Atšķirības starp "666248" versijām

No Barikadopēdija
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/10/25 |Issue number=205 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja1989n205_003_04 }} {{Written by|Virgīnijs Geavjanis}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About domain|Politika}} {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About year|1989}}20. oktobrī pagāja tieši gads, kopš Lietuvas Komunistisko partiju vada Aļģirts Brazausks. Oktobra sākumā Lietuvas Zinātņu akadēmijas Filozofijas, socioloģijas un tiesību institūta sabiedriskās domas izpētes centrs veica jaunu aptauju, kurā piedalījās 1459 respondenti. Atkal par vispopulārāko Lietuvas politisko darbinieku atzīts Lietuvas KP CK pirmais sekretārs.
+
{{Newspaper Article
 +
|Article in=Padomju Jaunatne
 +
|Published on=1989/10/25
 +
|Issue number=205
 +
|Page number=3
 +
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
 +
|Source file=paja1989n205_003_04
 +
}}
 +
{{Written by|Virgīnijs Geavjanis}}
 +
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
 +
{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
 +
{{About topic|Igaunijas Tautu forums}}
 +
{{About topic|Komjaunatne, jaunatne}}
 +
{{About domain|Politika}}
 +
{{About person|Aļģirds Brazausks}}
 +
{{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
 +
{{About year|1989}}
 +
20. oktobrī pagāja tieši gads, kopš Lietuvas Komunistisko partiju vada Aļģirts Brazausks. Oktobra sākumā Lietuvas Zinātņu akadēmijas Filozofijas, socioloģijas un tiesību institūta sabiedriskās domas izpētes centrs veica jaunu aptauju, kurā piedalījās 1459 respondenti. Atkal par vispopulārāko Lietuvas politisko darbinieku atzīts Lietuvas KP CK pirmais sekretārs.
  
 
17. oktobrī Viļņā pirmo reizi vienuviet pulcējās dažādu sabiedrisko, politisko organizāciju, kustību un grupu līderi. Diskusijā piedalījās armēņi, tatāri, ebreji, igauņi un citi Lietuvā dzīvojošie mazākumtautību pārstāvji, kas akcentēja nepieciešamību celt nacionālo pašapziņu, saglabāt nacionālo garu un nepakļauties asimilācijas procesam. Mūsu laikraksta pārstāve, kas piedalījās pasākumā, pēc tā uzsvēra, ka arī kustības «Jedinstvo» līderis V. Ivanovs un Lietuvas Nacionālās neatkarības līgas vadītājs A. Terlackis izrādīja līdz šim nebijušu izpratni, un šo forumu noteikti varot uzskatīt par lielu soli republikas politisko spēku konsolidēšanā.
 
17. oktobrī Viļņā pirmo reizi vienuviet pulcējās dažādu sabiedrisko, politisko organizāciju, kustību un grupu līderi. Diskusijā piedalījās armēņi, tatāri, ebreji, igauņi un citi Lietuvā dzīvojošie mazākumtautību pārstāvji, kas akcentēja nepieciešamību celt nacionālo pašapziņu, saglabāt nacionālo garu un nepakļauties asimilācijas procesam. Mūsu laikraksta pārstāve, kas piedalījās pasākumā, pēc tā uzsvēra, ka arī kustības «Jedinstvo» līderis V. Ivanovs un Lietuvas Nacionālās neatkarības līgas vadītājs A. Terlackis izrādīja līdz šim nebijušu izpratni, un šo forumu noteikti varot uzskatīt par lielu soli republikas politisko spēku konsolidēšanā.

Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. jūnijs, plkst. 19.27

20. oktobrī pagāja tieši gads, kopš Lietuvas Komunistisko partiju vada Aļģirts Brazausks. Oktobra sākumā Lietuvas Zinātņu akadēmijas Filozofijas, socioloģijas un tiesību institūta sabiedriskās domas izpētes centrs veica jaunu aptauju, kurā piedalījās 1459 respondenti. Atkal par vispopulārāko Lietuvas politisko darbinieku atzīts Lietuvas KP CK pirmais sekretārs.

17. oktobrī Viļņā pirmo reizi vienuviet pulcējās dažādu sabiedrisko, politisko organizāciju, kustību un grupu līderi. Diskusijā piedalījās armēņi, tatāri, ebreji, igauņi un citi Lietuvā dzīvojošie mazākumtautību pārstāvji, kas akcentēja nepieciešamību celt nacionālo pašapziņu, saglabāt nacionālo garu un nepakļauties asimilācijas procesam. Mūsu laikraksta pārstāve, kas piedalījās pasākumā, pēc tā uzsvēra, ka arī kustības «Jedinstvo» līderis V. Ivanovs un Lietuvas Nacionālās neatkarības līgas vadītājs A. Terlackis izrādīja līdz šim nebijušu izpratni, un šo forumu noteikti varot uzskatīt par lielu soli republikas politisko spēku konsolidēšanā.

1940. gada 18. oktobrī Lietuvas komjaunieši tika uzņemti VĻKJS sastāvā, tā zaudējot savu neatkarību, kuru nu cenšas atkal atgūt. Bet Viļņā notikušajā LĻKJS CK plēnumā VĻKJS CK pārstāvis A. Botjurovs, izsakot ne tikai savas domas, vēlreiz uzsvēra, ka tieši tagad Lietuvas komjauniešiem vajadzētu ieklausīties balsīs no Maskavas, kuras pozīcija esot skaidra.

18. oktobrī Lietuvas valdība parakstīja līgumu ar kādu itāliešu firmu. Veiksmīgas sadarbības gadījumā pēc diviem gadiem Kauņā būs uzcelts sirds aritmijas ķirurģiskais centrs.

Pagājušajā nedēļā Viļņā atvēra ebreju svētdienas skolu — pirmo tādu Lietuvā, vienu no nedaudzajām valstī. Reizi nedēļā skolas nodarbībās tiks apgūtas ebreju kultūras un mākslas tradīcijas, attīstot tās tālāk.

Sestdien notika politiski represēto organizācijas otrais kongress. Tajā dienā uz Lietuvu tika pārvestas vēl sešpadsmit tālu no Dzimtenes bojā gājušo lietuviešu mirstīgās atliekas.

Visbeidzot — interesants jaunums arī Kauņas zoodārzā, uz kuru no Taškentas atvestas divas šimpanzes. Par katru samaksāti 30 tūkstoši rubļu. Jaunajiem iemītniekiem iedoti ļoti zīmīgi vārdi, kurus uzzināsit, ja savām acīm vēlēsities aplūkot, kā viņi iejutušies Baltijas apstākļos.


VIRGĪNIJS GEAVJANIS,

vēstuļu nodaļas korespondents