Atšķirības starp "123160" versijām
(Set original images) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/02/14 |Issue number=29 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) |Source file=lajn1990n029_003_05 }} | + | {{Newspaper Article |
| − | {{Source image|articles/123/160/123160.jpg}} {{Written by|Rēta Sāra}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} {{About topic|Komjaunatne, jaunatne}} {{About topic|Migrācija}} {{About domain|Politika}} {{About person|Miks Titma}} {{About person|Jāns Kross}} {{About person|Gustavs Suits}} {{About media|«Päevaleht», laikraksts (Igaunija)}} {{About place|Igaunija}} {{About place|Tallina}} {{About year|1990}} | + | |Article in=Latvijas Jaunatne |
| + | |Published on=1990/02/14 | ||
| + | |Issue number=29 | ||
| + | |Page number=3 | ||
| + | |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) | ||
| + | |Source file=lajn1990n029_003_05 | ||
| + | }} | ||
| + | {{Source image|articles/123/160/123160.jpg}} | ||
| + | {{Written by|Rēta Sāra}} | ||
| + | {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} | ||
| + | {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} | ||
| + | {{About topic|Komjaunatne, jaunatne}} | ||
| + | {{About topic|Migrācija}} | ||
| + | {{About topic|Igaunijas Interfronte}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Miks Titma}} | ||
| + | {{About person|Jāns Kross}} | ||
| + | {{About person|Gustavs Suits}} | ||
| + | {{About organization|Interfronte, Igaunijas}} | ||
| + | {{About media|«Päevaleht», laikraksts (Igaunija)}} | ||
| + | {{About place|Igaunija}} | ||
| + | {{About place|Tallina}} | ||
| + | {{About year|1990}} | ||
| + | | ||
'''IGAUNIJAS KOMPARTIJAS KONFERENCE''' | '''IGAUNIJAS KOMPARTIJAS KONFERENCE''' | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. septembris, plkst. 21.27
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
IGAUNIJAS KOMPARTIJAS KONFERENCE
Pats svarīgākais aizvadītās nedēļas notikums, protams, ir Igaunijas komunistiskās partijas konference, kurā apsprieda jautājumu par komunistiskās partijas lomu Igaunijas sabiedrībā.
Konference sākās ar internacistu demaršu, kas bija vērsts pret Igaunijas KP CK ideoloģisko sekretāru Miku Titmu. Viņam nācās uzklausīt apvainojumus partijas šķeltniecībā, bet Miks Titma ar pašcieņu paskaidroja, ka tiešām esot pelnījis visus šos interfrontiešu pārmetumus. Patiešām, M. Titma ir pret kompartijas «vadošās un virzošās» lomas aizsardzību ar likumu — tātad pret Konstitūcijas 6. pantu, kas Igaunijā joprojām ir spēkā, un par «partijas totalitārās sistēmas demontāžu».
Galu galā M. Titma tomēr tika iekļauts konferences prezidijā, bet šāds konferences sākums tika novērtēts kā spēku izmēģināšana, lai noskaidrotu, vai igauņi vēl ir stipri un spējīgi stāvēt pretī «interiešiem».
Pirms divas dienas ilgās konferences Igaunijas KP pirmorganizācijās notika sanāksmes, kuru gaitā noskaidrojās uzskatu dažādība un nesavienojamība visnozīmīgākajos jautājumos — par IKP patstāvību un Igaunijas valstisko neatkarību.
Arī konferencē «interieši» turpināja konfrontāciju, kā nederīgus noraidīdami IKP CK sagatavotos programmatiskos dokumentus IKP XX kongresam. Šie dokumenti esot vērsti pret gaišajām komunisma idejām! Igaunijas KP «nakts spārns» — biedri, kas gribētu, lai IKP paliek «vienotās un nedalāmās PSKP» sastāvā, — konferencē uzsāka parakstu vākšanu sava viedokļa apstiprinājumam.
Notikusī konference atzīstama par atklātāko konferenci IKP vēsturē, un tajā izkristalizējušies četri iespējamie attīstības varianti: a) pilnīgi jaunas partijas izveidošana uz IKP sociālās bāzes, tās nosaukums varētu būt demokrātisko reformu partija; b) patstāvīga IKP, bet — PSKP sastāvā; c) PSKP «apgabala organizācija», tas nozīmētu līdzšinējā statusa saglabāšanu; d) IKP — tās kompartijas mantiniece, kas darbojās Igaunijā līdz 1940. gadam. Tātad tas būtu «lietuviešu variants».
Īpaši jāmin to divu armijas pārstāvju runas, kuri atklāti paziņoja, ka «armija Igaunijā atrodas ne tikai tādēļ, lai aizstāvētu sociālistisko tēvzemi pret ārējiem ienaidniekiem, bet arī — lai saglabātu PSRS teritoriālo vienotību».
Ko tur lai saka? Kas uz sirds, tas uz mēles!
KOMJAUNATNE IGAUNIJĀ NEIZZUDĪS!
Igaunijā līdz 1. martam vēl darbosies IĻKJS, bet pēc tam, domājams, tiks izveidota Igaunijas jaunatnes savienība.
Savukārt cittautiešu jaunatnes pārstāvji joprojām darbosies patstāvīgas Igaunijas komjaunatnes organizācijā, kas ieklausies VĻKJS. 3. un 4 februārī šīs jauniešu daļas pārstāvji tikās republikas konferencē un ievēlēja savas organizācijas CK 55 cilvēku sastāvā. Par pirmo sekretāru tika ievēlēts Nikolajs Gogilans.
MIGRĀCIJAS JAUTĀJUMS
Igaunijā joprojām ir ļoti aktuāls.
1989. gadā Tallinā piedzimuši 4655 bērni. 1997 no tiem abi vecāki ir igauņi, 2179 — māte ir igauniete.
Tāpēc lai izbrīnu nerada tas, ka populārākie vārdi, kurus dod mazajiem talliniešiem, ir Aleksandrs un Jekaterina.
JĀNAM KROSAM — 70
Seminārā, kas tika sarīkots par godu ievērojamam igauņu rakstniekam Jānam Krosam, piedalījās 30 dažādu valstu pārstāvji.
J. Kross savu septiņdesmito dzimšanas dienu sagaida kā viens no kandidātiem uz Nobela prēmiju literatūrā. Pirms dažiem mēnešiem arī VFR notika Jāna Krosa daiļradei veltīts seminārs, un Tallinas semināra dalībnieki jau saņēma Rietumvācijā teikto runu un referātu izlasi.
JAUNA SKOLA DIENVIDIGAUNIJĀ
Dienvidigaunijas pilsētā Vunnu visai neparastā laikā — februārī — atklāta jauna skola. Dzejnieka Gustava Suita dzimtajā vietā tagad atrodas skola ar lielāko sporta kompleksu visā apkārtnē.
Atklāšanas ceremonijā piedalījās Igaunijas lauksaimniecības ministrs, viņš uzdāvināja skolai traktoru un automobili, lai jau vidusskolas laikā stimulētu nākamo lauksaimniecības speciālistu interesi par laukiem.
KUR PALICIS VECAIS TOMASS?
Ja jūs apmeklēsit Tallinas rātslaukumu un pacelsit acis augšup, Veco Tomasu ierastajā vietā vairs neredzēsit.
Pēdējā laikā Vecais Tomass bija jau pamatīgi sašķiebies, arī viņa rokā cieši satvertais šķēps bija sarūsējis — tātad Vecais Tomass uz kādu laiku pametis savu sargposteni, lai atgrieztos tajā pēc restaurācijas.
RĒTA SĀRA,
ekonomikas nodaļas korespondente
