Atšķirības starp "375072" versijām
11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
{{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}} | {{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}} | ||
{{About topic|1990. gada 4. maija Deklarācija}} | {{About topic|1990. gada 4. maija Deklarācija}} | ||
− | |||
{{About topic|Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, 1990. gada 4. maijā}} | {{About topic|Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, 1990. gada 4. maijā}} | ||
{{About topic|VDK, čeka, NKVD}} | {{About topic|VDK, čeka, NKVD}} | ||
+ | {{About topic|Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas statusu}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
{{About person|Anatolijs Gorbunovs}} | {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} |
Pašreizējā versija, 2016. gada 7. septembris, plkst. 20.39
|
Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums
Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā
Saskaņā ar 1990. gada 4. maija deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu «Par Republikas valstisko statusu» un ievērojot to, ka PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm. Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:
1. Likvidēt Latvijas PSR Valsts drošības komiteju.
2. Lai kontrolētu likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvās darbības izbeigšanu un pārņemtu tās īpašumu, izveidot speciālu Latvijas Republikas Augstākās Padomes komisiju šādā sastāvā:
Komisijas priekšsēdētājs — Vilis Seleckis.
Komisijas locekļi: Eduards Berklavs, Arnolds Bērzs, Emerita Buķele, Jānis Endele, Egils Einars Jurševics, Jānis Lagzdiņš, Igors Movels, Dainis Vanags, Ziedonis Ziediņš, Aleksejs Zotovs.
3. Jebkura sadarbība ar PSRS valsts drošības iestādēm pretēji Latvijas Republikas valsts interesēm pēc 1991. gada 24. augusta kvalificējama kā nodevība pret republiku un sodāma saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu.
4. Atņemt PSRS valsts drošības iestādēm Latvijas Republikas teritorijā izziņas un izmeklēšanas iestāžu pilnvaras, izdarot attiecīgus grozījumus likumdošanas aktos. Izziņā un izmeklēšanā esošās lietas nodot Latvijas Republikas Prokuratūrai.
5. Atņemt PSRS valsts drošības iestādēm tiesības veikt Latvijas Republikas teritorijā esošajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jebkādas darbības, kas saistītas ar slepenības režīma nodrošināšanu, un likvidēt visas attiecīgās struktūrvienības tajās.
6. Latvijas Republikas Prokuratūrai saukt pie likumā noteiktās atbildības Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbiniekus, kuru rīcībā valsts apvērsuma dienās ir nozieguma sastāvs.
7. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbiniekiem, kuri nav izdarījuši noziegumus pret Latvijas tautu, nav piedalījušies valsts apvērsumā Padomju Savienībā un nav to atbalstījuši, dot iespēju pāriet citā darbā Latvijas Republikā.
8. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas īpašumu pārņemt Latvijas Republikas īpašumā.
9. Pašvaldībām pārņemt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas rajonu, pilsētu un ostu daļu telpas.
10. Latvijas Republikas Sakaru ministrijai pārņemt likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas sakaru līdzekļus.
11. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu (krimināllietu kopojumu) nodot Latvijas Republikas Valsts arhīvu ģenerāldirektoram.
12. Likvidētās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas operatīvo arhīvu un kartotēkas pārņemt speciālai Latvijas Republikas Augstākās Padomes izveidotai deputātu komisijai.
13. Uzdot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai nodrošināt Latvijas PSR Valsts drošības komitejas objektu apsardzi.
14. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus normatīvos aktus:
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1954. gada 10. aprīļa dekrētu «Par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas pie Latvijas PSR Ministru Padomes nodibināšanu», Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1990. gada 5. marta dekrētu «Par biedra E. Johansona iecelšanu par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju», Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumus par Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieku iecelšanu.
15. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs
A. Gorbunovs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs
I. Daudišs
Rīgā, 1991. gada 24. augustā
«LJ» informē, ka 25. augustā komisijas sastāvā iekļauti arī Ivars Silārs un Einārs Repše.