Atšķirības starp "921543" versijām
No Barikadopēdija
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates) |
|||
| (4 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/08/24 |Issue number=111 |Page number=1 |Original title=Pēc apvērsuma mēģinājuma |Alternate title=Baltijas neatkarībai paveras jaunas iespējas |Source file=lajn1991n111_001_06 }} {{Source image|articles/921/543/921543.jpg}} {{Written by|LETA}} {{About topic|Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana un atzīšana}} {{About domain|Politika}} {{About person|Dāvids Odsons}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About person|Džordžs Bušs}} {{About person|Hanss Dītrihs Genšers}} {{About person|Kazimiera Prunskiene}} {{About place|Latvija}} {{About place|Krievija}} {{About place|Islande}} {{About place|Dānija}} {{About place|ASV}} {{About place|Igaunija}} {{About place|Lietuva}} {{About place|Bonna}} {{About event|E1991082104}} {{About event|E1991082105}} {{About event|E1991082306}} {{About event|E1991082400}} {{About event|E1991082401}} {{About year|1991}} | |
| − | + | *Ceturtdien, 22. augustā, Islande atzina Igauniju un Latviju kā neatkarīgas valstis un piedāvāja nekavējoties sākt sarunas par diplomātisko attiecību nodibināšanu. | |
| − | + | Paziņojot šo lēmumu, premjerministrs Dāvids Odsons teica, ka Islande izskatītu arī jautājumu par Krievijas Republikas atzīšanu šādā pašā veidā, ja tā nolemtu izstāties no Padomju Savienības. Jau agrāk Īslande bija pirmā valsts, kas pilnīgi atzina Lietuvas Neatkarības deklarāciju. | |
| − | * | + | *ASV valdības aprindās uzskata, ka pēc apvērsuma mēģinājuma Baltijas republikām būtu iespēja panākt neatkarību no Maskavas, taču Vašingtona pretojas aicinājumiem atzīt Baltijas valstu neatkarību. Neveiksmīgais mēģinājums gāzt PSRS vadītāju Mihailu Gorbačovu ir ļoti nostiprinājis 15 republiku pozīcijas un vājinājis centru, tomēr ASV uzskata, ka Lietuvai, Latvijai un Igaunijai būtu jāpanāk neatkarība mierīgu sarunu ceļā. Ceturtdien Dž. Bušs sniedza vienu no saviem viskategoriskākajiem paziņojumiem šajā jautājumā, sakot ka «viņaprāt, jo drīzāk Baltijai tiks piešķirta neatkarība, jo labāk», un izteica cerību, ka pēc apvērsuma mēģinājuma «mēs būsim liecinieki īstām sarunām starp Baltijas valstīm un centru». Valsts sekretāra vietnieks Lorenss Īglbergers izteicies, ka Baltijas jautājumu administrācija tuvākajās nedēļās apspriedīs ar Gorbačovu. «Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka galu galā tās atkal būs pilnīgi neatkarīgas,» viņš teica. ASV amatpersonas apgalvo, ka tās vairākkārt aicinājušas Gorbačovu vienoties ar Baltijas republikām. Viņuprāt, PSRS vadītāji saprot, ka trīs Somijai līdzīgas kaimiņvalstis ir labākas par trīs neapmierinātām savienotajām republikām. |
| − | |||
| − | + | *Bonnā vakar notikusi VFR ārlietu ministra Genšera saruna ar Lietuvas bijušo premjerministri Prunskieni. Genšers izteicis pārliecību, ka pēc apvērsuma mēģinājuma Padomju Savienībā Baltijas republikas savu neatkarību atgūs ātrāk. Vairāk nav jārēķinās ar armijnieku spiedienu sarunās par neatkarību. Genšers uzsvēra, ka Eiropas sabiedrība un Eiropas Asociācijas dalībvalstis apzinās šo procesu un galu galā nāksies to atzīt. Tāpēc jau pašlaik nepieciešams, lai Eiropas Asociācija uzsāktu gatavošanos sarunām ar Baltijas republikām par to asociēšanu. | |
| + | <p style="text-align: right;">'''Pēc LETA–Reuter'''</p> | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 28. augusts, plkst. 06.12
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
- Ceturtdien, 22. augustā, Islande atzina Igauniju un Latviju kā neatkarīgas valstis un piedāvāja nekavējoties sākt sarunas par diplomātisko attiecību nodibināšanu.
Paziņojot šo lēmumu, premjerministrs Dāvids Odsons teica, ka Islande izskatītu arī jautājumu par Krievijas Republikas atzīšanu šādā pašā veidā, ja tā nolemtu izstāties no Padomju Savienības. Jau agrāk Īslande bija pirmā valsts, kas pilnīgi atzina Lietuvas Neatkarības deklarāciju.
- ASV valdības aprindās uzskata, ka pēc apvērsuma mēģinājuma Baltijas republikām būtu iespēja panākt neatkarību no Maskavas, taču Vašingtona pretojas aicinājumiem atzīt Baltijas valstu neatkarību. Neveiksmīgais mēģinājums gāzt PSRS vadītāju Mihailu Gorbačovu ir ļoti nostiprinājis 15 republiku pozīcijas un vājinājis centru, tomēr ASV uzskata, ka Lietuvai, Latvijai un Igaunijai būtu jāpanāk neatkarība mierīgu sarunu ceļā. Ceturtdien Dž. Bušs sniedza vienu no saviem viskategoriskākajiem paziņojumiem šajā jautājumā, sakot ka «viņaprāt, jo drīzāk Baltijai tiks piešķirta neatkarība, jo labāk», un izteica cerību, ka pēc apvērsuma mēģinājuma «mēs būsim liecinieki īstām sarunām starp Baltijas valstīm un centru». Valsts sekretāra vietnieks Lorenss Īglbergers izteicies, ka Baltijas jautājumu administrācija tuvākajās nedēļās apspriedīs ar Gorbačovu. «Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka galu galā tās atkal būs pilnīgi neatkarīgas,» viņš teica. ASV amatpersonas apgalvo, ka tās vairākkārt aicinājušas Gorbačovu vienoties ar Baltijas republikām. Viņuprāt, PSRS vadītāji saprot, ka trīs Somijai līdzīgas kaimiņvalstis ir labākas par trīs neapmierinātām savienotajām republikām.
- Bonnā vakar notikusi VFR ārlietu ministra Genšera saruna ar Lietuvas bijušo premjerministri Prunskieni. Genšers izteicis pārliecību, ka pēc apvērsuma mēģinājuma Padomju Savienībā Baltijas republikas savu neatkarību atgūs ātrāk. Vairāk nav jārēķinās ar armijnieku spiedienu sarunās par neatkarību. Genšers uzsvēra, ka Eiropas sabiedrība un Eiropas Asociācijas dalībvalstis apzinās šo procesu un galu galā nāksies to atzīt. Tāpēc jau pašlaik nepieciešams, lai Eiropas Asociācija uzsāktu gatavošanos sarunām ar Baltijas republikām par to asociēšanu.
Pēc LETA–Reuter
