Atšķirības starp "850167" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/04 |Issue number=2 |Page number=1 |Original title=Darba atsākums }} {{Written by|Egons Rusanovs}} Pateicoties...)
 
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
}}
 
}}
 
{{Written by|Egons Rusanovs}}
 
{{Written by|Egons Rusanovs}}
Pateicoties LPSR leM La bošanas darbu pārvaldes priekšnieka vietnieka pulkveža V. Zahara atsaucībai, sākot ar 1990. gada Janvāri, republikas brīvības atņemšanas vietās pēc gandrīz piecdesmit gadu Ilga pārtraukuma atsāksies Latvijas cv. luteriskās Baznīcas garīgās aprūpes darbs ar leslodzītajiem. Par to, kā ari par citiem ļoti svarīgiem savstarpējās sadarbības un rīcības koordinācijas Jautā Jumiem tika spriests, tiekoties ar pieminēto LPSR leM atbildīgo darbinieku un ar LPSR Prokuratūras daļas uzraudzlbal par likumu ievērošanu labošanas darbu lestādēs priekšnieku vecāko tieslietu padomnieku J. CernoStanu. Svarīgākais šķiet tas, ka sarunas gaitā tika noārdītas savstarpējo aizspriedumu barjeras.  
+
Pateicoties LPSR IeM Labošanas darbu pārvaldes priekšnieka vietnieka pulkveža V. Zahara atsaucībai, sākot ar 1990. gada janvāri, republikas brīvības atņemšanas vietās pēc gandrīz piecdesmit gadu ilga pārtraukuma atsāksies Latvijas ev. luteriskās Baznīcas garīgās aprūpes darbs ar ieslodzītajiem. Par to, kā arī par citiem ļoti svarīgiem savstarpējās sadarbības un rīcības koordinācijas jautājumiem tika spriests, tiekoties ar pieminēto LPSR leM atbildīgo darbinieku un ar LPSR Prokuratūras daļas uzraudzlbal par likumu ievērošanu labošanas darbu iestādēs priekšnieku vecāko tieslietu padomnieku J. Černoštanu. Svarīgākais šķiet tas, ka sarunas gaitā tika noārdītas savstarpējo aizspriedumu barjeras.  
  
Neraugoties uz visai atškl rlgajlem viedokļiem par Latvijas penltenclārās sistēmas konceptuālajiem Jautājumiem, secinājums par konfrontācijas Izbeigšanu un par kopīgas atbildības nastas uzņemšanos par satraucošo situāciju ar noziedzības līmeni republikā kopumā bija visnotaļ viennozīmīgs.  
+
Neraugoties uz visai atšķirīgajiem viedokļiem par Latvijas penitenciārās sistēmas konceptuālajiem jautājumiem, secinājums par konfrontācijas izbeigšanu un par kopīgas atbildības nastas uzņemšanos par satraucošo situāciju ar noziedzības līmeni republikā kopumā bija visnotaļ viennozīmīgs.  
  
Kā nākamais praktiskais kopējās sadarbības solis (par to tika panākta konkrēta vienošanās) būs kopīgi organizēta informatīvi koordinējoša konference 1990. gada Janvāra belg«s. Piedalīties tajā tiks aicināti attiecīgi LPSR Prokuratūras, leM darbinieki, citi Juristi, visu konfesiju garīdznieki, kristīgo misiju pārstāvji, ārsti, pedagogi, psihologi, žurnālisti, rakstnieki v. c. profesiju pārstāvji. Konferences uzdevums būtu lietišķi Izvērtēt pašreizējo situāciju brīvības atņemšanas vietās, tikt skaidrībā par to, kas darāms turpmāk un kā to paveikt. lespējams, ka varētu tikt izvel dota sabiedrības plaši pārstā vēta patstāvīga koordinējoša padome, bet varbūt pat nodibināta Jauna sabiedriska organizācija — Latvijas penltenciārā biedrība, kas regulā rl un elastīgi strādātu pie republikas soda Izciešanas modeļa. Ari republikas Augstākajai Padomei nebūtu tālu Jāmeklē attiecīgi speciālisti kompetentas komisijas sastā vam, kas Izstrādātu atbilstošos likumprojektus . . .
+
Kā nākamais praktiskais kopējās sadarbības solis (par to tika panākta konkrēta vienošanās) būs kopīgi organizēta informatīvi koordinējoša konference 1990. gada janvāra beigās. Piedalīties tajā tiks aicināti attiecīgi LPSR Prokuratūras, IeM darbinieki, citi juristi, visu konfesiju garīdznieki, kristīgo misiju pārstāvji, ārsti, pedagogi, psihologi, žurnālisti, rakstnieki u. c. profesiju pārstāvji. Konferences uzdevums būtu lietišķi izvērtēt pašreizējo situāciju brīvības atņemšanas vietās, tikt skaidrībā par to, kas darāms turpmāk un kā to paveikt. Iespējams, ka varētu tikt izveidota sabiedrības plaši pārstāvēta patstāvīga koordinējoša padome, bet varbūt pat nodibināta jauna sabiedriska organizācija — Latvijas penitenciārā biedrība, kas regulāri un elastīgi strādātu pie republikas soda izciešanas modeļa. Arī republikas Augstākajai Padomei nebūtu tālu jāmeklē attiecīgi speciālisti kompetentas komisijas sastāvam, kas izstrādātu atbilstošos likumprojektus...
  
 
<p style="text-align: right; ">'''EGONS RUSANOVS,'''</p><p style="text-align: right; ">Latvijas ev. luteriskās Baznīcas garīgā semināra students</p>
 
<p style="text-align: right; ">'''EGONS RUSANOVS,'''</p><p style="text-align: right; ">Latvijas ev. luteriskās Baznīcas garīgā semināra students</p>

Versija, kas saglabāta 2020. gada 7. novembris, plkst. 21.56

Pateicoties LPSR IeM Labošanas darbu pārvaldes priekšnieka vietnieka pulkveža V. Zahara atsaucībai, sākot ar 1990. gada janvāri, republikas brīvības atņemšanas vietās pēc gandrīz piecdesmit gadu ilga pārtraukuma atsāksies Latvijas ev. luteriskās Baznīcas garīgās aprūpes darbs ar ieslodzītajiem. Par to, kā arī par citiem ļoti svarīgiem savstarpējās sadarbības un rīcības koordinācijas jautājumiem tika spriests, tiekoties ar pieminēto LPSR leM atbildīgo darbinieku un ar LPSR Prokuratūras daļas uzraudzlbal par likumu ievērošanu labošanas darbu iestādēs priekšnieku vecāko tieslietu padomnieku J. Černoštanu. Svarīgākais šķiet tas, ka sarunas gaitā tika noārdītas savstarpējo aizspriedumu barjeras.

Neraugoties uz visai atšķirīgajiem viedokļiem par Latvijas penitenciārās sistēmas konceptuālajiem jautājumiem, secinājums par konfrontācijas izbeigšanu un par kopīgas atbildības nastas uzņemšanos par satraucošo situāciju ar noziedzības līmeni republikā kopumā bija visnotaļ viennozīmīgs.

Kā nākamais praktiskais kopējās sadarbības solis (par to tika panākta konkrēta vienošanās) būs kopīgi organizēta informatīvi koordinējoša konference 1990. gada janvāra beigās. Piedalīties tajā tiks aicināti attiecīgi LPSR Prokuratūras, IeM darbinieki, citi juristi, visu konfesiju garīdznieki, kristīgo misiju pārstāvji, ārsti, pedagogi, psihologi, žurnālisti, rakstnieki u. c. profesiju pārstāvji. Konferences uzdevums būtu lietišķi izvērtēt pašreizējo situāciju brīvības atņemšanas vietās, tikt skaidrībā par to, kas darāms turpmāk un kā to paveikt. Iespējams, ka varētu tikt izveidota sabiedrības plaši pārstāvēta patstāvīga koordinējoša padome, bet varbūt pat nodibināta jauna sabiedriska organizācija — Latvijas penitenciārā biedrība, kas regulāri un elastīgi strādātu pie republikas soda izciešanas modeļa. Arī republikas Augstākajai Padomei nebūtu tālu jāmeklē attiecīgi speciālisti kompetentas komisijas sastāvam, kas izstrādātu atbilstošos likumprojektus...

EGONS RUSANOVS,

Latvijas ev. luteriskās Baznīcas garīgā semināra students