611618

LATINFORM

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 27. janvāris, Nr. 18

Latvijas PSR DOSAAF kongress

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 18 Datums: 27.01.1988 Tirāža: 220700"" can not be assigned to a declared number type with value 220700. Lappuse: 1 Virsraksts: Paaugstināt aizsardzības darba kvalitāti un efektivitāti Rubrika: Tēmas: Militāri patriotiskā audzināšana komunistiskajā garā Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj Republikas saimnieciskais aprēķins Nozares: Politika Organizācijas: DOSAAF Mediji: Cilvēki: A. Bumbulis, J. Ločmelis, Aleksandrs Matrosovs, L. Misulovins, Mihails Orlovs, V. Seins, Jurijs Smirnovs, Vitālijs Soboļevs, Baiba Stašāne, Imants Sudmalis, V. Šemeļovs, M. Terehovs, A. Trušins, Ļevs Tukins Vietas: Alūksne, Daugavpils, Dobele, Jelgava, Jūrmala, Ogre, Rīga, Saldus, Stučka, Tukums, Valmiera, Ventspils Notikums: Latvijas PSR DOSAAF III kongress Gads: 1988

Kā jau tika ziņots, 23. janvārī notika Latvijas PSR DOSAAF trešais kongress. Latvijas PSR DOSAAF CK pārskata referātu nolasīja tās priekšsēdētājs pirmā ranga kapteinis J. Ločmelis.

Komunistiskā partija un Padomju valdība dara visu nepieciešamo, Padomju Savienības aizsardzības potenciālu uzturot tādā līmenī, lai neviens neuzdrīkstētos traucēt mūsu mierīgo dzīvi, atzīmēja referents. Mūsu zemes aizsardzības spēju nostiprināšanos un darbaļaužu sagatavošanu sociālistiskās Tēvijas aizsargāšanai jau 61 gadu aktīvi sekmē aizsardzības biedrība, ko padomju cilvēki pilnīgi pamatoti dēvē par vīrišķības un patriotisma skolu.

Pārskata perioda galvenais rezultāts ir tas, ka republikas DOSAAF organizācija sasniegusi jaunas robežlīnijas savas darbības galvenajos virzienos. Piecos gados, kas aizritējuši pēc otrā kongresa, uzlabojusies militāri patriotiskā darba, aizsardzības masu darba, mācību un sporta darba kvalitāte. Uzmanības centrā bija jautājumi, kas saistīti ar praktiskās militārās ievirzes pastiprināšanu DOSAAF mācību organizāciju darbībā, tehnisko un militāri lietišķo sporta veidu masveidības prioritāru attīstīšanu, ar ekonomiju un taupību finansiālo un materiālo resursu izmantošanā.

1987. gada darba rezultāti rāda, ka DOSAAF Jūrmalas pilsētas un Daugavpils, Dobeles un Stučkas rajonu organizācijās aktīvi tiek pārkārtots darbības stils un metodes, ka tur aktīvi meklē jaunus problēmu risināšanas ceļus. Ikdienas praksē tiek ieviests atklātums, patiesīgums darba novērtējumā, nesamierināmība ar trūkumiem, konkrētība aktivitātes un kaujinieciskuma palielināšanas jautājumu izvirzīšanā.

Pārskata periodā, kad partijas XXVII kongresa un PSKP CK lēmumi mūsu zemē izraisīja vispārēju ideoloģiskā darba kāpinājumu, republikas DOSAAF Centrālajai Komitejai un organizācijām izdevies paaugstināt militāri patriotiskā darba līmeni. Bagātinājies tā idejiskais saturs, tas kļuvis daudzveidīgāks, nostiprinājušies tā sakari ar dzīvi. Tālāk attīstījās tādas pārbaudītas militāri patriotiskās propagandas formas kā ļeņiniskie lasījumi, lekcijas, pārrunas, tematiski sarīkojumi, tikšanās ar latviešu sarkanajiem strēlniekiem un kara, darba un Bruņoto Spēku veterāniem, kinofestivāli, lektoriji un vīrišķības stundas.

Jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas interesēs aktīvi tiek rīkoti aizsardzības masu darba mēneši, dekādes un nedēļas, pārgājieni pa PSKP un padomju tautas revolucionārās cīņas, kauju un darba slavas vietām, militārās sporta spēles «Kāvi», un «Ērglēns», Padomju Savienības Varoņu Jurija Smirnova, Aleksandra Matrosova, Imanta Sudmaļa un Mihaila Orlova balvas izcīņas sacensības. Tos kopīgi rīko arodbiedrības, komjaunatne, DOSAAF, kara komisariāti. Republikāniskā tūrisma un ekskursiju padome, kā arī citas organizācijas, un tie kļuvuši par svarīgu līdzekli aktivitātes palielināšanai daudzu aizsardzības kolektīvu darbā.

Pozitīva pieredze militāri patriotisko pasākumu rīkošanā uzkrāta DOSAAF Rīgas pilsētas Oktobra un Proletāriešu rajonu, Dobeles, Stučkas, Saldus un Valmieras rajonu, kā arī Jūrmalas, Daugavpils un Jelgavas pilsētu organizācijās. Daudz var mācīties no ražošanas apvienības VEF, Ogres vērpšanas un trikotāžas ražošanas apvienības, Rīgas 70. vidusskolas un P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes pirmorganizācijām.

Jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu sekmējuši arī republikas DOSAAF organizāciju sakari ar VDR un PTR aizsardzības biedrībām, kas kļuvuši ciešāki nekā agrāk.

Taču pārkārtošanās vēl nav aptvērusi visas organizācijas, tā sākta tikai dažos aizsardzības kolektīvos. Centrālā komiteja, rajonu un pilsētu komitejas un mācību un sporta organizācijas nav nodrošinājušas, lai kardināli tiktu uzlabots darbs, kas saistīts ar jaunatnes sagatavošanu dienestam PSRS Bruņotajos Spēkos. Negatīvas parādības skārušas organizatorisko un militāri patriotisko darbu, tautas saimniecības speciālistu sagatavošanu un darbību sporta sfērā, tās atspoguļojas ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā.

Vairāki DOSAAF Centrālās komitejas, rajonu komiteju, skolu un klubu darbinieki nepagurdami runā par iniciatīvas bagātu, nestandarta pieeju uzticētajam uzdevumam, bet patiesībā aiz skaļām frāzēm slēpj savu bezdarbību, bezatbildību, vienaldzību un slinkumu.

Analizēdams paveikto darbu un nosprauzdams aizsardzības biedrības darbības tālākās pilnveidošanas ceļus, referents atzīmēja, ka dzīve neatlaidīgi prasa izveidot republikā, pilsētās un rajonos militāri patriotiskā darba koordinācijas centrus, kā arī kompleksi plānot šo darbu.

Audzināšanas procesā efektīvāk jāizmanto pasākumi, kas tiek rīkoti, atzīmējot jubilejas un notikumus partijas, valsts un mūsu republikas dzīvē, šajā darbā aktīvāk jāiesaista kara un Bruņoto Spēku veterāni un rezerves karavīri, it īpaši karavīri internacionālisti. Formu un metožu ziņā jāpaplašina biedrības biedru militāri patriotiskās un internacionālās audzināšanas diapazons, jauniešu jūtas tiešāk jāietekmē ar karavīru simboliku un heroiska satura rituāliem.

Pārskata periodā paaugstinājusies Bruņotajiem Spēkiem vajadzīgo speciālistu sagatavošanas kvalitāte. Taču šajā DOSAAF darbības virzienā ir ne mazums trūkumu: nav pilnīgi atrisināts jautājums par mācību organizāciju komplektēšanu, bieži tiek pieļauta vienkāršošana praktisko nodarbību organizēšanā un normatīvu izpildīšanā, slikta ir mācību disciplīna, vāji tiek izplatīta labākā pieredze, gausi pilnveidojas mācību un materiālā bāze. Daudz būtisku trūkumu ir arī elementārās militārās apmācības punktu darbā. Galvenokārt te vainīga DOSAAF CK militāri tehniskās un elementārās militārās apmācības nodaļa, kas pagaidām nav pratusi sniegt nepieciešamo metodisko palīdzību aizsardzības biedrības mācību organizācijām un izvirzīt tām pietiekami stingras prasības, kā arī nodibināt pietiekami efektīvu sadarbību ar vietējiem tautas izglītības orgāniem.

Tautas saimniecības kadrus republikas brīvprātīgajā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrībā sagatavo 8 skolas, 23 klubi un 10 pirmorganizācijas. Piecos gados tie sagatavojuši vairāk nekā 85 tūkstošus speciālistu. Taču arī šeit ir vairāki nopietni trūkumi. Daļa DOSAAF mācību organizāciju un komiteju neveic nekādus pasākumus, lai sagatavotu vairāk speciālistu tautas saimniecībai, bet 1. Rīgas autoskola, Rēzeknes autoskola, DOSAAF Balvu, Krāslavas, Kuldīgas, Ludzas un Cēsu rajonu komitejas speciālistu sagatavošanu sašaurina.

1987. gadā Valsts autoinspekcijā ar pirmo reizi nokārtoto eksāmenu procents bija zems Ventspils, Rīgas, Alūksnes un vairākos citos tehnisko sporta veidu klubos.

Joprojām ir nopietni trūkumi tehnisko sporta veidu klubu vadošo kadru, pasniedzēju un ražošanas apmācības meistaru izraudzīšanā, dažiem no viņiem raksturīgs ne vien nepietiekams prasīgums un zems profesionālais līmenis, bet arī amorālisms.

Republikas DOSAAF ir liela sporta organizācija. Tagad Padomju Latvijā tiek attīstīti 35 tehniskie un militāri lietišķie sporta veidi. Aizsardzības biedrības organizācijās ik gadus tiek sagatavoti 40 PSRS sporta meistari un tūkstošiem klases sportistu. Taču republikāniskie tehnisko sporta veidu klubi vēl nav kļuvuši par īstiem tehnisko un militāri lietišķo sporta veidu metodiskajiem centriem. Dažas DOSAAF komitejas un sporta organizācijas neveltī pienācīgu uzmanību šo sporta disciplīnu attīstīšanai vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko skolu audzēkņu vidū. DOSAAF Rīgas apvienotajā tehniskajā skolā un Liepājas autoskolā aizsardzības sporta darba stāvoklis neatbilst izvirzītajām prasībām. Tur nav izveidotas pastāvīgi funkcionējošas sekcijas. Atsevišķi DOSAAF skolu vadītāji vēl turas pie maldīgā viedokļa, ka šādās organizācijās nav apstākļu, kas nepieciešami sporta nodarbībām ārpusmācību laikā.

Tiek paplašināta materiālā bāze tehnisko un militāri lietišķo sporta veidu attīstīšanai. Bauskas rajonā ar agrofirmas «Uzvara» palīdzību izveidots viens no mūsu zemes labākajiem automoto kompleksiem, kurā jau notikušas Vissavienības un starptautiskās sacensības. 1987. gadā tika nodoti ekspluatācijā kartodromi Liepājas rajonā un Jelgavā. Ieplānots kapitāli izremontēt šautuvi Tukumā un paplašināt šaušanas klubu Rīgā. Uz plašākām telpām pārcēlies Republikāniskais radiosporta klubs. Vairākos rajonos pēdējā laikā ierīkotas jaunas autotrases un mototrases.

Tomēr aizsardzības biedrības materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanas tempiem vajadzētu būt straujākiem. Republikas Celtniecības ministrija gadu no gada neizpilda kapitālieguldījumu plānu DOSAAF objektos. Piemēram, 1. Rīgas autoskolā kursantu kopmītni ar 338 vietām ceļ jau piecus gadus. Vēl lēnāk būvē Tukuma autoskolas kursantu — pirmsiesaukuma jauniešu kopmītnes ēku. Netiek pilnīgi apmierināti republikas DOSAAF CK pieprasījumi, tāpēc pirmorganizācijas ir slikti nodrošinātas ar mācību ieročiem, munīciju un citiem materiāli tehniskajiem līdzekļiem. Republikas DOSAAF rīcībā esošās sporta būves un sporta tehnika var nodrošināt tikai mazāk nekā trešdaļu no to cilvēku kopskaita, kas vēlas nodarboties pat ar visvienkāršākajiem un vislētākajiem sporta veidiem. Pie tiem pieder ložu šaušana, militāri lietišķā daudzcīņa, airēšana jollās, jūras daudzcīņa, motosports, radiosports un modelisms. Rīgas aeroklubs ir mūsu zemes vienīgais republikāniskais klubs, kam nav sava aerodroma. Turklāt tam ir tikai 21 procents no nepieciešamās mācību platības. Ļoti vāja materiālā bāze ir arī DOSAAF biedriem, kas iecienījuši ložu šaušanu: viņu rīcībā ir tikai 16 šautuves. Tāpat republikas aizsardzības biedrībai nav sava baseina.

Pārskata periodā nostiprinājies Latvijas aizsardzības biedrības finansiālais stāvoklis, palielinājušies tās ienākumi. Tas devis iespēju pilnīgāk finansēt pirmorganizāciju darbību. Viens no ienākumu avotiem ir PSRS DOSAAF loterijas biļešu izplatīšana. Piecos gados Latvijā realizētas biļetes par 4 miljoniem 250 tūkstošiem rubļu. Gūtie ienākumi — 850 tūkstoši rubļu — izmantoti DOSAAF republikāniskās organizācijas materiālās bāzes attīstīšanai.

Taču finansiāli ekonomiskajā darbā nepieciešamā pārkārtošanās nav notikusi. Dažas biedrības komitejas un organizācijas pieļauj finansu disciplīnas pārkāpumus un nesaimnieciskumu. Bija naudas līdzekļu piesavināšanās gadījumi DOSAAF Jelgavas un Valmieras rajonu, kā arī Rīgas pilsētas Kirova rajona komitejās.

Ar mūsu kongresu beigusies pārskatu un vēlēšanu kampaņa republikas aizsardzības biedrības organizācijās. Kopumā tā noritēja tādā atmosfērā, ko raksturoja lietišķums, konstruktīva kritika un paškritika, DOSAAF biedru lielākās daļas iniciatīva un aktivitāte. Debatēs sakarā ar pārskata referātiem runāja aptuveni 19 tūkstoši cilvēku.

Kampaņas gaitā tika izteikts daudz kritisku piezīmju un priekšlikumu attiecībā uz aizsardzības biedrības darba pilnveidošanu. Tos visus tagad izskata republikas DOSAAF Centrālajā komitejā. Daudzos ar tiem saistītajos jautājumos drīzumā tiks veikti konkrēti pasākumi.

Pārskats, ko Latvijas PSR DOSAAF Centrālā komiteja sniedz kongresam, nobeigumā teica referents, ļauj gūt priekšstatu par galvenajiem rezultātiem, ko devis aizsardzības biedrības darbs pagājušajos piecos gados. Kongresa delegāti to papildinās, dos novērtējumu biedrības Centrālās komitejas darbībai un apspriedīs turpmākos uzdevumus.

Kongresa pieņemtie lēmumi un nospraustās robežlīnijas palīdzēs tālāk mobilizēt republikas aizsardzības biedrības biedrus visu DOSAAF dzīves un darbības jomu pārkārtošanai atbilstoši tagadējām partijas prasībām. Panākumu ķīla šobrīd mums var būt tikai viena: vairāk lietišķuma, vairāk demokrātisma un atklātuma, vairāk atbildības un disciplīnas.

Delegāti noklausījās revīzijas komisijas referātu, ko nolasīja komisijas priekšsēdētājs A. Trušins. Viņš atzīmēja, ka pārskata periodā līdztekus panākumiem aizsardzības masu darbā sasniegti zināmi pozitīvi rezultāti arī aizsardzības organizācijas finansiāli saimnieciskajā darbībā. Tās pamatfondi palielinājušies par 2 miljoniem 596 tūkstošiem rubļu. Biedrības ienākumu pieaugums devis iespēju ievērojami palielināt asignējumus materiāli tehniskās bāzes attīstīšanai un pilnveidošanai, tehnikas iegādei, objektu kapitālajai celtniecībai un remontam.

Balstīdamās uz Latvijas PSR DOSAAF II kongresa lēmumiem, revīzijas komisija savu uzmanību koncentrēja uz biedrības budžetu izpildes, naudas un materiālo līdzekļu taupīgas un mērķtiecīgas izlietošanas, sabiedriskā īpašuma saglabāšanas un pareizas izmantošanas kontroli.

Revīziju analīze rāda, ka organizāciju lielākajā daļā paaugstinājusies amatpersonu atbildība par naudas līdzekļu racionālu izmantošanu un izlietošanu, finansu, tāmju un štatu disciplīnas ievērošanu. Taču sarīkotajās revīzijās tika konstatēts, ka vairākās pakļautajās organizācijās notikuši finansu pārkāpumi, bet dažos gadījumos arī materiālo un naudas līdzekļu izlaupīšana.

1. janvārī republikas aizsardzības biedrības organizācijās atklāto iztrūkumu un izlaupīto līdzekļu summa bija aptuveni 15 tūkstoši rubļu, no kuras uz vainīgo rēķina attiecināti aptuveni 11 tūkstoši rubļu. Katrs konstatētais finansu disciplīnas pārkāpšanas, ļaunprātīgas iedzīvošanās, izšķērdēšanas un izlaupīšanas gadījums izskatīts Latvijas PSR DOSAAF CK prezidija vai prezidija biroja sēdē. Katrā konkrētajā gadījumā pieņemti lēmumi.

Pārskata periodā, atzīmēja referents, tika veikti konkrēti pasākumi republikas aizsardzības organizācijas saimnieciskā aprēķina darbības pilnveidošanai. Pats svarīgākais biedrības ienākumu avots ir maksa par tehnisko masu profesiju kadru sagatavošanu.

Republikas DOSAAF CK veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu apvienības «Sputņik» ražošanas darbības vadīšanu. Apvienība pastāvīgi izpilda plāna uzdevumu produkcijas ražošanas apjoma, peļņas, produkcijas bruto izlaides un realizācijas ziņā. Piecos gados tās ražošanas ap joms palielinājies vairāk nekā par 117,8 procentiem.

Runātājs uzsvēra, ka aizsardzības biedrības ienākumi var būt lielāki, ja visu kategoriju vadītāji pārkārtosies tā, lai sasniegtu maksimālus rezultātus ar minimālām izmaksām, saimnieciski un efektīvi izmantos mācību un ražošanas bāzi, pastāvīgi un mērķtiecīgi izvērsīs masveida tehnisko profesiju speciālistu maksas apmācības pilnveidošanas darbu.

Abu referātu apspriešanas gaitā debašu dalībnieki skāra dažādus aizsardzības biedrības darbības aspektus.

— Pirms desmit gadiem mūsu saimniecībā tika izprojektēta kartinga trase 150 tūkstošu rubļu vērtībā, — sacīja Liepājas rajona kolhoza «Zelta zvaigzne» DOSAAF pirmorganizācijas priekšsēdētājs  A. Bumbulis. — Bet mūsu iniciatīva tūlīt atdūrās pret nesapratnes un birokrātisma sienu. Pagāja deviņi gadi, kamēr saviem spēkiem uzbūvējām ilgi gaidīto kartodromu. Nu jau gadu tajā trenējas un sacenšas šī sporta veida cienītāji. Viņu vidū ir daudz bērnu un pusaudžu. Mūs loti iepriecina viņu aizrautība, jo, nodarbojoties ar kartingu, viņi ar laiku kļūs par labiem mehanizatoriem un šoferiem, labāk sagatavosies dienestam armijā. Tagad mēs plānojam savā saimniecībā būvēt vēl vienu DOSAAF jaunceltni — šautuvi. Tomēr gribētos, lai republikas aizsardzības biedrības Centrālā komiteja sniegtu mums lielāku materiālo palīdzību, nevis cerētu tikai uz kolhoza resursiem.

Aplūkodama militāri patriotiskā darba lomu jaunatnes audzināšanā, Latvijas ĻKJS CK sekretāre  B. Stašāne atzīmēja, ka DOSAAF organizācijai un komjaunatnei ir daudz saskares punktu, turklāt arī mērķis ir viens — audzināt fiziski, morāli un ideoloģiski sagatavotus Dzimtenes aizstāvjus. Bet vai vienmēr mūsu darba vektori summējas?

Pagājušā gada septembrī republikas DOSAAF CK organizēja aviācijas svētkus. Kāpēc gan šajā svarīgajā pasākumā netika iesaistīta republikas komjaunatnes organizācija? Vai pārgājieni pa kauju slavas vietām. Līdz šim Latvijas ĻKJS CK tos rīkojusi tikai ar minimālu DOSAAF piedalīšanos. Saprotiet, tas nav pārmetums, nav pretenzija, tas ir tikai mēģinājums izprast un izanalizēt stāvokli. Es taču pati esmu DOSAAF CK prezidija locekle, tāpēc šos jautājumus adresēju arī sev.

Mums ir konkrēti priekšlikumi. Pirmais: oficiāli nodibināt kopīgus Latvijas ĻKJS CK un DOSAAF CK klubus «Zelta mopēds» un «Sudraba karts» un vietējos klubus pilnīgi nodrošināt ar tehniku un rezerves daļām. Otrais: ierosināt Spilves aerodromu izmantot aviācijas sporta veidu attīstīšanai. Līdz šim militāri patriotiskā darba materiāli tehniskā bāze mums bija visvājākā vieta. Un tā notiek mūsu zinātniski tehniskā progresa laikmetā! Manuprāt, tieši tur meklējamas rokeru kustības saknes un tāpēc puse no motociklu un automobiļu aizbraukšanas gadījumiem ir nepilngadīgo jauniešu roku darbs.

Par to, ka Tēvzemes sekmīgai aizsardzībai ir vajadzīgi disciplinēti, idejiski nelokāmi un fiziski norūdīti karavīri, kas spēj savienot sevī tēvu vislielākās vīrišķības tradīcijas ar dziļām zināšanām jaunākajā tehnikā, runāja ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotā Baltijas kara apgabala Politiskās pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks ģenerālmajors V. Seins. Lai to panāktu, jaunieši ir iepriekš vispusīgi jāsagatavo jau pirmsiesaukuma vecumā. Tas uzliek aizsardzības biedrībai lielu atbildību.

Mēs zinām, kāda situācija ir daudzās aizsardzības biedrības organizācijās. Bet galvenais — mēs praktiski redzam to darbu. Kara apgabala karaspēka daļas galvenokārt papildina fiziski, morāli un profesionāli sagatavoti Latvijas pārstāvji. Viņi dien labi, godam attaisno augsto padomju karavīra vārdu. Taču karavīru kolektīvos, kur jūsu audzēkņi iztur īsto idejiskā un profesionālā brieduma eksāmenu, tomēr nav pilnīgi apmierināti ar jauno papildinājumu. Daudzi jaunieši no tiem, kas mācījušies DOSAAF klubos un skolās, bez papildu apmācības armijas mācību apakšvienībās nevar stāties pie tehnikas ekspluatācijas savu vājo teorētisko zināšanu un iemaņu dēļ. Joprojām daudz jāzaudē aizsardzības biedrības autoskolās «līdz galam neizmācīto» šoferu dēļ. No tā jāizdara secinājumi.

— Šeit, kongresā, jau ne vienu reizi vien tika norādīts, ka mums ir vāja mācību materiālā bāze, — savā runā teica DOSAAF Rīgas 1. paraugautoskolas pasniedzējs L. Misulovins. — Kā gan šī bāze var būt laba, ja tā tiek radīta visai primitīvā veidā. Jāpanāk, lai tā tiktu veidota centralizēti, — rūpnīca ražo kaujas vai transporta mašīnas, bet no izbrāķētajām detaļām gatavo stendus vai agregātu griezumus.

Ir arī cits šis problēmas atrisināšanas variants — autoskolās jāizveido laboratorijas ar diviem trijiem štata darbiniekiem, kas rūpētos tieši par mācību materiālās bāzes pilnveidošanu. Piemēram, mūsu autoskolā strādā ražošanas apmācības meistars, kara veterāns rezerves apakšpulkvedis Ļ. Tukins. Kongresa delegāti jau iepazinušies ar tehnisko izstādi, kas iekārtota Latvijas Komunistiskās partijas CK Politiskās izglītības nama trešajā stāvā. Tur ir arī Ļeva Tukina izgatavotie aparāti. Ja nu viņš to visu darītu nevis papildus savam pamatdarbam, bet pildot savu tiešo pienākumu? Es domāju, ka autoskola iemantotu vēl daudz labu stendu un aparātu. Droši vien arī republikas rūpniecība varētu mums sniegt palīdzību šajā jautājumā.

Tagad par nākamo armijas šoferu jauno apmācības programmu, ko mēs esam saņēmuši. Apbēdina tas, ka pašreizējos atklātuma apstākļos neuzskatīja par vajadzīgu, to sagatavojot, apspriesties ar autoskolu pasniedzējiem. Bet mēs būtu varējuši daudz ko ieteikt un savlaicīgi novērst vairākus trūkumus.

Laiks prasa, lai mēs veltītu lielāku uzmanību satiksmes drošībai. Labi, ka jaunajā programmā ir tādas speciālas nodaļas kā šofera darba drošums un ceļu transporta situāciju analīze. Varu sacīt, ka mūsu skolā izveidota mūsu zemē faktiski vienīgā klase, kurā jau ir mācību līdzekļi par šiem tematiem. Šādi mācību līdzekļi ir vajadzīgi ne tikai mums vien. Tos vajag tiražēt, taču mēs, lai kā to vēlētos, nespēsim patstāvīgi tikt galā ar šo uzdevumu. Jo mums nav savas poligrāfijas bāzes. Ceram, ka šajā jautā jumā mums sniegs palīdzību republikas DOSAAF Centrālā komiteja. Metodiskās izstrādnes jālaiž klajā masu metienā, pieprasījums pēc tām būs garantēts.

Par nepieciešamību nostiprināt pirmorganizāciju darbu kongresā runāja V. I. Ļeņina ražošanas apvienības VEF DOSAAF komitejas priekšsēdētājs M. Terehovs. Kā viņš atzīmēja, nekur neder reāli pastāvošā prakse, ka ar tehniku vispirms tiek nodrošinātas republikāniskās tehniskās skolas un rajonu tehnisko sporta veidu klubi un tikai pēc tam — protams, ja kaut kas paliek pāri, — DOSAAF pirmorganizācijas. Mēs uzņēmumā strādājam plecu pie pleca ar DOSAAF biedriem, un pie mums ir redzama tieši tā masveidība, par kuru visi tā cīnās. Tomēr pirmorganizācijas materiālās palīdzības vietā saņem vienīgi augstāko komiteju uzmundrinājumus un norādījumus.

Samērā nesen tika pieņemts lēmums, ka pirmorganizācijās, kurās ir 100 un vairāk DOSAAF biedru, jāizveido militāri tehnisko sporta veida pulciņi. Šis labais lēmums mūs iepriecināja. Bet kā lai to izpilda, ja nav iekārtu un tās nav kur dabūt, ja nav līdzekļu, no kuriem varētu maksāt pulciņu un sekciju vadītājiem. Izvirzās arī tādas problēmas kā profesionālu kadru trūkums, telpu apsargāšana un vairākas citas.

Visos republikas aizsardzības biedrības rajonu komiteju, pilsētu komiteju un Centrālās komitejas lēmumos apbrīnojami vienādi atkārtojas šis lēmuma punkts, kaut gan visi zina, ka tas nav reāls. Kas tad atbild par tā īstenošanu, no kura konkrēti ir jāprasa atbildība? Acīmredzot nemaz arī neprasa tāpēc, lai nebūtu problēmu, bet tās ir visai sarežģītas.

Mēs daudz runājam arī par militāri patriotisko darbu, lekciju propagandu un tās novērtējumu, turpināja runātājs. Mēs domājam, ka darbu nedrīkst vērtēt pēc lekciju daudzuma un dalībnieku skaita. Tas nav patriotisma rādītājs. Tas ir viņa majestāte bruto rādītājs. Konkrēti organizēts sarīkojums vai jauniešu konkurss ar interesantu programmu vairāk paliks atmiņā nekā tipveida lekcija, kas parasti mēdz būt zemā profesionālā līmenī. Reizēm tiek izteikta doma, ka sarunu vai referātu par aizsardzības tematu var sagatavot jebkurš DOSAAF aktīvists. Tas tā nav. Tagad nepieciešams labi atcerēties mūsu biedrības biedru augsto vispārizglītojošo sagatavotību.

Pieredzē, kas uzkrāta pusaudžu iesaistīšanā DOSAAF organizāciju darbā, ar kongresa delegātiem dalījās PSRS Jūras flotes ministrijas Rīgas kuģu remonta rūpnīcas arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs  V. Šemeļovs. Mūsu rūpnīcas ūdens motosporta sekcija, viņš teica, ir viena no labākajām republikā, te aug papildinājums Latvijas izlases komandai. Vienlaikus mēs aktīvi strādājam ar pusaudžiem viņu dzīvesvietās. Viņu audzināšanā nodarbības sekcijā dod ļoti daudz. Vecākie biedri māca zēniem ne vien tīri sportiskas iemaņas, bet arī prasmi strādāt, iepazīt konstruēšanas pamatus, attīsta inženierdomāšanu. Šī pieredze sevišķi vērtīga ir jauniešu profesionālajā orientācijā — daudzi no viņiem pēc tam atnāk strādāt pie mums uz rūpnīcu.

Taču man jāteic, ka jaunie ūdens motosporta sacensību noteikumi faktiski pārsvītro daudz ko no tā, kas jau ir sasniegts. Piemēram, tagad nav atļauts startēt pašu izgatavotās laivās. Tāpēc jauniešiem liegta iespēja strādāt ar galvu un rokām, priekšplānā izvirzās sacensības faktori. Turklāt tiek dots trieciens arī pašām DOSAAF organizācijām — rūpnīcā ražotās laivas maksā dārgi, un arī nopirkt tās nav nemaz tik vienkārši.

Kongresā runāja Latvijas Komunistiskās partijas CK otrais sekretārs V. Soboļevs.

Latvijas PSR DOSAAF III kongress pieņemtajā lēmumā nosprauda praktiskos ceļus republikas aizsardzības organizācijas darbības uzlabošanai.

Latinform