600026

Kristina Sprindžunaite

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 7. februāris, Nr. 24

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 24 Datums: 07.02.1990 Tirāža: 246000"" can not be assigned to a declared number type with value 246000. Lappuse: 3 Virsraksts: Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1990) Rubrika: Tēmas: Baltijas republiku sadarbība Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990 Lietuvas neatkarības cīņas Nozares: Politika Organizācijas: «Sajūdis» Mediji: «Lietuvos Rytas», laikraksts (Lietuva) «Respublika», laikraksts (Lietuva) Cilvēki: Vietas: Lietuva, Paņeveža, Viļņa Notikums: Gads: 1990

Pagājušā nedēļa Lietuvā aizvadīta priekšvēlēšanu kaislībās. Pats lielākais notikums — «Sajūdis» rīkotā priekšvēlēšanu konference «Lietuvas ceļš». Tajā daudz runāja par politiku, ekonomiku, ekoloģiju, nacionālajām problēmām. Lielākajā daļā šo runu iezīmējās vispārzināmas frāzes, bija arī daži futūristiski plāni. Galvenais — tika izvirzīti «Sajūdis» atbalstītie deputātu kandidāti Lietuvas AP vēlēšanām, tika izstrādāta konkrēta priekšvēlēšanu platforma.

Iepriekšējā nedēļā uzzinājām arī skumju ziņu, proti, ka Lietuvas virsbīskaps Antonijs tomēr būs spiests atstāt sinodi, jo viņa ticības brāļi Maskavā domā, ka Antonijs nespējot rast kopīgu valodu ar Lietuvas pareizticīgajiem un lietuviešiem vispār. Tas nu gan nav tiesa, īpaši, ja atceramies lietuviešu valodā teikto Antonija runu Ziemassvētkos televīzijā. Tomēr nelīdz ne pareizticīgo, ne citu Lietuvas iedzīvotāju savāktie paraksti.

Noticis arī kāds kuriozs. Pagājušo trešdien Lietuvā iznāca visbiezākā avīze — «Respublika». Tomēr kuriozs ir nevis šā laikraksta 32 lappuses, bet attēls, kas publicēts 21. lappusē. Šī fotogrāfija gan atrodas tuvāk pornogrāfijai nekā erotikai. Nākamajā dienā vairākas sievietes piketēja redakcijas apkārtnē, bet Lietuvas kardināls atteicās turpmāk abonēt šo avīzi. Jāpiebilst, ka «Respublika» iznāca kā «Sajūdis» izdevums, taču tagad tās redaktors ne tikai atteicies no «Sajūdis» seima locekļa pilnvarām, bet arī vēlas avīzi padarīt par neatkarīgu izdevumu.

To daudzo konferenču un sapulču vidū, kas pagājušonedēļ notika Lietuvā, gribas minēt divas. Pirmā — Austrumeiropas demokrātisko kustību konference. Tajā runāja par informācijas centra izveidošanas nepieciešamību, par jaunatnes problēmām un armiju. Otro konferenci bija sarīkojuši Lietuvas bezdarbnieki. Tajā sapulcējās ap 150 cilvēku, kas tikuši nelikumīgi atlaisti no darba. Konferencē kritizēja valdību, prokuratūru, tiesu. Tika izveidota bezdarbnieku koordinācijas padome.

Pagājušajā nedēļā Lietuvā noslēdza līgumu ar ASV un Nīderlandes starptautisko korporāciju «Inta» par kopēšanas un telefaksa tehnikas iepirkšanu. Nu atliek krāt valūtu. Šī korporācija līdz šim vēl nebija nodibinājusi sakarus ar Austrumeiropu.

Otrdien sākās šā sasaukuma pēdējā Lietuvas AP sesija. Tās pirmā diena iesākās neparasti — deputāti devās izbraukumā uz Lietuvas rietumiem, lai tiktos ar turienes krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, uzzinātu viņu problēmas un noskaņojumu. Sesijā paredzēts apspriest daudzus likumprojektus, arī par Lietuvas miliciju, banku, arhīvu, tiesām. Savus papildinājumus izteiks arī 1939. gada PSRS un Vācijas līguma apsekošanas komisija, vēlreiz tiks pierādīts, ka 1940. gadā noslēgtie Lietuvas seima un PSRS līgumi pieņemti nelikumīgi un tāpēc tie nav spēkā. Pirmdien Maskavā sākās PSKP CK plēnums, kurā tiek apspriests arī Lietuvas jautājums. Kā ziņo mūsu korespondenti, plēnuma dalībnieku runas kļuvušas «maigākas», nav vairs kategoriskuma, kaut gan nesnauž arī konservatori.

Pagājušonedēļ republikas iedzīvotājus satrauca kara lidmašīnas katastrofa, kas notika Panevēžas apkārtnē. Bojā gājuši astoņi lidmašīnas apkalpes locekļi, taču, par laimi, civilobjekti nav skarti. Šī traģēdija nepārprotami izraisīs iedzīvotāju protesta vilni pret kara aerodromu un poligonu atrašanos republikas teritorijā.

 

 

KRISTĪNA SPRINDŽŪNAITE,

politikas nodaļas korespondente