Atšķirības starp "599657" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/28 |Issue number=113 |Page number=2 |Original title=Pirmā neatkarīgā «Stacija AA» |Source file=lajn1991n113_0...) |
(Set original images) |
||
| (2 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
|Original title=Pirmā neatkarīgā «Stacija AA» | |Original title=Pirmā neatkarīgā «Stacija AA» | ||
|Source file=lajn1991n113_002_02 | |Source file=lajn1991n113_002_02 | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/599/657/599657.jpg}} | ||
{{Written by|Inese Jankevica}} | {{Written by|Inese Jankevica}} | ||
| + | {{Written by|Māris Bērsons}} | ||
{{About topic|Augusta pučs, 1991}} | {{About topic|Augusta pučs, 1991}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} | ||
{{About domain|Žurnālistika}} | {{About domain|Žurnālistika}} | ||
| + | {{About person|Māris Cēsnieks}} | ||
{{About year|1991}} | {{About year|1991}} | ||
| + | «Stacija AA» ir pirmā neatkarīgā komercraidstacija Latvijā, kas pirmoreiz ēterā izgāja 5. augustā. To veido Rīgas neatkarīgais raidītājs (turpmāk — RNR) un neatkarīgā komercraidstacija «Radioroks» (Krievijas un Somijas kopuzņēmums). | ||
| + | |||
| + | «Stacijas AA» programmā ir 80 procenti mūzikas, reklāma un informācija. Tā raida latviešu, krievu un angļu valodā. Jaunās programmas raidlaiks pagaidām ir no sešiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. Ziņas skan no sešiem līdz deviņiem rītā un tajā pašā laikā vakarā «apaļajās» stundās. RNR direktors Māris Cēsnieks sola, ka informācija, kas lielākoties atspoguļos aktuālos notikumus Baltijā, būs neitrālāka par Zviedrijas radioziņām. Nākotnē «Stacija AA» raidīs visu diennakti, būs arī tematiskās pārraides. Programma domāta klausītāju auditorijai no 25 līdz 55 gadiem. | ||
| + | |||
| + | «Staciju AA» raida tikai 102,7 megahercu frekvencē, kāda ir importa radioaparātiem vai tiem «Radiotehnikas» ražojumiem, kas domāti eksportam. 102,7 megahercu frekvence ir Rietumeiropas standarts, ko pērn septembrī pieņēma arī Padomju Savienībā. | ||
| + | |||
| + | — Pagaidām mūs var uztvert tikai 50 kilometru rādiusā no Rīgas, — stāsta Māris Cēsnieks. — Kad sapelnīsim naudu, Latvijā veidosim savu raidītāju tīklu. Līdzekļus gūsim, raidot reklāmu un īrējot savu raidlaiku. Bet RNR tālākie plāni ir izveidot no valsts struktūrām neatkarīgu televīzijas programmu, kā arī izplatīt audio un video informāciju. | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right; ">'''Inese Jankevica'''</p><p style="text-align: right; ">'''Māra Bērsona''' foto</p> | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 19. septembris, plkst. 21.17
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
«Stacija AA» ir pirmā neatkarīgā komercraidstacija Latvijā, kas pirmoreiz ēterā izgāja 5. augustā. To veido Rīgas neatkarīgais raidītājs (turpmāk — RNR) un neatkarīgā komercraidstacija «Radioroks» (Krievijas un Somijas kopuzņēmums).
«Stacijas AA» programmā ir 80 procenti mūzikas, reklāma un informācija. Tā raida latviešu, krievu un angļu valodā. Jaunās programmas raidlaiks pagaidām ir no sešiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. Ziņas skan no sešiem līdz deviņiem rītā un tajā pašā laikā vakarā «apaļajās» stundās. RNR direktors Māris Cēsnieks sola, ka informācija, kas lielākoties atspoguļos aktuālos notikumus Baltijā, būs neitrālāka par Zviedrijas radioziņām. Nākotnē «Stacija AA» raidīs visu diennakti, būs arī tematiskās pārraides. Programma domāta klausītāju auditorijai no 25 līdz 55 gadiem.
«Staciju AA» raida tikai 102,7 megahercu frekvencē, kāda ir importa radioaparātiem vai tiem «Radiotehnikas» ražojumiem, kas domāti eksportam. 102,7 megahercu frekvence ir Rietumeiropas standarts, ko pērn septembrī pieņēma arī Padomju Savienībā.
— Pagaidām mūs var uztvert tikai 50 kilometru rādiusā no Rīgas, — stāsta Māris Cēsnieks. — Kad sapelnīsim naudu, Latvijā veidosim savu raidītāju tīklu. Līdzekļus gūsim, raidot reklāmu un īrējot savu raidlaiku. Bet RNR tālākie plāni ir izveidot no valsts struktūrām neatkarīgu televīzijas programmu, kā arī izplatīt audio un video informāciju.
Inese Jankevica
Māra Bērsona foto
