. Citos gadījumos šādi grozījumi nebūs un nevarēs būt likumīgi.</p><p style="text-align: justify">Tādēļ jebkuri mēģinājumi pārkāpt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriālās nedalāmības principu – vai tas attiektos uz Igaunijas ziemeļrietumiem, Daugavpili, Lietuvas dienvidaustrumiem – jāskata pirmām kārtām kā rupjš politisks spiediena paņēmiens. Šāda rīcība ir vērsta pret Baltijas valstu patstāvības un neatkarības centieniem un tur dzīvojošo tautu interesēm. Šādi centieni uzskatāmi nevis par mēģinājumu risināt pastāvošās problēmas, bet gan radīt jaunas, kāpināt saspīlējumu un graut triju republiku pastāvīgo iedzīvotāju topošo pilsonisko vienotību.</p><p style="text-align: justify">Mēs aicinām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus neatbalstīt iniciatīvas un izlēcienus, kas radītu papildu šķēršļus mūsu kopējā ceļā uz tiesisku valsti. Savstarpēja saprašanās un valstiskās nedalāmības tiesiskās garantijas ir pamats tam, lai mūsu centieni gūtu panākumus.</p><p style="text-align: right">'''<span style="font-size: small">BALTIJAS PADOME</span>'''<br />Panevēžā, 1989. gada 9. septembrī</p> | <p style="text-align: justify">Triju Baltijas valstu valstiskās nedalāmības pamats ir to teritorija. Teritoriāli administratīvi grozījumi veicami vienīgi tiesiskā un konstitucionālā ceļā, kā arī noslēdzot līgumus starp valstīm. Citos gadījumos šādi grozījumi nebūs un nevarēs būt likumīgi.</p><p style="text-align: justify">Tādēļ jebkuri mēģinājumi pārkāpt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriālās nedalāmības principu – vai tas attiektos uz Igaunijas ziemeļrietumiem, Daugavpili, Lietuvas dienvidaustrumiem – jāskata pirmām kārtām kā rupjš politisks spiediena paņēmiens. Šāda rīcība ir vērsta pret Baltijas valstu patstāvības un neatkarības centieniem un tur dzīvojošo tautu interesēm. Šādi centieni uzskatāmi nevis par mēģinājumu risināt pastāvošās problēmas, bet gan radīt jaunas, kāpināt saspīlējumu un graut triju republiku pastāvīgo iedzīvotāju topošo pilsonisko vienotību.</p><p style="text-align: justify">Mēs aicinām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus neatbalstīt iniciatīvas un izlēcienus, kas radītu papildu šķēršļus mūsu kopējā ceļā uz tiesisku valsti. Savstarpēja saprašanās un valstiskās nedalāmības tiesiskās garantijas ir pamats tam, lai mūsu centieni gūtu panākumus.</p><p style="text-align: right">'''<span style="font-size: small">BALTIJAS PADOME</span>'''<br />Panevēžā, 1989. gada 9. septembrī</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. janvāris, plkst. 20.15
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Triju Baltijas valstu valstiskās nedalāmības pamats ir to teritorija. Teritoriāli administratīvi grozījumi veicami vienīgi tiesiskā un konstitucionālā ceļā, kā arī noslēdzot līgumus starp valstīm. Citos gadījumos šādi grozījumi nebūs un nevarēs būt likumīgi.
Tādēļ jebkuri mēģinājumi pārkāpt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriālās nedalāmības principu – vai tas attiektos uz Igaunijas ziemeļrietumiem, Daugavpili, Lietuvas dienvidaustrumiem – jāskata pirmām kārtām kā rupjš politisks spiediena paņēmiens. Šāda rīcība ir vērsta pret Baltijas valstu patstāvības un neatkarības centieniem un tur dzīvojošo tautu interesēm. Šādi centieni uzskatāmi nevis par mēģinājumu risināt pastāvošās problēmas, bet gan radīt jaunas, kāpināt saspīlējumu un graut triju republiku pastāvīgo iedzīvotāju topošo pilsonisko vienotību.
Mēs aicinām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus neatbalstīt iniciatīvas un izlēcienus, kas radītu papildu šķēršļus mūsu kopējā ceļā uz tiesisku valsti. Savstarpēja saprašanās un valstiskās nedalāmības tiesiskās garantijas ir pamats tam, lai mūsu centieni gūtu panākumus.
BALTIJAS PADOME
Panevēžā, 1989. gada 9. septembrī
