829218

Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 2. septembris, Nr. 168

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 168 Datums: 02.09.1988 Tirāža: 220000"" can not be assigned to a declared number type with value 220000. Lappuse: 1 Virsraksts: Nacionālās simbolikas lietā Rubrika: Tēmas: Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs Sarkanbaltsarkanais karogs Nozares: Politika Organizācijas: LĻKJS Centrālā Komiteja Mediji: «Padomju Jaunatne», laikraksts «Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts Cilvēki: Andris Ameriks, V. Ancāne, Māris Baidekalns, Aleksandrs Bļinovs, Andrejs Cīrulis, Ziedonis Čevers, Armands Grīnbergs, Āris Jansons, Valērijs Parfjonovs, Ivars Priedītis Vietas: Notikums: Publicēti Jāņa Stradiņa un Ilmāra Latkovska raksti par sarkanbaltsarkano karogu Gads: 1988

Trešdien notika Latvijas ĻKJS CK biroja sēde, kurā tika apspriesta komjaunatnes organizācijas attieksme pret nacionālās simbolikas izmantošanu. Sēdi vadīja LĻKJS CK pirmais sekretārs I. Priedītis.

LĻKJS CK nodaļas vadītājs A. GRĪNBERGS runāja par iemesliem, kādēļ biroja locekļiem jāizskata šis jautājums. Viņš atzīmēja sabiedrības demokratizācijas apstākļiem raksturīgo jaunatnes augošo tieksmi izzināt un izvērtēt Latvijas pagātni, saglabāt nacionālās tradīcijas un ieražas. Masu pasākumos aizvien biežāk tiek lietotas latviešu tautas mitoloģijas zīmes, etnogrāfiskie elementi un krāsas, taču daļa jauniešu simboliku demonstrē bez tās nozīmes izpratnes un pienācīgas cieņas.

LPSR Augstākās Padomes Prezidija komjaunatnes organizācijas sekretāre V. ANCĀNE informēja par LPSR APP lēmumu izveidot darba grupu Latvijas PSR Konstitūcijas un citu republikas likumdošanas aktu pilnveidošanai, tās apakškomisiju uzdevumiem un saņemtajiem iedzīvotāju ierosinājumiem. Jautājumā par nacionālo simboliku pieņemtie apakškomisijas secinājumi septembra vidū jāizskata darba grupā, un savukārt tās priekšlikumi jāapspriež un lēmums jāpieņem LPSR APP sēdē vai LPSR AP sesijā.

Laikraksta «Sovetskaja molodež» redaktors A. BĻINOVS sacīja, ka avīzes lasītāju viedokļi konkrētajā problemātikā ir polāri: vieni izsaka cerību, ka pozitīva risinājuma gadījumā visi republikas iedzīvotāji vēl aktīvāk koncentrēs vienotus pūliņus reāliem darbiem labākas rītdienas vārdā, citi pauž bažas, ka sarkanbaltsarkanais karogs kļūst par politisku un cita veida spekulāciju objektu.

Žurnālists Ā. JANSONS analizēja laikraksta «Padomju Jaunatne» redakcijā simbolikas lietā saņemtās vēstules, uzsverot lasītāju absolūtā vairākuma atbalstu sarkanbaltsarkanajām krāsām. Viņš iestājās par nepieciešamību visus nacionālās simbolikas izmantošanas gadījumus izvērtēt mierīgi, bez «greiziem priekšstatiem».

LĻKJS CK nodaļas vadītājs A. AMERIKS teica, ka pienācis pēdējais laiks simbolikas lietā pieņemt konkrētu lēmumu; komjaunatnei nav tiesību vilcināties ar savas attieksmes formulējumu.

Avīzes «Padomju Jaunatne» redaktors A. CĪRULIS norādīja, ka dabiskas ir diskusijas par simbolu lietošanas gadījumiem, taču, lēmumus pieņemot, jādomā reālistiski, bez pārspīlējumiem.

Komjaunatnes Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs Z. ČEVERS akcentēja, ka galvenais ir nevis krāsu salikums, bet to lietotāju jauniešu domas un nostāja. Simbolikas izmantošana nav jāierobežo, taču katram tā jānēsā pēc sirdsapziņas.

LPSR JOK priekšsēdētājs M. BAIDEKALNS aicināja komjauniešu līderus domāt par nacionālās simbolikas lietošanu iederīgos gadījumos, lai simbolu ideju nekompromitētu lētas popularitātes vai iedzīvošanās tīkotāji. Par nepieņemamu runātājs nosauca koncertbiļešu iespiešanu uz sarkanbaltsarkani krāsota papīra.

LĻKJS CK sekretāre B. STAŠĀNE uzsvēra komjaunatnes pieaugošu atbildību jaunatnes audzināšanā pārkārtošanās apstākļos, izteicās par simbolikas lietā veicamu izskaidrošanas darbu.

LĻKJS CK otrais sekretārs V. PARFJONOVS uzsvēra, ka demokratizācija un atklātums ļauj objektīvi novērtēt jaunatnes attieksmi ne tikai pret sarkanbaltsarkanajām krāsām, bet arī pret mitoloģijas un etnogrāfiskajiem simboliem. No vienas puses, vērojama jaunās paaudzes padziļināta interese par vēsturi, no otras — ārējā atribūtika kļūst par daudzu jauniešu pašmērķi, par pašapziņas mākslīgu stimulu, kas noved pie nacionālās aprobežotības. Komjaunatnei jāvēršas pret jebkādiem spekulantiem, kuri simboliku izmanto savtīgos, negodīgos nolūkos.

Jautājumā par nacionālo simboliku LĻKJS CK birojs pieņēma lēmumu.

***

LĻKJS CK biroja 1988. gada 31. augusta lēmumā norādīts:

I. Ierosināt Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija darba grupas apakškomisijai:

1) Atzīt noteiktos toņos un noteiktās proporcijās veidotu sarkanbaltsarkano krāsu salikumu par latviešu nacionālo simboliku, nereglamentējot šīs simbolikas izpildījuma formu. Uzskatīt par iespējamu šīs simbolikas lietošanu karoga formā, nacionālo simbolu izmantošanu, rīkojot tautas svētkus un svinības, kultūras un masu pasākumus.

2) Atbalstīt jaunatnes centienus atjaunot nacionālo simboliku, t. i., noteiktu apdzīvoto vietu karogus, ģerboņus un profesiju (arodu) grupu zīmes.

3) Par nepieļaujamu atzīt minētās simbolikas tendenciozu un vienpusīgu izmantošanu, kā arī šīs simbolikas demonstrāciju ar mērķi radīt nacionālo naidu, sašķelt republikas sabiedrību. Simbolikas lietošanā un attieksmē pret to nepieciešama augsta kultūra un dziļa cieņa.

4) Uzskatīt par nelietderīgu īpaši izdalīt kādu no latviešu mitoloģijas zīmēm, jo katrai no tām ir savs funkcionālais svars, un neviena no tām nevar būt privileģētāka par citām.

5) Uzskatīt par nepieņemamu nacionālās simbolikas izgatavošanu privātos komerciālajos nolūkos. Nacionālās simbolikas izgatavošanas monopoltiesības piešķirt Latvijas PSR Kultūras fondam.

II. Uzdot Latvijas ĻKJS nodaļām, jaunatnes preses izdevumu redakcijām, Latvijas radio un televīzijas jaunatnes programmām veikt plašu izskaidrošanas darbu republikas jaunatnes vidū par vēstures jautājumiem un nacionālās simbolikas izmantošanu.