Atšķirības starp "098781" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/10 |Issue number=6 |Page number=2 |Original title=Par vai pret 6. pantu? }} {{Written by|Jānis Bērziņš}} K...)
 
 
(3 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
|Original title=Par vai pret 6. pantu?
 
|Original title=Par vai pret 6. pantu?
 
}}
 
}}
 +
{{Source image|articles/098/781/098781.jpg}}
 
{{Written by|Jānis Bērziņš}}
 
{{Written by|Jānis Bērziņš}}
Kādreiz, atklātības laikmeta sākumā, spriedām par tiesiskas valsts Jēdzienu. Gan īsti nelztlfzājot to pēc būtības, mēs atzinām, ka mūsu patreizējo sabiedrību — valsti par tiesisku nevar apzīmēt.  
+
{{About topic|Latvijas PSR Konstitūcijas grozīšana}}
 +
Kādreiz, atklātības laikmeta sākumā, spriedām par tiesiskas valsts jēdzienu. Gan īsti neiztirzājot to pēc būtības, mēs atzinām, ka mūsu patreizējo sabiedrību — valsti par tiesisku nevar apzīmēt.  
  
tis temats ir loti interesants un pamācois, tlpēc tl teorētiska iztirzājums būtu ļoti vēlams. Varbūt kāds no mūsu erudītajiem luristlem varētu sagatavot atbllstotu publikāciju. Un pilnīgi apsveicami būtu, Ja tāda publikācija izraisītu platāku domu apmainu, kurai tad varētu sekot visplatākās lasītāju aprindas.  
+
Šis temats ir ļoti interesants un pamācošs, tāpēc tā teorētisks iztirzājums būtu ļoti vēlams. Varbūt kāds no mūsu erudītajiem juristiem varētu sagatavot atbilstošu publikāciju. Un pilnīgi apsveicami būtu, ja tāda publikācija izraisītu plašāku domu apmaiņu, kurai tad varētu sekot visplašākās lasītāju aprindas.  
  
Šobrīd gribētu pievērsties tikai vienam aspektam lajā Jautājumā, pie tam – aspektam, kas attiecas uz patreizējām aktualitātēm, proti, tiesiskās valsta Jēdziena principiāla Izpratne, nemaz neiedziļinoties tā teorētiskajā pamatojumā, vēsturiskajā atttstfbi, filozofiskā, hronoloģiskā trakttjumi, jau dod Ikdienas dzīvē zināmu bāzi, stabilu Izejas punktu spriedumiem un parādību vērtējumam. Ļoti bieži to Izjūtam qlull Intuitīvi, piemēram, kad mūs satrauc ziņas par netaisnīgumu labumu sadali un par nemākulību lo labumu radīlanā, Jo līs zinas taCu satrauc mūsu tiesiskas valsu apziņu.  
+
Šobrīd gribētu pievērsties tikai vienam aspektam šajā jautājumā, pie tam – aspektam, kas attiecas uz patreizējām aktualitātēm, proti, tiesiskās valsta jēdziena principiāla izpratne, nemaz neiedziļinoties tā teorētiskajā pamatojumā, vēsturiskajā atttīstībā, filozofiskā, hronoloģiskā traktējumā, jau dod ikdienas dzīvē zināmu bāzi, stabilu izejas punktu spriedumiem un parādību vērtējumam. Ļoti bieži to izjūtam gluži intuitīvi, piemēram, kad mūs satrauc ziņas par netaisnīgumu labumu sadalē un par nemākulību šo labumu radīšanā, jo šīs ziņas taču satrauc mūsu tiesiskas valsts apziņu.  
  
«T 9lužl pārsteldzoil, ka »"«<n»i,uz tā saukto «lielopolitiku», kurai veidolam pledalēs tautas vēlētie pārstāvji, tiesiskas valsts — tiesiskas sabiedrības Jēdziens netiek nolikts pienācīgā vietā lietojamo argumentu arsenālā.  
+
Bet ir gluži pārsteidzoši, ka attiecībā uz tā saukto «lielo politiku», kuras veidošanā piedalās tautas vēlētie pārstāvji, tiesiskas valsts — tiesiskas sabiedrības jēdziens netiek nolikts pienācīgā vietā lietojamo argumentu arsenālā.  
 
 
Tā, apsprletot gan vissavienības, gan republikas līmenī prleklllkumus par konstitūcijas 6. pantu, nebija īsti saprotami IzikJrTgl* argumenti no tiesiskas valsts Jēdziena pozīcijām. Neviens taču nejautāja, vai var atzīt par tiesisku valsti, kuras konstitūcijā lerakstīts pilsoņu nevienlīdzības princips, pie tam mazākuma vadolā loma. Un vai tlelām tautas pārstāvji, kurlām visiem saprotamā veidā tiktu paskaidrota, ko nozīmē lēds konstitūcijas pants, būtu ar mieru visai pasaulei paziņot: nē. mēs tlelām neesam un negribam būt tiesiska valsts.
 
 
 
Pasauli ir daudz valstu dažādos tiesiskās attīstības līmeņos, iespējams, ka Ir arī tādas konstitūcijas, kurās līdzīgā vai citādā veidā apliecināts, ka tis neattiecas uz tiesisku valsti. Viens netleslakas valsts piemirs nav tilu Jāmeklē; tur gan tis negatīvais apliecinājums blla J«rākstīts nevis konstltūclji. »•* speciālajos tā sauktajos Hlrnbergas likumos.»
 
  
 +
Tā, apspriežot gan vissavienības, gan republikas līmenī priekšlikumus par konstitūcijas 6. pantu, nebija īsti saprotami izšķirīgie argumenti no tiesiskas valsts jēdziena pozīcijām. Neviens taču nejautāja, vai var atzīt par tiesisku valsti, kuras konstitūcijā ierakstīts pilsoņu nevienlīdzības princips, pie tam mazākuma vadošā loma. Un vai tiešām tautas pārstāvji, kurām visiem saprotamā veidā tiktu paskaidrota, ko nozīmē šāds konstitūcijas pants, būtu ar mieru visai pasaulei paziņot: nē, mēs tiešām neesam un negribam būt tiesiska valsts.
  
 +
Pasaulē ir daudz valstu dažādos tiesiskās attīstības līmeņos. Iespējams, ka ir arī tādas konstitūcijas, kurās līdzīgā vai citādā veidā apliecināts, ka tās neattiecas uz tiesisku valsti. Viens netiesiskas valsts piemērs nav tālu jāmeklē; tur gan šis negatīvais apliecinājums bija ierakstīts nevis konstitūcijā, bet speciālajos tā sauktajos «Nirnbergas likumos».
 
<p style="text-align: right; ">'''JĀNIS BĒRZIŅŠ,'''</p><p style="text-align: right; ">jurists no 1938. gada</p>
 
<p style="text-align: right; ">'''JĀNIS BĒRZIŅŠ,'''</p><p style="text-align: right; ">jurists no 1938. gada</p>

Pašreizējā versija, 2020. gada 13. novembris, plkst. 12.10

Kādreiz, atklātības laikmeta sākumā, spriedām par tiesiskas valsts jēdzienu. Gan īsti neiztirzājot to pēc būtības, mēs atzinām, ka mūsu patreizējo sabiedrību — valsti par tiesisku nevar apzīmēt.

Šis temats ir ļoti interesants un pamācošs, tāpēc tā teorētisks iztirzājums būtu ļoti vēlams. Varbūt kāds no mūsu erudītajiem juristiem varētu sagatavot atbilstošu publikāciju. Un pilnīgi apsveicami būtu, ja tāda publikācija izraisītu plašāku domu apmaiņu, kurai tad varētu sekot visplašākās lasītāju aprindas.

Šobrīd gribētu pievērsties tikai vienam aspektam šajā jautājumā, pie tam – aspektam, kas attiecas uz patreizējām aktualitātēm, proti, tiesiskās valsta jēdziena principiāla izpratne, nemaz neiedziļinoties tā teorētiskajā pamatojumā, vēsturiskajā atttīstībā, filozofiskā, hronoloģiskā traktējumā, jau dod ikdienas dzīvē zināmu bāzi, stabilu izejas punktu spriedumiem un parādību vērtējumam. Ļoti bieži to izjūtam gluži intuitīvi, piemēram, kad mūs satrauc ziņas par netaisnīgumu labumu sadalē un par nemākulību šo labumu radīšanā, jo šīs ziņas taču satrauc mūsu tiesiskas valsts apziņu.

Bet ir gluži pārsteidzoši, ka attiecībā uz tā saukto «lielo politiku», kuras veidošanā piedalās tautas vēlētie pārstāvji, tiesiskas valsts — tiesiskas sabiedrības jēdziens netiek nolikts pienācīgā vietā lietojamo argumentu arsenālā.

Tā, apspriežot gan vissavienības, gan republikas līmenī priekšlikumus par konstitūcijas 6. pantu, nebija īsti saprotami izšķirīgie argumenti no tiesiskas valsts jēdziena pozīcijām. Neviens taču nejautāja, vai var atzīt par tiesisku valsti, kuras konstitūcijā ierakstīts pilsoņu nevienlīdzības princips, pie tam mazākuma vadošā loma. Un vai tiešām tautas pārstāvji, kurām visiem saprotamā veidā tiktu paskaidrota, ko nozīmē šāds konstitūcijas pants, būtu ar mieru visai pasaulei paziņot: nē, mēs tiešām neesam un negribam būt tiesiska valsts.

Pasaulē ir daudz valstu dažādos tiesiskās attīstības līmeņos. Iespējams, ka ir arī tādas konstitūcijas, kurās līdzīgā vai citādā veidā apliecināts, ka tās neattiecas uz tiesisku valsti. Viens netiesiskas valsts piemērs nav tālu jāmeklē; tur gan šis negatīvais apliecinājums bija ierakstīts nevis konstitūcijā, bet speciālajos tā sauktajos «Nirnbergas likumos».

JĀNIS BĒRZIŅŠ,

jurists no 1938. gada