Atšķirības starp "556856" versijām
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/05/31 |Issue number=103 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja1989n103_003_02 }} {{Written by|Kazimirs Budris}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar'}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About place|Lietuva}} {{About year|1989}}28. maijā Viļņā Svētā Jonasa baznīcā notika «Dzejas pavasara' 89» svinīgs svētku noslēgums. Šis tradicionālais pasākums izskanēja visā Lietuvā. Dzeju lasīja ne tikai Lietuvas dzejnieki, bet arī viesi no citām republikām un ārzemēm. Par laureātu kļuva ASV dzīvojošais lietuviešu dzejnieks Bernards Brazdžolis. | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/05/31 |Issue number=103 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja1989n103_003_02 }} {{Written by|Kazimirs Budris}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar'}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About place|Lietuva}} {{About year|1989}}28. maijā Viļņā Svētā Jonasa baznīcā notika «Dzejas pavasara' 89» svinīgs svētku noslēgums. Šis tradicionālais pasākums izskanēja visā Lietuvā. Dzeju lasīja ne tikai Lietuvas dzejnieki, bet arī viesi no citām republikām un ārzemēm. Par laureātu kļuva ASV dzīvojošais lietuviešu dzejnieks Bernards Brazdžolis. | ||
| − | * | + | |
| + | <p style="text-align: center; ">***</p> | ||
| + | |||
Tai pašā dienā beidzās tautas mūzikas festivāls. Sācies 16. maijā, tas piesaistīja daudzus viļņiešus, kuri nav vienaldzīgi pret mūsu senču deju un dziesmu. Vecās Viļņas sētās un pagalmos tika izvietoti tautas daiļamata meistaru darbi, uzstājās republikā labākie tautas mūzikas kolektīvi. | Tai pašā dienā beidzās tautas mūzikas festivāls. Sācies 16. maijā, tas piesaistīja daudzus viļņiešus, kuri nav vienaldzīgi pret mūsu senču deju un dziesmu. Vecās Viļņas sētās un pagalmos tika izvietoti tautas daiļamata meistaru darbi, uzstājās republikā labākie tautas mūzikas kolektīvi. | ||
| 7. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
Turpinājās mūzikas festivāls «Atgriešanās». Tas iepazīstināja ar lietuviešu komponistu emigrantu daiļradi, viņu kultūras mantojumu, kas ilgu laiku mākslīgi tika atdalīts no tautas. | Turpinājās mūzikas festivāls «Atgriešanās». Tas iepazīstināja ar lietuviešu komponistu emigrantu daiļradi, viņu kultūras mantojumu, kas ilgu laiku mākslīgi tika atdalīts no tautas. | ||
| − | |||
| + | <p style="text-align: center; ">***</p> | ||
Divpadsmit valstu gaisa kuģotāji pulcējās uz starptautiskajiem gaisa balonu svētkiem Viļņā. Japānas, VFR, Francijas, Anglijas, ASV, Šveices, Lietuvas un citu valstu gaisa kuģotāji, pasaules un Eiropas čempionātu dalībnieki cēlās gaisā katru dienu, piezemējās Viļņas jauno mikrorajonu plašajos pagalmos, uz celtņu jumtiem. Ārzemju viesi tikās ar Viļņas iedzīvotājiem. Daudzi skatītāji guva iespēju palūkoties uz savu pilsētu no putna lidojuma. Laikam pirmo reizi viņi ar viesu acīm apskatīja ne tikai savas pilsētas skaistākos nostūrīšus. bet arī daudzos atkritumus un naftas plankumus Neres upē. Žēl, ka ar aerostatu nelidoja Viļņas mērs… | Divpadsmit valstu gaisa kuģotāji pulcējās uz starptautiskajiem gaisa balonu svētkiem Viļņā. Japānas, VFR, Francijas, Anglijas, ASV, Šveices, Lietuvas un citu valstu gaisa kuģotāji, pasaules un Eiropas čempionātu dalībnieki cēlās gaisā katru dienu, piezemējās Viļņas jauno mikrorajonu plašajos pagalmos, uz celtņu jumtiem. Ārzemju viesi tikās ar Viļņas iedzīvotājiem. Daudzi skatītāji guva iespēju palūkoties uz savu pilsētu no putna lidojuma. Laikam pirmo reizi viņi ar viesu acīm apskatīja ne tikai savas pilsētas skaistākos nostūrīšus. bet arī daudzos atkritumus un naftas plankumus Neres upē. Žēl, ka ar aerostatu nelidoja Viļņas mērs… | ||
19. un 20. maijā notika Lietuvas ārstu 6. kongress. Iepriekšējais bija noticis — 1937. gadā. Ievilkusies klusēšana, ārsta profesijas prestiža problēmas, veselības aizsardzības stāvoklis lika mediķiem atjaunot Lietuvas Ārstu biedrību, kas šo jautājumu risināšanu pārņems savās rokās. | 19. un 20. maijā notika Lietuvas ārstu 6. kongress. Iepriekšējais bija noticis — 1937. gadā. Ievilkusies klusēšana, ārsta profesijas prestiža problēmas, veselības aizsardzības stāvoklis lika mediķiem atjaunot Lietuvas Ārstu biedrību, kas šo jautājumu risināšanu pārņems savās rokās. | ||
| − | * | + | |
| + | <p style="text-align: center; ">***</p> | ||
| + | |||
Pirmā strādnieku grupa no Kauņas ražošanas apvienības «Pergale» pabeigusi intensīvas lietuviešu valodas mācīšanās kursus. Četrās nedēļās viņi tā iemācījās sarunvalodu, ka var brīvi sarunāties ar kolēģiem lietuviešiem. Kursus organizēja kooperatīvs «Kvalifikācija», bet valodas intensīva mācīšanās notika pēc bulgāru zinātnieka G. Lozanova metodikas. Jāteic, ka kooperatīva «Kvalifikācija» pakalpojumi ieinteresēja rūpniecības uzņēmumu kolektīvus arī no citām republikas pilsētām, kur strādā daudzi, kas vēl nezina Lietuvas valsts valodu. | Pirmā strādnieku grupa no Kauņas ražošanas apvienības «Pergale» pabeigusi intensīvas lietuviešu valodas mācīšanās kursus. Četrās nedēļās viņi tā iemācījās sarunvalodu, ka var brīvi sarunāties ar kolēģiem lietuviešiem. Kursus organizēja kooperatīvs «Kvalifikācija», bet valodas intensīva mācīšanās notika pēc bulgāru zinātnieka G. Lozanova metodikas. Jāteic, ka kooperatīva «Kvalifikācija» pakalpojumi ieinteresēja rūpniecības uzņēmumu kolektīvus arī no citām republikas pilsētām, kur strādā daudzi, kas vēl nezina Lietuvas valsts valodu. | ||
| 19. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
Tā bija kārtējā atbilde organizācijas «Jedinstvo» aicinājumiem rīkot streikus, cīnīties par krievu un poļu valodas pasludināšanu par valsts valodām Lietuvā. Krievu kultūras biedrības un daudzi bijušie «Jedinstvo» līderi pēc šīs organizācijas dibināšanas kongresa 13. un 14. maijā atklāti paziņoja, ka no tās izstājas. Politiskā tuvredzība, šovinisma nekaunīga sludināšana, konfrontācija ar Lietuvas valdību un lietuviešu kustību par pārkārtošanos «Sajūdis» — tās ir «Jedinstvo» galvenās «slimības», ar kurām šī organizācija joprojām lepojas. | Tā bija kārtējā atbilde organizācijas «Jedinstvo» aicinājumiem rīkot streikus, cīnīties par krievu un poļu valodas pasludināšanu par valsts valodām Lietuvā. Krievu kultūras biedrības un daudzi bijušie «Jedinstvo» līderi pēc šīs organizācijas dibināšanas kongresa 13. un 14. maijā atklāti paziņoja, ka no tās izstājas. Politiskā tuvredzība, šovinisma nekaunīga sludināšana, konfrontācija ar Lietuvas valdību un lietuviešu kustību par pārkārtošanos «Sajūdis» — tās ir «Jedinstvo» galvenās «slimības», ar kurām šī organizācija joprojām lepojas. | ||
| − | * | + | |
| + | <p style="text-align: center; ">***</p> | ||
| + | |||
«Komjaunimo Tiesa» lasītājs no Jūrmalas A. Melnalksnis nesen ieteica Iekšlietu ministrijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izdot kopīgu avīzi. Acīmredzot, pagaidām šīs ministrijas nav nobriedušas līdzīgu akciju rīkošanai, taču mūsu laikraksts varētu iedot kaimiņiem datus par dažiem ārkārtējiem notikumiem, ko fiksējuši Lietuvas kārtības sargāšanas orgāni. | «Komjaunimo Tiesa» lasītājs no Jūrmalas A. Melnalksnis nesen ieteica Iekšlietu ministrijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izdot kopīgu avīzi. Acīmredzot, pagaidām šīs ministrijas nav nobriedušas līdzīgu akciju rīkošanai, taču mūsu laikraksts varētu iedot kaimiņiem datus par dažiem ārkārtējiem notikumiem, ko fiksējuši Lietuvas kārtības sargāšanas orgāni. | ||
| − | * | + | |
| + | <p style="text-align: center; ">***</p> | ||
| + | |||
20. maijā apmēram plkst. 8 no rīta ceļu krustojumā Tauraģē eksplodēja automašīna. Vadītājs aizgāja bojā, pasažieris — vadītāja tēvs — guva savainojumus un pašlaik ārstējas Tauraģes slimnīcā. Iedarbojās spridzināšanas iekārta, kas bija savienota ar mašīnas vadīšanas mehānismu. Ierosināta krimināllieta. Notikumu izmeklē īpaša iekšlietu nodaļas un prokuratūras grupa, kurai palīdz Valsts drošības komitejas darbinieki. Pamatversija — noziegums izdarīts atriebības nolūkos. | 20. maijā apmēram plkst. 8 no rīta ceļu krustojumā Tauraģē eksplodēja automašīna. Vadītājs aizgāja bojā, pasažieris — vadītāja tēvs — guva savainojumus un pašlaik ārstējas Tauraģes slimnīcā. Iedarbojās spridzināšanas iekārta, kas bija savienota ar mašīnas vadīšanas mehānismu. Ierosināta krimināllieta. Notikumu izmeklē īpaša iekšlietu nodaļas un prokuratūras grupa, kurai palīdz Valsts drošības komitejas darbinieki. Pamatversija — noziegums izdarīts atriebības nolūkos. | ||
| 29. rindiņa: | 37. rindiņa: | ||
Republikas sabiedrību īpaši satrauca ziņa no Kretingas un Palangas. Tur tika nozagti divi bērni, par kuriem no vecākiem pieprasīja izpirkšanas maksu. Tikai laimīgas nejaušības dēļ bērniem izdevās aizbēgt un atgriezties mājās. | Republikas sabiedrību īpaši satrauca ziņa no Kretingas un Palangas. Tur tika nozagti divi bērni, par kuriem no vecākiem pieprasīja izpirkšanas maksu. Tikai laimīgas nejaušības dēļ bērniem izdevās aizbēgt un atgriezties mājās. | ||
| − | * | + | |
| + | <p style="text-align: center; ">***</p> | ||
| + | |||
Trīs Lietuvas jahtas sekmīgi turpina ceļu pa Atlantijas okeānu. Jahtu kurss — uz Ņujorku. Viena no tām pa ceļam gatavojas piestāt Azoru salās. | Trīs Lietuvas jahtas sekmīgi turpina ceļu pa Atlantijas okeānu. Jahtu kurss — uz Ņujorku. Viena no tām pa ceļam gatavojas piestāt Azoru salās. | ||
| 35. rindiņa: | 45. rindiņa: | ||
| | ||
| − | '''KAZIMIRS BUDRIS,''' | + | <p style="text-align: right; ">'''KAZIMIRS BUDRIS,'''</p><p style="text-align: right; ">vēstuļu nodaļas korespondents</p> |
| − | |||
| − | vēstuļu nodaļas korespondents | ||
| − | |||
| | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 26. maijs, plkst. 12.06
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
28. maijā Viļņā Svētā Jonasa baznīcā notika «Dzejas pavasara' 89» svinīgs svētku noslēgums. Šis tradicionālais pasākums izskanēja visā Lietuvā. Dzeju lasīja ne tikai Lietuvas dzejnieki, bet arī viesi no citām republikām un ārzemēm. Par laureātu kļuva ASV dzīvojošais lietuviešu dzejnieks Bernards Brazdžolis.
***
Tai pašā dienā beidzās tautas mūzikas festivāls. Sācies 16. maijā, tas piesaistīja daudzus viļņiešus, kuri nav vienaldzīgi pret mūsu senču deju un dziesmu. Vecās Viļņas sētās un pagalmos tika izvietoti tautas daiļamata meistaru darbi, uzstājās republikā labākie tautas mūzikas kolektīvi.
Turpinājās mūzikas festivāls «Atgriešanās». Tas iepazīstināja ar lietuviešu komponistu emigrantu daiļradi, viņu kultūras mantojumu, kas ilgu laiku mākslīgi tika atdalīts no tautas.
***
Divpadsmit valstu gaisa kuģotāji pulcējās uz starptautiskajiem gaisa balonu svētkiem Viļņā. Japānas, VFR, Francijas, Anglijas, ASV, Šveices, Lietuvas un citu valstu gaisa kuģotāji, pasaules un Eiropas čempionātu dalībnieki cēlās gaisā katru dienu, piezemējās Viļņas jauno mikrorajonu plašajos pagalmos, uz celtņu jumtiem. Ārzemju viesi tikās ar Viļņas iedzīvotājiem. Daudzi skatītāji guva iespēju palūkoties uz savu pilsētu no putna lidojuma. Laikam pirmo reizi viņi ar viesu acīm apskatīja ne tikai savas pilsētas skaistākos nostūrīšus. bet arī daudzos atkritumus un naftas plankumus Neres upē. Žēl, ka ar aerostatu nelidoja Viļņas mērs…
19. un 20. maijā notika Lietuvas ārstu 6. kongress. Iepriekšējais bija noticis — 1937. gadā. Ievilkusies klusēšana, ārsta profesijas prestiža problēmas, veselības aizsardzības stāvoklis lika mediķiem atjaunot Lietuvas Ārstu biedrību, kas šo jautājumu risināšanu pārņems savās rokās.
***
Pirmā strādnieku grupa no Kauņas ražošanas apvienības «Pergale» pabeigusi intensīvas lietuviešu valodas mācīšanās kursus. Četrās nedēļās viņi tā iemācījās sarunvalodu, ka var brīvi sarunāties ar kolēģiem lietuviešiem. Kursus organizēja kooperatīvs «Kvalifikācija», bet valodas intensīva mācīšanās notika pēc bulgāru zinātnieka G. Lozanova metodikas. Jāteic, ka kooperatīva «Kvalifikācija» pakalpojumi ieinteresēja rūpniecības uzņēmumu kolektīvus arī no citām republikas pilsētām, kur strādā daudzi, kas vēl nezina Lietuvas valsts valodu.
Tā bija kārtējā atbilde organizācijas «Jedinstvo» aicinājumiem rīkot streikus, cīnīties par krievu un poļu valodas pasludināšanu par valsts valodām Lietuvā. Krievu kultūras biedrības un daudzi bijušie «Jedinstvo» līderi pēc šīs organizācijas dibināšanas kongresa 13. un 14. maijā atklāti paziņoja, ka no tās izstājas. Politiskā tuvredzība, šovinisma nekaunīga sludināšana, konfrontācija ar Lietuvas valdību un lietuviešu kustību par pārkārtošanos «Sajūdis» — tās ir «Jedinstvo» galvenās «slimības», ar kurām šī organizācija joprojām lepojas.
***
«Komjaunimo Tiesa» lasītājs no Jūrmalas A. Melnalksnis nesen ieteica Iekšlietu ministrijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izdot kopīgu avīzi. Acīmredzot, pagaidām šīs ministrijas nav nobriedušas līdzīgu akciju rīkošanai, taču mūsu laikraksts varētu iedot kaimiņiem datus par dažiem ārkārtējiem notikumiem, ko fiksējuši Lietuvas kārtības sargāšanas orgāni.
***
20. maijā apmēram plkst. 8 no rīta ceļu krustojumā Tauraģē eksplodēja automašīna. Vadītājs aizgāja bojā, pasažieris — vadītāja tēvs — guva savainojumus un pašlaik ārstējas Tauraģes slimnīcā. Iedarbojās spridzināšanas iekārta, kas bija savienota ar mašīnas vadīšanas mehānismu. Ierosināta krimināllieta. Notikumu izmeklē īpaša iekšlietu nodaļas un prokuratūras grupa, kurai palīdz Valsts drošības komitejas darbinieki. Pamatversija — noziegums izdarīts atriebības nolūkos.
Republikas sabiedrību īpaši satrauca ziņa no Kretingas un Palangas. Tur tika nozagti divi bērni, par kuriem no vecākiem pieprasīja izpirkšanas maksu. Tikai laimīgas nejaušības dēļ bērniem izdevās aizbēgt un atgriezties mājās.
***
Trīs Lietuvas jahtas sekmīgi turpina ceļu pa Atlantijas okeānu. Jahtu kurss — uz Ņujorku. Viena no tām pa ceļam gatavojas piestāt Azoru salās.
KAZIMIRS BUDRIS,
vēstuļu nodaļas korespondents
