Atšķirības starp "796544" versijām
| (4 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
|Abstract=Baltijas tautas kustību padome | |Abstract=Baltijas tautas kustību padome | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/796/544/796544.jpg}} | ||
{{Written by|Māra Miķelsone}} | {{Written by|Māra Miķelsone}} | ||
| + | {{About topic|Masu akcija «Liesmojošais Baltijas ceļš, 1991}} | ||
| + | {{About topic|Barikādes, Lietuvā, 1991}} | ||
| + | {{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}} | ||
| + | {{About topic|Baltijas republiku sadarbība}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Ivars Redisons}} | ||
| + | {{About person|Roberts Milbergs}} | ||
| + | {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} | ||
| + | {{About organization|Baltijas Padome}} | ||
| + | {{About organization|«Sajūdis»}} | ||
| + | {{About organization|Igaunijas Tautas fronte}} | ||
| + | {{About organization|ANO}} | ||
| + | {{About place|Viļņa}} | ||
| + | {{About year|1991}} | ||
| + | 3. augustā Viļņā kopā sanāca triju Baltijas tautu kustību padome ārkārtas sēdē. Latvijas Tautas fronti pārstāvēja LTF priekšsēdētāja vietnieks Ivars Redisons un valdes loceklis Roberts Milbergs. | ||
| + | |||
| + | Padome īsi un lietišķi sprieda par diviem svarīgiem jautājumiem: par attieksmi pret asiņainajiem notikumiem Lietuvā un par akcijas «Liesmojošais Baltijas ceļš» norisi un kopīga paziņojuma pieņemšanu. | ||
| + | |||
| + | Kā «LJ» pastāstīja LTF priekšsēdētāja vietnieks Ivars Redisons, sanāksmē tika ierosināts pie muitas posteņiem organizēt iedzīvotāju dežūras, kurās fiksētu bandītiskos uzbrukumus un tādējādi likumpārkāpumiem būtu liecinieki. Tiesa, tam jānotiek brīvprātīgi, jo dežūras ir bīstamas. Igauņi nepiekrita šim priekšlikumam, tādēļ par iespējām piesaistīt brīvprātīgos novērotājus muitas posteņos jālemj Lietuvas «Sajūdim» un LTF savās mājās. | ||
| + | |||
| + | Igaunijas TF pārstāvji nepiekrita arī citam ierosinājumam — izstrādāt kopīgus principus līkumiem par nemilitāro pretestību un ārkārtējo stāvokli, kurus varētu iesniegt Baltijas republiku augstākajām padomēm. | ||
| + | |||
| + | Toties triju Baltijas republiku tautas kustību delegācijas vienojās par diviem aicinājumiem. Pirmais adresēts pasaules tautām un Apvienoto Nāciju Organizācijai. Tajā ietverta informācija par politisko situāciju Baltijā, uzsvērts, ka trīs republikas izvēlējušās mierīgas, nevardarbīgas attīstības ceļu. Lai to netraucēti varētu turpināt, tautas kustību padome griežas ar lūgumu Baltijā ievest ANO drošības spēkus miera uzturēšanai. | ||
| + | |||
| + | Otrais aicinājums — atbalstu akciju «Liesmojošais Baltijas ceļš», kas notiks 23. augustā. Tajā pasaules sabiedrības uzmanība vērsta uz Molotova—Ribentropa pakta starptautisku atrisinājumu. Aicinājuma otrā daļa domāta tieši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem — mērķtiecīgāk risināt iekšpolitiskās problēmas. Galīgo tekstu Baltijas padome vēl apstiprinās. | ||
| + | |||
| + | Noslēgumā tika spriests par kopīgu taktiku nāciju un cilvēktiesību jautājumiem veltītās starptautiskās konferences laikā, kas notikšot septembri Maskavā. | ||
| + | |||
| + | I. Redisons noraidīja bažas, ka akcija «Liesmojošais Baltijas ceļš» Igaunijā varētu nenotikt. Tiesa gan, ugunskuri Igaunijā tikšot izvietoti ne tik cieši, ka pie mums. Taču tas esot apliecinājums, ka Tautas fronte Igaunija vēl esot. Uz jautājumu, cik reāla ir ANO drošības spēku atsaukšanās uz pieņemto aicinājumu, I. Redisons «LJ» atbildēja: | ||
| + | |||
| + | «Protams, PSRS kā Drošības padomes locekle liks šķēršļus, taču kādam šis jautājums bija jāsāk risināt.» | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right;">'''Māra Miķelsone'''</p> | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 29. novembris, plkst. 23.17
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
3. augustā Viļņā kopā sanāca triju Baltijas tautu kustību padome ārkārtas sēdē. Latvijas Tautas fronti pārstāvēja LTF priekšsēdētāja vietnieks Ivars Redisons un valdes loceklis Roberts Milbergs.
Padome īsi un lietišķi sprieda par diviem svarīgiem jautājumiem: par attieksmi pret asiņainajiem notikumiem Lietuvā un par akcijas «Liesmojošais Baltijas ceļš» norisi un kopīga paziņojuma pieņemšanu.
Kā «LJ» pastāstīja LTF priekšsēdētāja vietnieks Ivars Redisons, sanāksmē tika ierosināts pie muitas posteņiem organizēt iedzīvotāju dežūras, kurās fiksētu bandītiskos uzbrukumus un tādējādi likumpārkāpumiem būtu liecinieki. Tiesa, tam jānotiek brīvprātīgi, jo dežūras ir bīstamas. Igauņi nepiekrita šim priekšlikumam, tādēļ par iespējām piesaistīt brīvprātīgos novērotājus muitas posteņos jālemj Lietuvas «Sajūdim» un LTF savās mājās.
Igaunijas TF pārstāvji nepiekrita arī citam ierosinājumam — izstrādāt kopīgus principus līkumiem par nemilitāro pretestību un ārkārtējo stāvokli, kurus varētu iesniegt Baltijas republiku augstākajām padomēm.
Toties triju Baltijas republiku tautas kustību delegācijas vienojās par diviem aicinājumiem. Pirmais adresēts pasaules tautām un Apvienoto Nāciju Organizācijai. Tajā ietverta informācija par politisko situāciju Baltijā, uzsvērts, ka trīs republikas izvēlējušās mierīgas, nevardarbīgas attīstības ceļu. Lai to netraucēti varētu turpināt, tautas kustību padome griežas ar lūgumu Baltijā ievest ANO drošības spēkus miera uzturēšanai.
Otrais aicinājums — atbalstu akciju «Liesmojošais Baltijas ceļš», kas notiks 23. augustā. Tajā pasaules sabiedrības uzmanība vērsta uz Molotova—Ribentropa pakta starptautisku atrisinājumu. Aicinājuma otrā daļa domāta tieši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem — mērķtiecīgāk risināt iekšpolitiskās problēmas. Galīgo tekstu Baltijas padome vēl apstiprinās.
Noslēgumā tika spriests par kopīgu taktiku nāciju un cilvēktiesību jautājumiem veltītās starptautiskās konferences laikā, kas notikšot septembri Maskavā.
I. Redisons noraidīja bažas, ka akcija «Liesmojošais Baltijas ceļš» Igaunijā varētu nenotikt. Tiesa gan, ugunskuri Igaunijā tikšot izvietoti ne tik cieši, ka pie mums. Taču tas esot apliecinājums, ka Tautas fronte Igaunija vēl esot. Uz jautājumu, cik reāla ir ANO drošības spēku atsaukšanās uz pieņemto aicinājumu, I. Redisons «LJ» atbildēja:
«Protams, PSRS kā Drošības padomes locekle liks šķēršļus, taču kādam šis jautājums bija jāsāk risināt.»
Māra Miķelsone
