Atšķirības starp "313122" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/02/27 |Issue number=24 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) |Source file=lajn1...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/02/27 |Issue number=24 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) |Source file=lajn1990n024_003_08 |Abstract= }} {{Written by|Tenu Vare}} {{About topic|Igaunijas neatkarības cīņas}} {{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}} {{About topic|Tartu Miera līgums}} {{About domain|Politika}} {{About person|Vladimirs Jarovojs}} {{About media|«Päevaleht», laikraksts (Igaunija)}} {{About place|Igaunija}} {{About place|Tallina}} {{About year|1990}}Igaunijā izcilākais aizvadītās nedēļas notikums bija Tartu Miera līguma 70. gadadienas svinības. 2. februārī visa republika atzīmēja šo dienu, kad tika noslēgts miera līgums starp Igaunijas Republiku un Padomju Krieviju. Tā parakstīšana pabeidza Igaunijas atbrīvošanās karu. Tallinā par godu šai gadadienai piektdien saullēkta laikā — pulksten 8.31 — svinīgi tika pacelts nacionālais karogs. |
| − | |Article in=Latvijas Jaunatne | ||
| − | |Published on=1990/02/27 | ||
| − | |Issue number=24 | ||
| − | |Page number=3 | ||
| − | |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1990) | ||
| − | |Source file=lajn1990n024_003_08 | ||
| − | |Abstract= | ||
| − | + | Kaut arī šo brīdi varēja vērot televizoru ekrānos, tomēr vairāk nekā divi tūkstoši Tallinas iedzīvotāju bija sapulcējušies uz šo pasākumu. | |
| − | + | ||
| − | + | Pēcpusdienā notika oficiālas svinības, kurās runāja arī valdības galva Indreks Tome un dažādu sabiedrisko kustību pārstāvji, bet pulksten 17 sanāca kopā 3090 visu rangu Igaunijas tautas deputāti. Šai sanāksmē tika pieņemta Deklarācija «Par Igaunijas valstisko neatkarību». Šā dokumenta galvenā doma: Igaunijas pārstāvjiem jāuzsāk konstruktīvas sarunas ar visām pusēm, kas ir tiesīgas lemt šo jautājumu. Pret Deklarāciju balsoja 101 krievu valodā runājošs deputāts. Viņi arī pieteica savu politisko Deklarāciju. Tajā lūgts, lai PSRS AP aizsargātu mazākuma intereses, izteikta neuzticība Igaunijas AP un rosināts uzsākt sarunas par jaunu nacionāli teritoriālo veidojumu radīšanu Igaunijā. Kā redzams, notikumu attīstība vēl tikai priekšā. Tai pašā dienā tika nodibināta Igaunijas padomju varas un pilsoņu tiesību aizsardzības komiteja. Par tās priekšsēdētāju kļuvis PSRS Tautas deputāts Vladimirs Jarovojs, izveidots arī 7 cilvēku birojs. Komiteja jau sniegusi pirmo paziņojumu, kurā noraida deputātu vairākuma pieņemto Deklarāciju. Arī komiteja izsaka neuzticību Igaunijas AP un uzņemas koordinēt republikas likumīgās varas funkcijas. Vēl tiek paziņots, ka spēkā nevarēs stāties neviens likumdošanas akts, pirms tas nebūs reģistrēts komitejā. | |
| − | + | ||
| − | + | Republikas valdība atbalsta Igaunijas AP Prezidija lēmuma projektu par Igaunijas PSR Iekšlietu ministrijas izveidošanu. Jaunā ministrija pakļausies republikas valdībai un respektēs tikai republikas likumus. Lai to reāli panāktu, sagatavots arī tāda līguma projekts, ko varētu noslēgt starp PSRS leM un Igaunijas PSR leM. | |
| − | + | ||
| − | + | Tallinā šai nedēļā notika komjaunatnes konference, kurā apstiprināja Igaunijas Komunistiskās Jaunatnes Savienību ar saviem Statūtiem un Programmu. Ievēlēta arī jauna CK, pirmais sekretārs utt. Lietas būtība ir tā, ka šai organizācijā darbosies galvenokārt krievu valodā runājošie Igaunijas jaunieši. Pašlaik Igaunijā ir divas Komunistiskās Jaunatnes Savienības, divas CK un divi sekretāri. Šī «divvaldība» turpināsies līdz 1. martam, kad «igauņu organizācija» beigs pastāvēt, kā tika nolemts kongresā. | |
| − | + | ||
| − | + | Janvārī sociologi izdarīja aptauju attiecībā uz Igaunijā visvairāk atbalstīto sabiedrisko kustību. Vislielāko atzinību guvusi Igaunijas zaļo kustība (58%), otrajā vietā — Vēstures aizsardzības biedrība (55%) un tikai trešā vietā — Tautas fronte (50%). Igaunijas kompartija saņēmusi tikai 3% balsu. | |
| − | + | ||
| − | + | Tallinas «komercveikalos» tirdzniecība rit raiti, netrūkst pircēju, kaut gan alkohola uzcenojums ir 300 procenti. Pagājušonedēļ šādu veikalu atvēra arī rajona centrā Paidē, tur degvīnu var pirkt par 25 rubļiem. | |
| + | |||
| + | Aizvadītajā nedēļā diemžēl nācās pārliecināties, ka ne mums, ne partijas laikrakstu žurnālistiem netika izmaksātas palielinātās algas, kā bija nolemts. Tomēr cerību nezaudējam… | ||
| + | |||
| + | | ||
| + | <p style="text-align: right; ">'''TENU VARE,'''</p><p style="text-align: right; ">redaktora vietnieks</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. jūnijs, plkst. 12.30
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Igaunijā izcilākais aizvadītās nedēļas notikums bija Tartu Miera līguma 70. gadadienas svinības. 2. februārī visa republika atzīmēja šo dienu, kad tika noslēgts miera līgums starp Igaunijas Republiku un Padomju Krieviju. Tā parakstīšana pabeidza Igaunijas atbrīvošanās karu. Tallinā par godu šai gadadienai piektdien saullēkta laikā — pulksten 8.31 — svinīgi tika pacelts nacionālais karogs.
Kaut arī šo brīdi varēja vērot televizoru ekrānos, tomēr vairāk nekā divi tūkstoši Tallinas iedzīvotāju bija sapulcējušies uz šo pasākumu.
Pēcpusdienā notika oficiālas svinības, kurās runāja arī valdības galva Indreks Tome un dažādu sabiedrisko kustību pārstāvji, bet pulksten 17 sanāca kopā 3090 visu rangu Igaunijas tautas deputāti. Šai sanāksmē tika pieņemta Deklarācija «Par Igaunijas valstisko neatkarību». Šā dokumenta galvenā doma: Igaunijas pārstāvjiem jāuzsāk konstruktīvas sarunas ar visām pusēm, kas ir tiesīgas lemt šo jautājumu. Pret Deklarāciju balsoja 101 krievu valodā runājošs deputāts. Viņi arī pieteica savu politisko Deklarāciju. Tajā lūgts, lai PSRS AP aizsargātu mazākuma intereses, izteikta neuzticība Igaunijas AP un rosināts uzsākt sarunas par jaunu nacionāli teritoriālo veidojumu radīšanu Igaunijā. Kā redzams, notikumu attīstība vēl tikai priekšā. Tai pašā dienā tika nodibināta Igaunijas padomju varas un pilsoņu tiesību aizsardzības komiteja. Par tās priekšsēdētāju kļuvis PSRS Tautas deputāts Vladimirs Jarovojs, izveidots arī 7 cilvēku birojs. Komiteja jau sniegusi pirmo paziņojumu, kurā noraida deputātu vairākuma pieņemto Deklarāciju. Arī komiteja izsaka neuzticību Igaunijas AP un uzņemas koordinēt republikas likumīgās varas funkcijas. Vēl tiek paziņots, ka spēkā nevarēs stāties neviens likumdošanas akts, pirms tas nebūs reģistrēts komitejā.
Republikas valdība atbalsta Igaunijas AP Prezidija lēmuma projektu par Igaunijas PSR Iekšlietu ministrijas izveidošanu. Jaunā ministrija pakļausies republikas valdībai un respektēs tikai republikas likumus. Lai to reāli panāktu, sagatavots arī tāda līguma projekts, ko varētu noslēgt starp PSRS leM un Igaunijas PSR leM.
Tallinā šai nedēļā notika komjaunatnes konference, kurā apstiprināja Igaunijas Komunistiskās Jaunatnes Savienību ar saviem Statūtiem un Programmu. Ievēlēta arī jauna CK, pirmais sekretārs utt. Lietas būtība ir tā, ka šai organizācijā darbosies galvenokārt krievu valodā runājošie Igaunijas jaunieši. Pašlaik Igaunijā ir divas Komunistiskās Jaunatnes Savienības, divas CK un divi sekretāri. Šī «divvaldība» turpināsies līdz 1. martam, kad «igauņu organizācija» beigs pastāvēt, kā tika nolemts kongresā.
Janvārī sociologi izdarīja aptauju attiecībā uz Igaunijā visvairāk atbalstīto sabiedrisko kustību. Vislielāko atzinību guvusi Igaunijas zaļo kustība (58%), otrajā vietā — Vēstures aizsardzības biedrība (55%) un tikai trešā vietā — Tautas fronte (50%). Igaunijas kompartija saņēmusi tikai 3% balsu.
Tallinas «komercveikalos» tirdzniecība rit raiti, netrūkst pircēju, kaut gan alkohola uzcenojums ir 300 procenti. Pagājušonedēļ šādu veikalu atvēra arī rajona centrā Paidē, tur degvīnu var pirkt par 25 rubļiem.
Aizvadītajā nedēļā diemžēl nācās pārliecināties, ka ne mums, ne partijas laikrakstu žurnālistiem netika izmaksātas palielinātās algas, kā bija nolemts. Tomēr cerību nezaudējam…
TENU VARE,
redaktora vietnieks
