Atšķirības starp "776974" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/04/18 |Issue number=74 |Page number=2 |Original title=Mums vajadzīgi ķīmiķi ekologi |In section=Republikā |Source file=paja1989n074_002_01 | + | {{Newspaper Article |
| + | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| + | |Published on=1989/04/18 | ||
| + | |Issue number=74 | ||
| + | |Page number=2 | ||
| + | |Original title=Mums vajadzīgi ķīmiķi ekologi | ||
| + | |In section=Republikā | ||
| + | |Source file=paja1989n074_002_01 | ||
| + | }} | ||
| + | {{Written by|I. Vītiņa}} | ||
| + | {{About year|1989}} | ||
| + | Jau sākot ar sirmās Ēģiptes mākslu, akmeni uzskatīja par mūžības un stiprības simbolu. Jau ir skaidrs, ka mūsu dienās, mūsu industriālajā laikmetā tas zaudē šo savu izredzēto stāvokli. Pašreiz strauji sairst unikāli arhitektūras pieminekļi, kas veidoti no karbonātu saturošiem akmeņiem (dolomīta, kaļķakmens, smilšakmens, travertīna, marmora, šūnakmens). Sairstošie pieminekļi ir kā indikators ekoloģiskajai piesārņotībai ne tikai pie mums. bet arī visā pasaulē. | ||
Tādēļ ar katru gadu aktuālāka kļūst prasība pēc speciālistu sagatavošanas ekoloģijā un restaurācijā mūsu republikas augstskolās. Steidzīgi jārisina problēma — cilvēks un apkārtējā vide. Sauc palīgā piesārņotā Olaine, Ventspils, Inčukalna sērskābā gudrona ezers, piesārņotās upes, ezeri, Baltijas jūra, sairstošie unikālie arhitektūras pieminekļi (Vecrīgā, Brāļu kapos, Liepājā u.c.) un sadzīves atkritumu kaudzes. | Tādēļ ar katru gadu aktuālāka kļūst prasība pēc speciālistu sagatavošanas ekoloģijā un restaurācijā mūsu republikas augstskolās. Steidzīgi jārisina problēma — cilvēks un apkārtējā vide. Sauc palīgā piesārņotā Olaine, Ventspils, Inčukalna sērskābā gudrona ezers, piesārņotās upes, ezeri, Baltijas jūra, sairstošie unikālie arhitektūras pieminekļi (Vecrīgā, Brāļu kapos, Liepājā u.c.) un sadzīves atkritumu kaudzes. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. jūnijs, plkst. 09.18
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jau sākot ar sirmās Ēģiptes mākslu, akmeni uzskatīja par mūžības un stiprības simbolu. Jau ir skaidrs, ka mūsu dienās, mūsu industriālajā laikmetā tas zaudē šo savu izredzēto stāvokli. Pašreiz strauji sairst unikāli arhitektūras pieminekļi, kas veidoti no karbonātu saturošiem akmeņiem (dolomīta, kaļķakmens, smilšakmens, travertīna, marmora, šūnakmens). Sairstošie pieminekļi ir kā indikators ekoloģiskajai piesārņotībai ne tikai pie mums. bet arī visā pasaulē.
Tādēļ ar katru gadu aktuālāka kļūst prasība pēc speciālistu sagatavošanas ekoloģijā un restaurācijā mūsu republikas augstskolās. Steidzīgi jārisina problēma — cilvēks un apkārtējā vide. Sauc palīgā piesārņotā Olaine, Ventspils, Inčukalna sērskābā gudrona ezers, piesārņotās upes, ezeri, Baltijas jūra, sairstošie unikālie arhitektūras pieminekļi (Vecrīgā, Brāļu kapos, Liepājā u.c.) un sadzīves atkritumu kaudzes.
Nekompetentu cilvēku darbības un ķīmijas nezināšanas dēļ ekoloģija nonākusi pie galējas robežas.
Lai risinātu ekoloģijas kadru jautājumus, vispirms jābūt labiem speciālistiem attiecīgajā nozarē. Uz šās bāzes tālāk ir jāspecializējas ekoloģijā. Pirmais un galvenais ir rūpniecības atkritumvielu savākšana, pārcentrēšana, nevis atšķaidīšana.
Patlaban ir sākums jaunai ķīmijai — ekoloģijas un restaurācijas ķīmijai. Tā, piemēram, speciālistu trūkuma dēļ nav iespējams uzsākt grāmatu restaurāciju bibliotēkās.
Tādēļ Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte aicina mācīties jauniešus silikātu tehnoloģijas, polimēru ķīmijas, koksnes pārstrādes un organisko savienojumu tehnoloģijas specialitātēs. Līdztekus mācībām tajās varēs kļūt par attiecīgās nozares ekoloģijas jautājumu risinātāju.
Ļoti gribas cerēt, ka pēc 30 gadiem varēsim runāt par augsti kvalificētiem, zinīgiem speciālistiem ekoloģijā un restaurācijā.
I. VĪTIŅA
