386944

Nikolajs Jaņšins

«Rīgas Balss», 1990. gada 9. janvāris, Nr. 7

LKP kongresu gaidot: domu krustcelēs

Avots: Rīgas Balss Nr.: 7 Datums: 09.01.1990 Tirāža: 104033"" can not be assigned to a declared number type with value 104033. Lappuse: 1 Virsraksts: Demokratizēt partijas vēlēšanas Rubrika: LKP kongresu gaidot: domu krustcelēs Tēmas: LKP XXV (sašķelšanās) kongress PSKP, LKP sabrukums, likvidācija PSRS tautas deputāts Nozares: Politika Organizācijas: Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte LKP Centrālā Komiteja Latvijas Komunistiskā partija (LKP) Latvijas Tautas fronte (LTF) PSRS Tautas deputātu kongresi Mediji: «Cīņa», laikraksts «Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts Cilvēki: Vietas: Rīga Notikums: Gads: 1990

Labi zināms, ka tagadējā revolūcija valstī sākās no nopietnās krīzes, kas bija vērojama PSKP, padomju sabiedrībā un padomju ekonomikā.

Dabiski, ka tauta uzdod jautājumu: kas tad valsti novedis līdz sabrukumam un kāpēc tā noticis? No dažādu rangu un līmeņu partijas vadītāju daudzajām runām izriet, ka visā vainojama bēdīgi slavenā komandējoši administratīvā sistēma un pašu zemes bezpersoniskie birokrāti, kas ir it visur, izņemot partijas orgānus — sākot no PSKP CK līdz pat partijas rajonu komitejām.

Daudzos partijas preses izdevumos kā sarkans pavediens vijas cauri doma, ka partijas funkcionāru absolūtais vairākums jau sen pārkārtojies, uzlabojis darbu un savus pienākumus pilda teicami. Visur esot vainīgi partijas pirmorganizāciju, cehu partijas organizāciju un partijas grupu, komunisti, kas stingri neievērojot PSKP Statūtus un augstākstāvošo partijas orgānu cirkulārus.

Būdams apmēram 40 gadus PSKP ierindas biedrs, atļaušos nepiekrist šādām neobjektīvām apsūdzībām.

Manuprāt, PSKP autoritātes krasas pazemināšanās galvenais cēlonis stagnācijas gados un it īpaši pārbūves gados ir partijas vadošo orgānu vēlēšanu nedemokrātiskā sistēma — sākot ar partijas rajona komitejas nodaļas vadītāju un beidzot ar Latvijas Komunistiskās partijas CК pirmo sekretāru.

Partijas štata kadru pastāvošā izraudzīšanas un izvietošanas sistēma orientēta tikai uz nomenklatūras saglabāšanu, kad jau ilgi pirms partijas orgānu vēlēšanām labi zināms, kas konkrēti kādu posteni ieņems, visa vēlēšanu sistēma kļūst par fikciju, par «demokrātisku vēlēšanu» spēli.

Pārbūve kadru izraudzīšanas un izvietošanas jautājumos, ņemot vērā vienkāršās tautas domas, pirmām kārtām skāra padomju varas orgānus, LTF, IF tipa sabiedriski politiskās organizācijas, bet neskāra Latvijas Komunistiskās partijas ierindas komunistus; LKP kā vienmēr atpaliek no visiem un visur.

Atšķirībā no visu līmeņu padomju deputātu alternatīvajām vēlēšanām, LTF līderu demokrātiskajām vēlēšanām no vairākām alternatīvām kandidatūrām, vēlēšanās piedaloties visiem LTF II kongresa delegātiem, PSKP jauno Statūtu projektā, ko LKP CK iesniedza PSKP CK, no visu partijas orgānu ievēlējamības viedokļa, sākot no partijas rajonu komitejām un beidzot ar Latvijas Komunistiskās partijas CK, viss paliek pa vecam, kā bija stagnācijas, gados. Galvenā devīze te ir viena: «Saturēt un neatļaut.»

Tātad partijas funkcionāri no rajonu komitejām līdz LKP CK partijas kadru rotācijas jautājumos paliek vecajās, pirmspārbūves pozīcijās, bet mēs brīnāmies, kāpēc tik krasi mazinās PSKP biedru autoritāte darba tautas vidū. Par to, starp citu, liecina arī ierindas komunistu diezgan lielā izstāšanās no PSKP biedru rindām. Cilvēki, kas pamet partijas rindas, lielākoties ir vienkārši vīlušies, sapratuši, ka nav iespējams jelko reāli paveikt, noguruši būt par «skrūvītēm», no kurām nekas nav atkarīgs un tiek prasīts tikai viens — regulāri maksāt biedru naudu un mehāniski pateikt «atbalstām».

Ja mēs gribam nevis vārdos, bet darbos būt par vadošo un virzošo spēku, nekavējoties visos partijas orgānos, — no rajonu komitejām līdz LKP CK — jāiesaista kompetentākie, darbaspējīgākie un godīgākie cilvēki, kas reāli ieguvuši ierindas biedru vairākuma uzticību, kvēli vēlas republiku «izvilkt» no krīzes stāvokļa, kādā tā pašlaik nokļuvusi.

Šajā nolūkā būtu mērķtiecīgi partijas vadošos orgānus — no rajonu komitejām līdz LKP CK — veidot, ņemot vērā sekojošus vēlējumus.

Delegāti uz LKP XXV kongresu (pilsētu un rajonu partijas konferencēm) jāievēl tieši aizklātā balsošanā uz alternatīva pamata komunistu partijas kopsapulcēs uz pieciem gadiem.

Ņemot vērā Latvijas Komunistiskās partijas CK Politiskās izglītības nama zāles ietilpību, uz LKP XXV kongresu tiks ievēlēts viens delegāts no 190 PSKP biedriem.

Rīgai, citām republikas pilsētām un rajoniem pārstāvniecības normu uz pilsētu (rajonu) partijas konferencēm nosaka organizācijas komiteja atkarībā no tās zāles ietilpības, kurā konferences rīko.

Gadījumā, ja partijas organizācijās skaitliskais sastāvs mazāks par noteikto pārstāvniecības normu delegāta izvirzīšanai uz LKP XXV kongresu (pilsētas vai rajona partijas konferenci), tā apvienojas ar jebkuru sava rajona partijas organizāciju.

Par partijas kongresa (pilsētas vai rajona partijas konferences) delegātu skaitās ievēlēts komunists, kas aizklātā balsošanā ieguvis vislielāko balsu skaitu no alternatīvajām kandidatūrām, bet ne mazāk par 50 procentiem plus viena to komunistu balss, kas piedalījušies partijas sapulcē.

LKP XXV kongresa, pilsētu un rajonu partijas konferenču delegātu pilnvaras ir mērķtiecīgi noteikt uz pieciem gadiem (pēc analoģijas ar PSRS tautas deputātiem). Tas dos iespēju, ņemot vērā strauji mainošos politisko situāciju republikā un komunistiem izvirzītos uzdevumus, katru gadu sarīkot kongresus, pilsētu un rajonu partijas konferences, kurās noklausīsies LKP CK (pilsētu komiteju un rajonu komiteju) pārskatus par darbu konkrētajā gadā un izstrādāt komunistu konkrētu rīcības programmu nākamajam gadam.

Bez tam tas ļaus risināt organizatoriskus jautājumus, izslēdzot komunistu izvirzīšanas nevēlamo praksi kooptācijas ceļā.

Vecā sasaukuma LKP CK (pilsētu un rajonu partijas komiteju) locekļi, kas nav ievēlēti par LKP XXV kongresa (pilsētu un rajonu partijas konferenču) delegātiem, uz LKP XXV kongresu (pilsētu un rajonu partijas konferencēm) tiek uzaicināti ar padomdevēja balsstiesībām.

Starplaikā starp LKP kongresiem (pilsētu un rajonu partijas konferencēm) tiek rīkoti plēnumi termiņos, ko noteikuši attiecīgi biroji, bet ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos.

Par LKP XXV kongresa (pilsētu un rajonu partijas konferenču) delegātiem aizklāta balsošanā no vairākām alternatīvām kandidatūrām attiecīgi tiek ievēlēts LKP CK pirmais sekretārs (pilsētu komiteju un rajonu komiteju pirmie sekretāri).

Par LKP CK pirmo sekretāru (pilsētu komiteju un rajonu komiteju pirmajiem sekretāriem) skaitās ievēlēts komunists, kas pirmajā balsošanas kārtā ieguvis vislielāko balsu skaitu no alternatīvajām kandidatūrām, bet ne mazāk par LKP XXV kongresa (pilsētu un rajonu partijas konferenču) delegātu 50 procentiem balsu plus viena balss.

Ja pirmajā kārtā neviens no LKP CK (pilsētu komiteju un rajonu komiteju) pirmā sekretāra kandidātiem neiegūst kongresa (pilsētas vai rajona partijas konferences) delegātu 50 procentus balsu plus viena balss, tiek rīkota balsošanas otrā kārta. Šādā gadījumā LKP CK (partijas pilsētu komiteju vai rajonu komiteju) pirmā sekretāra vēlēšanu aizklātās balsošanas sarakstā tiek ierakstīti pirmie divi kandidāti, kas ieguvuši vislielāko balsu skaitu pirmajā balsošanas kārtā.

Pienācis laiks PSKP CK Politbirojam izvirzīt jautājumu par to, lai jebkuras savienotās republikas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs, ko ievēlējuši Komunistiskās partijas attiecīga kongresa delegāti, automātiski kļūtu par PSKP CK Politbiroja locekli, tajā pārstāvot suverēnas savienotās republikas suverēno Komunistisko partiju. Tas ļaus celt savienotās republikas Komunistiskās partijas statusu, kas pašlaik ir vienāds ar partijas apgabala komitejas statusu.

Pēc tam, kad LKP XXV kongresa (pilsētu un rajonu partijas konferenču) delegāti ievēlējuši LKP CK, pilsētu komiteju un rajonu komiteju pirmos sekretārus no vairākām alternatīvām kandidatūrām aizklātā balsošanā, tiek ievēlēti pārējie LKP CK (pilsētu komiteju un rajonu komiteju) sekretāri analoģiski pirmo sekretāru vēlēšanām.

LKP XXV kongresā delegātiem aizklātā balsošanā jāievēl LKP kontroles un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, žurnāla «Padomju Latvijas Komunists», laikrakstu «Cīņa» un «Sovetskaja Latvija» redaktori.

Jāuzskata, ka LKP XXV kongresā ievēlētie LKP CK pirmais sekretārs un pārējie sekretāri, LKP kontroles un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, žurnāla «Padomju Latvijas Komunists» un laikrakstu «Cīņa» un «Sovetskaja Latvija* redaktori automātiski ir LKP CK biroja locekļi. Viņu atbrīvošana no amata ir tikai LKP kongresa, nevis LKP CK plēnuma kompetence.

Pilsētu (rajonu) partijas konferencēs ievēlētie LKP pilsētu komiteju (rajonu komiteju) sekretāri automātiski ir LKP pilsētas komitejas (rajona komitejas) biroja locekļi. Viņu atbrīvošana no amata ir tikai pilsētas (rajona) partijas konferences, nevis LKP pilsētas komitejas vai rajona komitejas plēnuma kompetence.

Pēc minēto personu ievēlēšanas, kas ir biroju locekļi atbilstoši ieņemamajam amatam, partijas XXV kongresa (pilsētu vai rajonu partijas konferenču) delegātiem jāievēl pārējie LKP CK (pilsētu komiteju, rajonu komiteju) biroju locekli; jāievēl LKP CK (pilsētu komiteju, rajonu komiteju) pārējie locekļi un kandidāti; jāievēl LKP pilsētu komiteju un rajonu komiteju kontroles un revīzijas komisijas locekļi.

Tas viss zināmā mērā ļaus atjaunināt LKP CK, pilsētu komiteju un rajonu komiteju kadru potenciālu un tādējādi nevis deklaratīvi, ne vārdos, bet darbos dos iespēju lielā mērā celt republikas partijas organizācijas autoritāti.

 

Nikolajs JAŅŠINS,

tehnisko zinātņu kandidāts, PSKP biedrs kopš 1952. gada

 

P. S. Honorāru par rakstu lūdzu pārskaitīt dzīvokļu un sociālās attīstības bankas operāciju pārvaldes konta 100700901 vecu ļaužu un invalīdu palīdzības fondā.