727660

Aleksandrs Olbiks

«Rīgas Balss», 1990. gada 11. janvāris, Nr. 9

Atgriežoties pie publicētā

Avots: Rīgas Balss Nr.: 9 Datums: 11.01.1990 Tirāža: 104033"" can not be assigned to a declared number type with value 104033. Lappuse: 1 Virsraksts: Nomas darbuzņēmums—«likuma robežās» Rubrika: Atgriežoties pie publicētā Tēmas: Privātīpašums, nomas līgumi Nozares: Tautsaimniecība Organizācijas: Mediji: Cilvēki: Jānis Bertrands Vietas: Notikums: Gads: 1990

Publikācijā «Nomas darbuzņēmums nelegālā stāvoklī» («RB» pērnā gada 19. novembrī) bija runāts par progresīvo darba formu ieviešanu Rīgas asfaltbetona rūpnīcā. Kas mainījies kopš tā laika?

Piedāvājam rūpnīcas direktora Jāņa Bertranda «minipārskatu» par uzņēmumā notiekošajām pārmaiņām.

— Visbeidzot, nomas darblīgums pie mums sācis darboties de iure, — stāsta J. Bertrands. — Ar pilsētas izpildkomitejas plānu komisiju parakstīts līgums par nomu. Izpildkomitejas finanšu pārvalde reģistrējusi jaunā parauga statūtus, kuros samērā detalizēti reglamentētas jaunās ražošanas attiecības.

— Protams, vēl ne visi nomu uzskata par pieņemamu, — turpina J. Bertrands. — Vēl vairāk, trestā «Rīgas ceļi» joprojām pastāv statūti, atbilstoši kuriem mēs turpinām trestam «pakļauties». Taču, kā zināms, jebkuram darbam katrā ziņā jābūt pierādītam praksē. Bet prakse ir šāda: noma nekādā gadījumā netraucēs pilsētai saņemt nepieciešamo produkcijas daudzumu, jo tā tikai stimulēs valsts pasūtījuma izpildi par visiem 100 procentiem. Kāds mums ir pamatojums? Tiešie sakari, kas iespējami tikai pilnīgas patstāvības apstākļos, palīdzēs mums papildināt bituma krājumus, jo bez tā asfalta ražošanas palielināšana nav iespējama. Minēšu šādus skaitļus: ja no fondiem mēs saņemam 4,1 tūkstoti tonnu bituma gadā, tad no citām organizācijām — 9000 tonnu.

— Nesen mēs bijām nerentabli, — uzsver J. Bertrands. — Bet tagad mums pat ir parādnieki. Piemēram, trests «Rīgas ceļi» ir parādā 340 000 rubļu, citi produkcijas saņēmēji — apmēram 50 000 rubļu. Pilsētas budžetā pārskaitīts 200 000 rubļu. Sākam saņemt importa iekārtu, kas, jāteic, nebūs lēta. Par to nāksies samaksāt apmēram 500 000 rubļu. Bet tagad mēs skaidri zinām, ko paši pratīsim nopelnīt, tas arī paliks uzņēmumam. Varēsim samaksāt strādniekiem, varēsim modernizēt ražošanu.

Kopā ar citām ieinteresētajām pilsētas izpildkomitejas organizācijām uz mūsu bituma saimniecības bāzes, kas ir lielākā republikā, uzsāksim ražot gumijas bituma mastiku. Lai sekmīgi strādātu jaunajos apstākļos, saprotams, vajadzīgas arī jaunas metodes un paņēmieni ražošanas organizēšanā un vadīšanā. Tāpēc rūpnīcā bija organizētas vairākas lietišķās spēles un semināru cikli par tematiem «Atestācija», «Kvalitāte» un «Noma». Visi šie pasākumi ļaus mums atklāt jaunas saimnieciskā mehānisma realizācijas iespējas.

 

Pierakstīja

A. OLBIKS