708069

Kristina Sprindžunaite

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 11. aprīlis, Nr. 69

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 69 Datums: 11.04.1990 Tirāža: 245000"" can not be assigned to a declared number type with value 245000. Lappuse: 1 Virsraksts: «Viņi mums — tankus, mēs viņiem — dziesmas!» Rubrika: Tēmas: Baltijas republiku sadarbība Interfronte, Lietuvā Karadienests Padomju Armijā Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990 Lietuvas neatkarības cīņas PSRS tautas deputāts Nozares: Politika Organizācijas: «Jedinstvo», Lietuvas internacionālā organizācija «Sajūdis» Mediji: «Sovetskaja Ļitva», laikraksts (Lietuva) Cilvēki: Viktors Alksnis, Egidijs Bičkausks, Aļģirds Brazausks, Zbigņevs Bžezinskis, Mihails Gorbačovs, Dainis Īvāns, Dmitrijs Jazovs, Henrijs Kisindžers, Darjus Kolis, Vītauts Landsberģis, Makejevs, A. Paulausks, Kazimiera Prunskiene, Nikolajs Rižkovs, Zigma Vaišvila Vietas: Klaipēda, Lietuva, Sniečkus, Viļņa Notikums: Gads: 1990

Lietuvas Republikas Augstākās Padomes sesija turpina darbu. Pagājušajā nedēļā tika apspriesti vairāki jauni likumprojekti, pilnībā izveidota valdība — apstiprināti visi ministri. Arī 28 gadus jaunais kultūras un izglītības ministrs Darjus Kolis ķēries pie savu uzdevumu pildīšanas un, pēc vispārējā atzinuma, izrāda ļoti laba līmeņa kompetenci. Apstiprināts arī LR Prokuratūras, Valsts arbitrāžas un Augstākās tiesas personālsastāvs. Tas, protams, nenozīmē, ka A. Paulausks — LR valdības ieceltais prokurors — var strādāt normālos apstākļos… Desantnieki prokuratūrā un tās arhīvu telpās rīkojas pēc saviem ieskatiem…

Īpaši jāuzsver AP «Aicinājums Lietuvas jauniešiem sakarā ar gaidāmo pavasara iesaukumu». Tā būtība: LR pilsoņiem nav jādien padomju bruņotajos spēkos, t. i., svešā armijā. Ir jāreģistrējas vietējās varas iestādēs, lai pieteiktos dienestam tā sauktajā neapbruņotajā apsardzē. Lietuvas parlamenta nostāja ir nepārprotama: LR pilsonība un dienests padomju armijā nav savienojamas lietas.

Daudzi domā, ka Maskava vilcinās uzsākt sarunas, cerēdama, ka pavasara iesaukuma laikā varēs sarīkot nopietnas provokācijas.

LR parlamentam pasts ik dienu piegādā daudz apsveikuma un atbalsta telegrammu, bet vienu no tām gribētos pieminēt īpaši. Tā ir dižā Austrumu skolotāja Dalailamas atzinības un labavēlējumu telegramma.

Maskavā darbu uzsācis LR Ministru Padomes pilnvarotais pārstāvis Egidius Bičkausks, kas velti apmeklējis M. Gorbačova un N. Rižkova kancelejas, mēģinot panākt audienci. Arī PSRS Aizsardzības ministrs Jazovs pa tālruni paziņojis, ka «nekādu sarunu nebūs». Toties vislielākās labvēlības gaisotnē pie M. Gorbačova viesojies VĻKJS «rezidents» Lietuvā Makejevs.

Likumsakarīga parādība šādas politiskās situācijas kontekstā ir interfrontisko aktivitāšu pastiprināšanās Klaipēdā, Viļņā un Sņečkus pilsētā — trijos galvenajos migrantu koncentrācijas rajonos Lietuvā. Pagājušajā nedēļā Lietuvā viesojušies PSRS tautas deputātu grupas «Sojuz» pārstāvji, arī pulkvedis Alksnis no Latvijas. Šo emisāru «tikšanās reizēs ar darbaļaudīm» no sanāksmju vietām tika izdzīti žurnālisti…

Kā zināms, svētdien sakarā ar Preses namu, izvērtās pamatīgs tracis. Jau piektdien «nakts partijas» biedrs Kuolalis, juzdamies drošībā (desantnieki iekārtojušies itin labi — bumbu patvertnē novietojuši gultas, ledusskapi), devās pie Preses nama direktora pieprasīt viņa atkāpšanos no amata. Atbilde bija Preses nama sieviešu pikets administrācijas stāva gaiteņos… Šajā dienā tika arestēti arī brīvprātīgie zemessargi, kurus atbrīvoja tikai pēc Zigma Vaišvilas (viņš uzņēmies pildīt zemessardzes apgabala priekšnieka amatu) pārrunām ar armijniekiem.

Svētdien pret Preses namu tika vērsti divi uzbrukuma viļņi — pulkst. 4.30 un 5.30 naktī. Preses namu lietpratīgi bloķē ja tautas apsardzes vienību dalībnieki, bet, jau gaismai austot, pie Spauda Rooma pulcējās apmēram 30 000 cilvēku (notikumi šajā dienā aprakstīti «LJ» 10. aprīļa numurā). Pusvienos naktī tika īstenota ideja, kas bija radusies tikai pašā vakarā, — pie Preses nama sākās lietuviešu labāko rokgrupu koncerts, kas turpinājās līdz pat rītam. Koncerta vadītājs Alģirds Kaukšpēdis klātesošos uzrunāja: «Viņi mums — tankus, mēs viņiem — dziesmas»!»

Joprojām tiek iespiesti visi laikraksti, tikai «Sovetskaja Ļitva» tiek importēta no Minskas.

Sabiedriskās domas izpētes centra veiktajā aptaujā noskaidrots, ka Lietuvas parlamenta lēmumus atbalsta 91% no visiem respondentiem. Tiesa, 31% aptaujāto tos uzskata par priekšlaicīgiem. Pētījuma sensācija ir ārkārtīgi straujā M. Gorbačova popularitātes krišanās. Janvārī viņa reitingballe bija +55 (no 100 iespējamajām), turpretī tagad -28. Bet tieši lietuviešu tautības iedzīvotāju vidū kritums ir vēl izteiktāks: +57 janvārī un -42 tagad.

No visiem aptaujātajiem 59% respondentu par pašu populārāko politisko līderi atzinuši A. Brazausku, 45% — V. Landsberģi, 44% — K. Prunskieni. Jāpaskaidro, ka vērojama tendence V. Landsberģa popularitātei palielināties, vienlaikus nesamazinoties A. Brazauska popularitātei.

Politisko spēku reitings uzrāda šādus skaitļus: «Sajūdis» — +50, LNKP – +48, PSKP Lietuvas filiāle — -66.

Par Lietuvai visdraudzīgākajām valstīm atzītas: Igaunija (51%), Latvija (48%), Polija (29%) un ASV (23%). Par pašām naidīgākajām: PSRS (25%) un Krievija (14%).

 

KRISTĪNE SPRINDŽŪNAITE,

«Lietuvos Rytas» korespondente

 

***

Vakar no rīta Dainis Īvāns pa tālruni sazinājās ar Vītautu Landsberģi. Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājs pastāstīja, ka parlaments strādā tikpat mierīgi, kā strādājis līdz šim. PSRS Prezidenta Padomes paziņojums tiek vērtēts kā kārtējie tiešie draudi un cenšanās iebiedēt lietuviešu tautu, jo dokumentā pieminētas arī ekonomiskās sankcijas. Tātad mērķis ir likt cilvēkiem šaubīties, vai vērts arī turpmāk iet pa neatkarības ceļu.

Lietuvā joprojām notiek armijas manevri, bet, par laimi, nav asu incidentu un provokāciju.

Telefonsarunā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar 14. aprīļa Baltijas Padomi Pērnavā un triju Baltijas valstu tautas kustību vadītāju konferenci Stokholmā maija vidū. Diez vai V. Landsberģis varēs tajā piedalīties, jo viņš kā neatkarīgas valsts vadītājs varētu apmeklēt konferenci tikai tad, ja viņu ielūgtu Zviedrijas valdība, nevis sabiedriska organizācija. Iespējams, ka Stokholmas konferencē piedalīsies arī vai nu bijušais ASV ārlietu ministrs E. Kisindžers, vai arī bijušais ASV Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājs Z. Bžezinskis.

* Attēls no žurnāla «Times». Paraksts vēstī: «Gaisa desantnieku grupa Lietuvā. Gandrīz katrs no šīs izlases vienības rekrūšiem ir bijis līdzdalīgs kādā kriminālā akcijā».