Atšķirības starp "728989" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/06 |Issue number=171 |Page number=3 |Original title=ATPREČOT — vai šis vārds mums nepieciešams? |In section=V...) |
(Set original images) |
||
| (2 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/09/06 |Issue number=171 |Page number=3 |Original title=ATPREČOT — vai šis vārds mums nepieciešams? |In section=Valodas stūrītis |Source file=paja1989n171_003_07 |Abstract=Valodas stūrītis }} |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | + | {{Source image|articles/728/989/728989.jpg}} {{Written by|Aina Blinkena}} {{About topic|Latviešu valodas kultūras jautājumi}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|M. Vītoliņa }} {{About person|D. Grigorjeviča }} {{About year|1989}}Mūsu ekonomikas sistēma sagādā galvassāpes ne tikai ekonomistiem un tirdzniecības darbiniekiem, bet arī valodniekiem. Jau ilgāku laiku «Valodas stūrītim» esam parādā atbildi uz vairākām vēstulēm, kurās izteikta neapmierinātība ar vārdu «atprečot». M. Vītoliņa raksta, ka Carnikavas veikalā, piemēram, varot lasīt uzrakstu «Aprīļa mēnesī par 1 talonu atprečos vienu kilogramu cukura». Vārdus «atprečot», «'''atprečošana'''» dažādos saistījumos lieto arī rajonu presē, piemēram, skolotāja D. Grigorjeviča atsūtījusi izgriezumu no Madonas rajona avīzes «Stars», kurā rakstīts «par nodoto kartupeļu '''atprečošanas''' kārtību» un lasāmi arī šādi konteksti: «kartupeļu '''atprečošanai''' iedalītos fondus», «sociālā taisnīguma principa ievērošanu kartupeļu sagādes '''atprečošanā''' pret cukuru un autoriepām..», «riepu '''atprečošanu''' attiecināt tikai uz tiem pilsoņiem, kuriem pieder personīgās automašīnas». Arī Preiļu rajona «Ļeņina Karogs» raksta: «Augustā rajona veikalos atprečo veļas pulveri uz talonu Nr. 2 un neatprečoto talonu Nr. 1 ..» Līdzīga informācija saņemta no Ventspils un citiem rajoniem. |
| − | |Published on=1989/09/06 | ||
| − | |Issue number=171 | ||
| − | |Page number=3 | ||
| − | |Original title=ATPREČOT — vai šis vārds mums nepieciešams? | ||
| − | |In section=Valodas stūrītis | ||
| − | |Source file=paja1989n171_003_07 | ||
| − | |Abstract= | ||
| − | + | Ko nozīmē vārds «atprečot»? Ir skaidrs, ka tas ir burtisks tulkojums no krievu vārda «отоварить», kam krievu valodā ir vairākas nozīmes, ko ne vienmēr var latviski pārtulkot ar vienu vārdu. | |
| − | + | Pirmkārt, ar to gribēts nosaukt iespēju tiem, kas pārdevuši valstij kartupeļus, ogas vai citus ļoti vajadzīgus lauksaimniecības ražojumus, pretī pārdot kādu pašreizējās tirdzniecības deficītpreci, piemēram, kādu importa modes preci, lauksaimniecības mašīnu, sadzīves tehnikas ražojumu vai tamlīdzīgi. Tādos gadījumos var runāt nevis par «atprečošanu», bet pretpārdošanu, kā savulaik tiku ieteikusi un kā jau dažkārt šo vārdu arī lieto, piemēram, laikrakstā «Cīņa» publicētajā PSRS Ministru Padomes rīkojumā teikts: «.. kolhozos, padomju saimniecībās un citos lauksaimniecības uzņēmumos organizējams papildu labības un eļļas kultūru sēklu iepirkums virs noslēgtajos kontraktācijas līgumos šogad paredzētā daudzuma. Par to ar pretpārdošanas noteikumiem saimniecības varēs iegādāties kravas un vieglās automašīnas, autobusus, būvmateriālus un citus materiālus tādā kārtībā un atbilstoši tiem normatīviem, kas bija 1988. gadā»(1989. gada 29. jūlijā). | |
| − | + | ||
| − | + | Ja kontekstā nepieciešams nevis tiešais termins lietvārda formā pretpārdošana, lietojams darbības vārds pārdot pretī, pārdot pret ko, piemēram, ja saimniecība pārdod ražojumus virs kontraktācijas līguma paredzētā daudzuma, valsts pretī pārdod būvmateriālus un automašīnas vai kolhozniekiem pret iepirktajiem kartupeļiem pārdod videomagnetofonus. | |
| − | + | ||
| − | + | Attiecīgi lauksaimniecības ražojuma pārdevējs var kaut ko nopirkt pretī vai nopirkt kaut ko pret pārdotajiem ražojumiem, piemēram, par pārdotajām sēnēm pretī nopirku kafijas dzirnaviņas. | |
| − | + | ||
| + | Otrkārt, vārdu « отоварить» krievu valodā lieto ar nozīmi 'kartīšu vai talonu sistēmas apstākļos dot iespēju pilsonim nopirkt talonā vai kartītē paredzēto preci vai produktu’. Arī tādā gadījumā vārds atprečot ir ne vien nelabskanīgs, bet neatbilst arī latviešu valodas semantikas likumībām. | ||
| + | |||
| + | Lietvārdu atvasinājumiem ar priedēkli at mēdz būt vairākas nozīmes, tie galvenokārt apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu (atkožas, atvasara, atbalss u. c.) vai to, kas vērsts atpakaļ (atskabarga, atsite). | ||
| + | |||
| + | Vārdam atprečot nav nevienas no šīm nozīmēm. Tam nav arī nozīmes 'atbrīvot no kaut kā', 'atdalīt no kaut kā', kāda mēdz būt darbības vārdiem, kas darināti no lietvārdiem (sal. attaukot 'atbrīvot no taukiem', atkaulot 'atdalīt no kauliem', atmagnetizēt 'atņemt magnētiskas īpašības'; tādā gadījumā atprečot nozīmētu preces no kaut kā atdalīt vai atņemt precēm preces īpašību, preces statusu, proti — kādu par nederīgu kļuvušu preci norakstīt vai tamlīdzīgi). Neloģisks ir presē lasītais teksts «atprečot 42 000 tonnu ziepju», jo te ir runa par ziepēm, kas pārdotas pret taloniem, nevis par ziepēm, kuras vairs netiek uzskatītas par precēm. | ||
| + | |||
| + | Tāpēc, domājot par normēto preču pārdošanu pret taloniem, pareizāk būtu sacīt nevis «cukura atprečošanā» vai «talonu atprečošanā», bet gan cukura pārdošana pret taloniem vai cukura talonu realizēšana, cukura talonu realizācija, t. i., talona izmantošana reālas preces iegādei. | ||
| + | |||
| + | Dažkārt neskaidrības rada prievārda lietojums šai sakarā veidotajās vārdkopās. Galantērijas veikalā Suvorova ielā bija lasāms uzraksts «Ziepes pārdodas pa taloniem». Te nepareizās refleksīvās formas vietā lietojams tiešais darbības vārds un prievārda pa vietā prievārds pret: Ziepes pārdod pret taloniem. Nebūtu kļūda ar mazliet citu satura niansi arī prievārds uz, kaut arī bieži šo prievārdu lieto nevietā. Sen pazīstama izteiksme ir kara laikā maize, sāls un cukurs bija uz kartītēm. Tāpat turpmāk Latvijas iedzīvotāji preces varēs iegādāties uz vizītkartēm, nevis «pret vizītkartēm» — vizītkartes nav jānodod apmaiņai pret precēm, bet tās tikai jāuzrāda. Ziepes turpretim pārdod par naudu pret taloniem, jo šie taloni ir jānodod pārdevējam. | ||
| + | |||
| + | Šeit doti daži ieteikumi, kā valodā izteikt ar pašreiz aktuālajām ekonomikas problēmām saistītos jēdzienus. Ceru, ka minētie vārdi un izteicieni nepaliks mūsu valodas pastāvīgajā lietošanā, bet līdz ar ekonomikas noregulēšanos nebūs vajadzīgi ne taloni, ne arī atprečošana vai pretpārdošana. | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right;">'''AINA BLINKENA'''</p> | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 3. jūlijs, plkst. 06.20
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mūsu ekonomikas sistēma sagādā galvassāpes ne tikai ekonomistiem un tirdzniecības darbiniekiem, bet arī valodniekiem. Jau ilgāku laiku «Valodas stūrītim» esam parādā atbildi uz vairākām vēstulēm, kurās izteikta neapmierinātība ar vārdu «atprečot». M. Vītoliņa raksta, ka Carnikavas veikalā, piemēram, varot lasīt uzrakstu «Aprīļa mēnesī par 1 talonu atprečos vienu kilogramu cukura». Vārdus «atprečot», «atprečošana» dažādos saistījumos lieto arī rajonu presē, piemēram, skolotāja D. Grigorjeviča atsūtījusi izgriezumu no Madonas rajona avīzes «Stars», kurā rakstīts «par nodoto kartupeļu atprečošanas kārtību» un lasāmi arī šādi konteksti: «kartupeļu atprečošanai iedalītos fondus», «sociālā taisnīguma principa ievērošanu kartupeļu sagādes atprečošanā pret cukuru un autoriepām..», «riepu atprečošanu attiecināt tikai uz tiem pilsoņiem, kuriem pieder personīgās automašīnas». Arī Preiļu rajona «Ļeņina Karogs» raksta: «Augustā rajona veikalos atprečo veļas pulveri uz talonu Nr. 2 un neatprečoto talonu Nr. 1 ..» Līdzīga informācija saņemta no Ventspils un citiem rajoniem.
Ko nozīmē vārds «atprečot»? Ir skaidrs, ka tas ir burtisks tulkojums no krievu vārda «отоварить», kam krievu valodā ir vairākas nozīmes, ko ne vienmēr var latviski pārtulkot ar vienu vārdu.
Pirmkārt, ar to gribēts nosaukt iespēju tiem, kas pārdevuši valstij kartupeļus, ogas vai citus ļoti vajadzīgus lauksaimniecības ražojumus, pretī pārdot kādu pašreizējās tirdzniecības deficītpreci, piemēram, kādu importa modes preci, lauksaimniecības mašīnu, sadzīves tehnikas ražojumu vai tamlīdzīgi. Tādos gadījumos var runāt nevis par «atprečošanu», bet pretpārdošanu, kā savulaik tiku ieteikusi un kā jau dažkārt šo vārdu arī lieto, piemēram, laikrakstā «Cīņa» publicētajā PSRS Ministru Padomes rīkojumā teikts: «.. kolhozos, padomju saimniecībās un citos lauksaimniecības uzņēmumos organizējams papildu labības un eļļas kultūru sēklu iepirkums virs noslēgtajos kontraktācijas līgumos šogad paredzētā daudzuma. Par to ar pretpārdošanas noteikumiem saimniecības varēs iegādāties kravas un vieglās automašīnas, autobusus, būvmateriālus un citus materiālus tādā kārtībā un atbilstoši tiem normatīviem, kas bija 1988. gadā»(1989. gada 29. jūlijā).
Ja kontekstā nepieciešams nevis tiešais termins lietvārda formā pretpārdošana, lietojams darbības vārds pārdot pretī, pārdot pret ko, piemēram, ja saimniecība pārdod ražojumus virs kontraktācijas līguma paredzētā daudzuma, valsts pretī pārdod būvmateriālus un automašīnas vai kolhozniekiem pret iepirktajiem kartupeļiem pārdod videomagnetofonus.
Attiecīgi lauksaimniecības ražojuma pārdevējs var kaut ko nopirkt pretī vai nopirkt kaut ko pret pārdotajiem ražojumiem, piemēram, par pārdotajām sēnēm pretī nopirku kafijas dzirnaviņas.
Otrkārt, vārdu « отоварить» krievu valodā lieto ar nozīmi 'kartīšu vai talonu sistēmas apstākļos dot iespēju pilsonim nopirkt talonā vai kartītē paredzēto preci vai produktu’. Arī tādā gadījumā vārds atprečot ir ne vien nelabskanīgs, bet neatbilst arī latviešu valodas semantikas likumībām.
Lietvārdu atvasinājumiem ar priedēkli at mēdz būt vairākas nozīmes, tie galvenokārt apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu (atkožas, atvasara, atbalss u. c.) vai to, kas vērsts atpakaļ (atskabarga, atsite).
Vārdam atprečot nav nevienas no šīm nozīmēm. Tam nav arī nozīmes 'atbrīvot no kaut kā', 'atdalīt no kaut kā', kāda mēdz būt darbības vārdiem, kas darināti no lietvārdiem (sal. attaukot 'atbrīvot no taukiem', atkaulot 'atdalīt no kauliem', atmagnetizēt 'atņemt magnētiskas īpašības'; tādā gadījumā atprečot nozīmētu preces no kaut kā atdalīt vai atņemt precēm preces īpašību, preces statusu, proti — kādu par nederīgu kļuvušu preci norakstīt vai tamlīdzīgi). Neloģisks ir presē lasītais teksts «atprečot 42 000 tonnu ziepju», jo te ir runa par ziepēm, kas pārdotas pret taloniem, nevis par ziepēm, kuras vairs netiek uzskatītas par precēm.
Tāpēc, domājot par normēto preču pārdošanu pret taloniem, pareizāk būtu sacīt nevis «cukura atprečošanā» vai «talonu atprečošanā», bet gan cukura pārdošana pret taloniem vai cukura talonu realizēšana, cukura talonu realizācija, t. i., talona izmantošana reālas preces iegādei.
Dažkārt neskaidrības rada prievārda lietojums šai sakarā veidotajās vārdkopās. Galantērijas veikalā Suvorova ielā bija lasāms uzraksts «Ziepes pārdodas pa taloniem». Te nepareizās refleksīvās formas vietā lietojams tiešais darbības vārds un prievārda pa vietā prievārds pret: Ziepes pārdod pret taloniem. Nebūtu kļūda ar mazliet citu satura niansi arī prievārds uz, kaut arī bieži šo prievārdu lieto nevietā. Sen pazīstama izteiksme ir kara laikā maize, sāls un cukurs bija uz kartītēm. Tāpat turpmāk Latvijas iedzīvotāji preces varēs iegādāties uz vizītkartēm, nevis «pret vizītkartēm» — vizītkartes nav jānodod apmaiņai pret precēm, bet tās tikai jāuzrāda. Ziepes turpretim pārdod par naudu pret taloniem, jo šie taloni ir jānodod pārdevējam.
Šeit doti daži ieteikumi, kā valodā izteikt ar pašreiz aktuālajām ekonomikas problēmām saistītos jēdzienus. Ceru, ka minētie vārdi un izteicieni nepaliks mūsu valodas pastāvīgajā lietošanā, bet līdz ar ekonomikas noregulēšanos nebūs vajadzīgi ne taloni, ne arī atprečošana vai pretpārdošana.
AINA BLINKENA
