Atšķirības starp "363412" versijām
9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
|Abstract=Kautiņa upuris | |Abstract=Kautiņa upuris | ||
}} | }} | ||
+ | {{Written by|Ieva Zvīdre}} | ||
{{About topic|Augusta pučs, 1991}} | {{About topic|Augusta pučs, 1991}} | ||
{{About domain|Politika}} | {{About domain|Politika}} |
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. augusts, plkst. 06.57
|
Vakar, 21. augustā, «Neatkarīgajā Cīņā» melnajā sēru ierāmējumā nošautā Jāņa Salmiņa vārdam blakus varējām lasīt arī Latvijas Republikas Radio un televīzijas komitejas priekšsēdētāja vietnieka Jura Beķera vārdu. Tas neapšaubāmi liek domāt, ka arī viņa nāve ir pēdējo dienu politisko notikumu sekas.
Lai ieviestu skaidrību notikušajā un novērstu iespējamo baumu un minējumu izplatīšanos, Rīgas kriminālās milicijas vadība atzīst par nepieciešamu sniegt republikas iedzīvotājiem informāciju par notikušo.
Juris Beķeris 19. augusta vakarā kopā ar sievu viesojās pie kolēģa. Ap pulksten 22.30 devušies mājup, un kolēģis viņus pavadījis. Ticis lietots alkohols, bet, pēc sniegtās liecības, pavisam maz. Uz ielas stūra trīs stipri iereibuši jaunieši prasījuši cigaretes un uguni. Abas reizes (jautāts tika divreiz) saņēmuši atteikumu. Sākotnējā asā vārdu apmaiņa izvērsusies kautiņā. Par to, kurš uzsāka kautiņu un kāda iemesla dēļ, ir pretējas versijas. Kautiņā cietušas abas puses, taču diemžēl Juris Beķeris vissmagāk. Viņam bija lauzts galvaskauss (kautiņa vai kritiena rezultātā — to patlaban noskaidro ekspertīze). Iegūto smago miesas bojājumu dēļ naktī uz 20. augustu pilsētas 1. slimnīcā iestājās Jura Beķera nāve. Visus aizdomās turētos tajā pat naktī aizturēja milicija. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izmeklētāja Tamāra Andrejeva, kas sniedza šo informāciju, vakar lietu nodeva prokuratūrā. Jācer, ka, izmeklēšanai beidzoties, mēs varēsim lasītājiem sniegt visus faktus, kas patlaban vēl nav noskaidroti, un Jura Beķera nāves patiesos iemeslus.
Ieva Zvīdre
Rīgas Milicijas pārvaldes
preses dienests