Atšķirības starp "086797" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/04/05 |Issue number=65 |Page number=1 |Original title=Kas prātā studentiem? }} {{Written by|Z. ŽUNDA}} Jautāju...) |
|||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
|Original title=Kas prātā studentiem? | |Original title=Kas prātā studentiem? | ||
}} | }} | ||
| − | {{Written by|Z. | + | {{Source image|articles/086/797/086797.jpg}} |
| + | {{Written by|Z. Žunda}} | ||
| + | {{About topic|Studentu aktivitātes}} | ||
| + | {{About domain|Tautas izglītība}} | ||
| + | {{About organization|A. Pelšes Rīgas Politehniskais institūts (RPI) - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)}} | ||
| + | {{About place|Rīga}} | ||
| + | {{About year|1990}} | ||
Jautājums par studentiem ir interesants. No vienas puses, valda uzskats (vismaz, valdīja), ka viņi ir mūsu jaunatnes labākā daļa — gudrākā un aktīvākā, no otras puses, pēdējā gada laikā masu informācijas līdzekļos sastopama informācija, ka studenti ar savu neaktivitāti ne reizi vien ir izgāzuši vēlēšanas. Kur ir patiesība? Šis jautājums īpaši aktuāls kļūst šobrīd, kad no katra pilsoņa vai pilsoņu grupas aktivitātēm izšķiras turpmākais Latvijas liktenis. | Jautājums par studentiem ir interesants. No vienas puses, valda uzskats (vismaz, valdīja), ka viņi ir mūsu jaunatnes labākā daļa — gudrākā un aktīvākā, no otras puses, pēdējā gada laikā masu informācijas līdzekļos sastopama informācija, ka studenti ar savu neaktivitāti ne reizi vien ir izgāzuši vēlēšanas. Kur ir patiesība? Šis jautājums īpaši aktuāls kļūst šobrīd, kad no katra pilsoņa vai pilsoņu grupas aktivitātēm izšķiras turpmākais Latvijas liktenis. | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 25. novembris, plkst. 12.00
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jautājums par studentiem ir interesants. No vienas puses, valda uzskats (vismaz, valdīja), ka viņi ir mūsu jaunatnes labākā daļa — gudrākā un aktīvākā, no otras puses, pēdējā gada laikā masu informācijas līdzekļos sastopama informācija, ka studenti ar savu neaktivitāti ne reizi vien ir izgāzuši vēlēšanas. Kur ir patiesība? Šis jautājums īpaši aktuāls kļūst šobrīd, kad no katra pilsoņa vai pilsoņu grupas aktivitātēm izšķiras turpmākais Latvijas liktenis.
Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, no februāra vidus līdz marta vidum ar anketu palīdzību tika aptaujāti 288 Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un celtniecības fakultātes studenti. Aptauja bija anonīma, to veica fakultātes LNNK dalībnieki.
Aptaujātas tika latviešu studentu grupas, attiecīgi pa kursiem: I kurss — 83 studenti, II — 56, 111 — 38, IV — 46, V — 65, no tiem — 91 dāma un 197 kungi. Protams, tā ir neliela daļiņa no RTU plašās studentu saimes, bet, jādomā, viņu atbildes diezgan precīzi raksturo vispārējo stāvokli.
Kas tad tika jautāts? Pirmajā anketas punktā bija jāuzrāda, kādā organizācijā vai partijā students iesaistījies un cik aktīvi viņš tajā darbojas. Izrādās, ka 60% aptaujāto vispār nav nevienas organizācijas dalībnieki! Pārējie? Visvairāk biedru no atbildētājiem ir Latvijas Tautas frontei — 26% (diemžēl tikai viens no viņiem tur darbojas aktīvi, puse no viņiem atbalsta LTF iespēju robežās, puse atzīstas, ka tur tikai skaitās). VAK atbalsta 4 no 288 respondentiem, LNNK rindās skaitās 2, pat LTF Studentu apvienībā ir tikai viens cilvēks! Vārdā nenosauktu organizāciju rindās atrodas 7% aptaujāto. 5% uz šo jautājumu nav atbildējuši.
Tālāk topošo arhitektu un būvinženieru domas par to, kādā ceļā Latvija tiks pie brīvības. Jaunajai LPSR Augstākajai Padomei uzticību izrādijuši 40% aptaujāto, Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam — 33%. Citu ceļu (arī pirmo divu sintēzi) šīs problēmas risināšanai saskata 22% respondentu, bet 3% šajā jautājumā konkrētus uzskatus nav pauduši. Turklāt jaunās dāmas mūsu fakultātē ir noskaņotas radikālāk par kungiem. Viņas savu uzticību ir sadalījušas tā: 32% — AP, 51% — PK, tai pašā laikā kungi: attiecīgi 43% un 28%.
Kā studenti pavada brīvo laiku? No astoņiem anketā dotajiem atbilžu variantiem visbiežāk tika konstatēts: skatoties TV, video, lasot grāmatas — 127 reizes, 44% atbilžu. Daudz laika tiek veltīts sevis pašizglītošanai (40%), kultūras pasākumiem (36%), arī sportam (34%) (aprēķini izdarīti, ņemot vērā to, ka vienam studentam ir vairākas interešu jomas). Gandrīz katrs trešais aptaujātais students (29%) atvēl laiku alus dzeršanai un kāršu spēlēm, tikpat daudzi no viņiem ir spiesti ziedot savu laiku iztikas līdzekļu pelnīšanai sev un savai ģimenei. Iesaistīšanās vai, precīzāk sokot, neiesaistīšanās līmenim politiskajās organizācijās atbilst vieta, ko studenti ierāda politikai sava brīvā laika sadalē. Tikai 8% no respondentiem ir atbildējuši, ka iekļaujas politiskajā dzīvē! Labi redzams, cik ļoti šis rādītājs atpaliek no studentu prioritāšu jomām.
Atšķirības starp puišiem un meitenēm brīvā laika pavadīšanā ir nelielas. Jaunie vīrieši vairāk uzmanības velta sportam, naudas pelnīšanai, alus dzeršanai un kāršu spēlēm, bet jaunkundzes savukārt — kultūras dzīvei un sevis pešizglītošanai, tikai 5 no aptaujātajām patīk spēlēt kārtis.
Pēdējais jautājums anketā skāra studentu attieksmi pret Latvijas Republikas simbolikas piešķiršanu LPSR. Šo soli atbalsta 70% aptaujāto, nosoda 23%, no atbildes atturējušies 7% topošo speciālistu.
Tas arī viss. Tādi ir aptaujas rezultāti. Cerams, ka tie nesīs lasītājiem vismaz nelielu skaidrību šajā interesantajā studentu jautājumā.
