Atšķirības starp "428896" versijām
(Set original images) |
|||
| (3 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/08/23 |Issue number=161 |Page number=1 |Original title=Vakar |In section=Starptautiskā Tautu pašnoteikšanās tiesības un nāciju līdztiesības konference Rīgā 1989. gada 21., 22. augustā |Source file=paja1989n161_001_02 |Abstract=Starptautiskā Tautu pašnoteikšanās tiesības un nāciju līdztiesības konference Rīgā 1989. gada 21., 22. augustā }} {{Written by|Āris Jansons}} {{About person|Roberts Kastens }} {{About person|Viljams Hafs }} {{About person|Sergejs Grigorjancs}} {{About person|Roberts Douls }} {{About organization|«Pamjatj», Krievija}} {{About place|ASV}} {{About event|E1989082100}} {{About year|1989}} | + | {{Newspaper Article |
| − | + | |Article in=Padomju Jaunatne | |
| + | |Published on=1989/08/23 | ||
| + | |Issue number=161 | ||
| + | |Page number=1 | ||
| + | |Original title=Vakar | ||
| + | |In section=Starptautiskā Tautu pašnoteikšanās tiesības un nāciju līdztiesības konference Rīgā 1989. gada 21., 22. augustā | ||
| + | |Source file=paja1989n161_001_02 | ||
| + | |Abstract=Starptautiskā Tautu pašnoteikšanās tiesības un nāciju līdztiesības konference Rīgā 1989. gada 21., 22. augustā | ||
| + | }} | ||
| + | {{Source image|articles/428/896/428896a.jpg}} | ||
| + | {{Source image|articles/428/896/428896b.jpg}} | ||
| + | {{Written by|Āris Jansons}} | ||
| + | {{Written by|Uldis Briedis}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About domain|Vēsture}} | ||
| + | {{About person|Roberts Kastens}} | ||
| + | {{About person|Viljams Hafs}} | ||
| + | {{About person|Sergejs Grigorjancs}} | ||
| + | {{About person|Roberts Douls}} | ||
| + | {{About person|Tadeušs Romaševskis}} | ||
| + | {{About person|Hanss grāfs Hoins}} | ||
| + | {{About person|Egils Levits}} | ||
| + | {{About person|Knuts Skujenieks}} | ||
| + | {{About person|Gunārs Ozols}} | ||
| + | {{About organization|«Pamjatj», Krievija}} | ||
| + | {{About organization|Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK)}} | ||
| + | {{About place|ASV}} | ||
| + | {{About event|E1989082100}} | ||
| + | {{About year|1989}} | ||
Starptautiskās konferences «Tautu pašnoteikšanās tiesības un nāciju līdztiesība» otrā darbadiena vakar sākās ar foruma dalībniekiem negaidītu šova momentu. Mūsu TTT komandas vadītājs pastāstīja par kādai spēlētājai notikušu veselības traumējumu un to, kā ASV dzīvojošie tautieši, amerikāņu ārsti un citi turienes pilsoņi snieguši palīdzību cietušajai. Šis atgadījums risinājies Viskonsinas štatā, kura senators Roberts Kastens šobrīd uzturas Rīgā. Amerikāņu speciālisti izveidojuši īpašu fiksatoru, ko izmantojot mūsu basketboliste var sekmīgi trenēties, cenšoties atkal atgriezties lielā sporta arēnā. Senators R. Kastens demonstrēja klātesošajiem amerikāņu mediķu konstruēto aparātu, pašrocīgi uzlika to neveiksmīgajai spēlētājai uz cietušās kājas un novēlēja jau nākamgad viņai būt formā, lai «komanda apspēlētu arī amerikāņus»… | Starptautiskās konferences «Tautu pašnoteikšanās tiesības un nāciju līdztiesība» otrā darbadiena vakar sākās ar foruma dalībniekiem negaidītu šova momentu. Mūsu TTT komandas vadītājs pastāstīja par kādai spēlētājai notikušu veselības traumējumu un to, kā ASV dzīvojošie tautieši, amerikāņu ārsti un citi turienes pilsoņi snieguši palīdzību cietušajai. Šis atgadījums risinājies Viskonsinas štatā, kura senators Roberts Kastens šobrīd uzturas Rīgā. Amerikāņu speciālisti izveidojuši īpašu fiksatoru, ko izmantojot mūsu basketboliste var sekmīgi trenēties, cenšoties atkal atgriezties lielā sporta arēnā. Senators R. Kastens demonstrēja klātesošajiem amerikāņu mediķu konstruēto aparātu, pašrocīgi uzlika to neveiksmīgajai spēlētājai uz cietušās kājas un novēlēja jau nākamgad viņai būt formā, lai «komanda apspēlētu arī amerikāņus»… | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 30. decembris, plkst. 01.31
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Starptautiskās konferences «Tautu pašnoteikšanās tiesības un nāciju līdztiesība» otrā darbadiena vakar sākās ar foruma dalībniekiem negaidītu šova momentu. Mūsu TTT komandas vadītājs pastāstīja par kādai spēlētājai notikušu veselības traumējumu un to, kā ASV dzīvojošie tautieši, amerikāņu ārsti un citi turienes pilsoņi snieguši palīdzību cietušajai. Šis atgadījums risinājies Viskonsinas štatā, kura senators Roberts Kastens šobrīd uzturas Rīgā. Amerikāņu speciālisti izveidojuši īpašu fiksatoru, ko izmantojot mūsu basketboliste var sekmīgi trenēties, cenšoties atkal atgriezties lielā sporta arēnā. Senators R. Kastens demonstrēja klātesošajiem amerikāņu mediķu konstruēto aparātu, pašrocīgi uzlika to neveiksmīgajai spēlētājai uz cietušās kājas un novēlēja jau nākamgad viņai būt formā, lai «komanda apspēlētu arī amerikāņus»…
Atšķirībā no daudziem citiem pēdējā laika šoviem šis ārpus referātiem un ziņojumiem ierakstāmais konferences programmas pasākums nebija uzmācīgas reklāmas piesātināta dižošanās. Amerikāņu un latviešu cilvēku savstarpējā saprašanās, gatavība palīdzēt grūtā brīdī apliecināja humānistisko ideālu dzīvotspēju pat mūsdienu spriegajos un pretrunīgajos apstākļos.
Jautājums par tautas un indivīda neatkārtojamo vietu pasaulē sevišķi tika akcentēts Ņujorkas starptautisko tiesību lietpratēja Viljama Hafa runā. Viņš spoži izklāstīja šā gadsimta vēsturisko notikumu attīstību Eiropā, uzsvērdams spēka lietošanas vai tādu draudu izmantošanu pret atsevišķām valstīm un tautām. Referents vienlaikus apskatīja arī raksturīgākos citās pasaules daļās vērotos prettiesiskas rīcības piemērus tautu pašnoteikšanās problemātikā, detalizēti analizēja pušu nostājas un problēmu risināšanas ceļus.
Lieliskā speciālista izteiksmīgā runa radīja lielu interesi, un sekoja gara jautājumu sērija. Ne viens vien radikāli noskaņots klausītājs, šķiet, bija pārsteigts par V. Hafa atbildi sakarā ar jautājumu par attieksmi pret pēckara periodā Latvijā iebraukušiem nelatviskas cilmes iedzīvotājiem. Pētnieks uzsvēra domu, ka tautas un atsevišķi indivīdi ne vienmēr ir pakļauti savām personiskajām vēlmēm, bet, vērtējot valdību patvaļas dēļ radušos sarežģījumus nacionālajā politikā, vērā jāņem starptautisko tiesību normas, konkrēti — cilvēka tiesības un šajā sakarā pieņemtie dokumenti. Ievērojot elementārās starptautiski tiesiskas patiesības, izdosies izvairīties no tādiem precedentiem kā vairāku rietumvalstu masu informācijas līdzekļu savdabīgie viedokļi par pašreizējiem procesiem Igaunijā un tiem dotais «diskriminējošu soļu» apzīmējums.
Uz reālistisku domāšanu sanāksmes dalībniekus centās noskaņot arī Maskavas neatkarīgā izdevuma redaktors Sergejs Grigorjancs. Viņš runāja par pēdējā laikā uzplaiksnījušajiem nacionālo attiecību sprieguma mezgliem Padomju Savienībā, brīdināja par grupējuma «Pamjatj» aktīvu iekļaušanos antidemokrātiskas ievirzes darbībā, tā sakariem ar Baltijas republiku «interkustībām». S. Grigorjancs īpaši aicināja plašāk informēt krieviski runājošos iedzīvotājus par Baltijas republiku vēsturi, par demokrātisko kustību reālajiem mērķiem, platformu un no tā izrietošo programmu. Sapratnes pilna attieksme pret «citādi domājošiem», argumentēti viedokļi, humānisms un cilvēktiesību ievērošana jāliek par demokrātijas spēku rīcības stūrakmeņiem.
Starptautiskās konferences dalībnieki noklausījās ASV prezidenta amata nesenā pretendenta, republikāņu frakcijas līdera senatora Roberta Doula apsveikuma vēstījumu.
Šodien notiek foruma rīkotāju un vairāku uzaicināto ārvalstu speciālistu preses konference.
ĀRIS JANSONS
Attēlos:
* PTR senāta loceklis Tadeušs Romaševskis.
* VFR bundestāga deputāts Hanss grāfs Hoins.
* ASV senators Roberts Kastens un mūsu tautietis Gunārs Ozols no Ņujorkas štata.
* Skats konferences dalībnieku auditorijā.
* Konferences starpbrīdī, otrais no kreisās — Knuts Skujenieks.
* Egīls Levits (VFR).
ULDA BRIEŽA foto
