Atšķirības starp "021151" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/04/11 |Issue number=69 |Page number=2 |Original title=LĻKJS CK II plēnuma rezolūcija }} LĻKJS Centrāla Komite...) |
|||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
|Original title=LĻKJS CK II plēnuma rezolūcija | |Original title=LĻKJS CK II plēnuma rezolūcija | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/021/151/021151.jpg}} | ||
| + | {{About topic|Komjaunatne, jaunatne}} | ||
| + | {{About domain|Jaunatnes politika}} | ||
| + | {{About organization|Komjaunatne, VĻKJS, LĻKJS}} | ||
| + | {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} | ||
| + | {{About place|Latvija}} | ||
| + | {{About year|1990}} | ||
LĻKJS Centrāla Komiteja uzskata par nepieciešamu izteikt savu attieksmi pret 1990. gada 2. martād pieņemto LPSR Augstākās Padomes lēmumu «Par PSRS Ministru Padomes atsevišķu lēmumu darbības pārtraukšanu Latvijas PSR teritorijā», kas skar jauniešu intereses. | LĻKJS Centrāla Komiteja uzskata par nepieciešamu izteikt savu attieksmi pret 1990. gada 2. martād pieņemto LPSR Augstākās Padomes lēmumu «Par PSRS Ministru Padomes atsevišķu lēmumu darbības pārtraukšanu Latvijas PSR teritorijā», kas skar jauniešu intereses. | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 27. novembris, plkst. 14.59
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
LĻKJS Centrāla Komiteja uzskata par nepieciešamu izteikt savu attieksmi pret 1990. gada 2. martād pieņemto LPSR Augstākās Padomes lēmumu «Par PSRS Ministru Padomes atsevišķu lēmumu darbības pārtraukšanu Latvijas PSR teritorijā», kas skar jauniešu intereses.
Minētā lēmuma pieņemšana faktiski nostādījusi kritiskā stāvokli jaunatnes saimnieciskā aprēķina uzņēmumu sistēmu, radot visus priekšnoteikumus to plānveidīgai iznīcināšanai.
Izbrīnu izraisa minētā lēmuma pieņemšanas procedūra un šā jautājuma sagatavošana un izvirzīšana republikas Augstākās Padomes sesijas izskatīšanai. Lēmums sagatavots uz acīm redzami tendencioza materiāla pamata, izmantojot nepārbaudītus faktus, sagatavots slepenībā no tiem, kurus tas skar tieši, — no republikas jaunatnes. Lēmumā trūkst pamatojuma un nav izdarīta pat kaut kāda ekonomiskā analīze.
Par likumdošanas procesa pārkāpumu plēnuma dalībnieki uzskata arī to, ka minētā lēmuma projekts netika apspriests ne LPSR Augstākās Padomes komisijās, ne arī pašā Padomes sesijā.
Plēnuma dalībnieki ir pārliecināti, ka jaunatnes sabiedrisko organizāciju ārpusresoru sabiedriski valstiskā saimnieciskā kompleksa pastāvēšana ir viens no republikas ekonomikas turpmākās attīstības ceļiem.
Būtībā sākotnēji tikai uz entuziasmu balstītie, bez resursu limitiem un fondiem, no nullpunkta izveidotie minētā kompleksa uzņēmumi šodien ir jau spējīgi konkurēt ar valsts un kooperatīvajiem uzņēmumiem. Komjaunatnes saimnieciskie uzņēmumi nodarbojas ar celtniecību, protēžu izgatavošanu invalīdiem, sarežģītas elektroniskās un sadzīves tehnikas, poligrāfiskās produkcijas, pārtikas rūpniecības iekārtu izlaidi, ražo tautas patēriņa preces, veic pētniecības un praktisko darbību ekoloģijas, vides aizsardzības jomās utt.
Republikas komjaunatne nekad nav pretendējusi uz to darbības rezultātu monopolizēšanu. Ņemot vērā, ka republikas orgāni Latvijā jaunatnes politikai praktiski netērē ne kapeiku, komjaunatne piedāvāja savus saimnieciskos veidojumus izmantot valsts jaunatnes politikas finansēšanai.
Republikas komjaunatnes XXIV kongress savā rezolūcijā novērtēja Latvijas jaunatnes politikas stāvokli un piedāvāja reālus ceļus, kā var izveidot vienotu valsts jaunatnes politikas īstenošanas programmu. Par komjaunatnes ieguldījumu minētās programmas realizēšanā kalpo Latvijas ĻKJS XXIV kongresa likumprojekts par republikas jaunatnes sociālekonomiskajām programmām. Taču LĻKJS CK plēnums vērš uzmanību uz to, ka valdības atbilde likumprojekta saistībā nav saņemta. Tajā pašā laikā komjaunatnes saimnieciskais komplekss pēdējo divu gadu laikā daždažādi cenšas finansēt jaunatnes pasākumus un programmas. Minētā kompleksa pamatmērķis — Latvijas Jaunatnes materiālo, garīgo un kultūras vajadzību apmierināšana, dzīvokļu celtniecība jaunajām ģimenēm, rotaļlietu ražošana bērniem, ekoloģisko programmu izstrāde, ražotņu un uzņēmumu vadītāju sagatavošana, jaunatnes komercdarbības veicināšana, tūrisms.
Tādējādi komjaunatnes saimnieciskais komplekss kļūst par valsts jaunatnes politikas stūrakmeni, tā ir LĻKJS jaunatnes sociālekonomisko problēmu risināšanas programmas reālā un konkrētā daļa, kas cieši saistīta ar republikas nākotni.
Plēnuma dalībnieki norāda, ka republikas Augstākās Padomes pieņemtais lēmums diskriminē jaunatnes sabiedriskās organizācijas, jo tā spēks tiek attiecināts tikai uz komjaunatnes uzņēmumiem un neskar partijas, arodbiedrību un citu sabiedrisko organizāciju (Zinību biedrības, Rakstnieku savienības utt.) saimnieciskos kompleksus. Sabiedrībā, kuras mērķis ir efektīva attīstība, jaunatnes organizāciju diskriminācija gan nav iedomājama.
Plēnuma dalībnieki ir pārliecināti, ka vienīgi spēcīga, pārdomāta un likumīgi nostiprināta valdības programma (pirmām kārtām ekonomiskajā un sociālajā jomā) spētu jaunajiem cilvēkiem atdot ticību sabiedrībai, piesaistīt viņus sasāpējušo problēmu risināšanai un izkļūšanai no krīzes.
LĻKJS CK plēnums, ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies sakarā ar komjaunatnes saimnieciskā kompleksa darbību, pieprasa republikas valdībai izskatīt kongresa piedāvāto likumprojektu par Latvijas jaunatnes sociālekonomiskajām programmām.
