625635

Gunārs Asaris, Arnolds Klotiņš, Jānis Petersu.c.

«Padomju Jaunatne», 1988. gada 13. septembris, Nr. 175

Par latviešu valodu

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 175 Datums: 13.09.1988 Tirāža: 220000"" can not be assigned to a declared number type with value 220000. Lappuse: 1 Virsraksts: Radošo savienību Kultūras padomes ATKLĀTA VĒSTULE Latvijas PSR Augstākajai Padomei Rubrika: Tēmas: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu Nozares: Politika Organizācijas: Radošo savienību Kultūras padome Mediji: Cilvēki: Vietas: Rīga Notikums: "Padomju Jaunatne" publicē akadēmiķes Ainas Blinkenas rakstu «Par latviešu valodas statusu — esošo un vēlamo». Gads: 1988

Lai nodrošinātu Latvijas pamatnācijas elementāras pašnoteikšanās tiesības federālajā PSRS valstī, aicinām pieņemt taisnīgu lēmumu par latviešu valodas statusu.

1. Mēs noteikti un stingri prasām, lai tiesiskā valstī, ko sabiedrība sāk veidot saskaņā ar PSKP 19. Vissavienības konferences nostādnēm, latviešu valoda tiktu Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā pasludināta par valsts valodu, kas garantē mūsu suverēnā valstiskuma un nacionālās kultūras pamatu. Latviešu valodai jānodrošina funkcionēšanas iespējas pilnīgi visās dzīves jomās.

2. Lūdzam Latvijas PSR Konstitūcijā noteikt, ka republikas likumdošanas un citu normatīvo aktu oriģināli tiek sastādīti latviešu valodā un ka valsts garantē to autentisku tulkojumu krievu valodā. Lūdzam paredzēt, ka republikas iekšējās lietvedības valoda ir latviešu valoda un ka jebkuras iestādes darbinieki, kontaktējot ar pilsoņiem, nepieciešamības gadījumā garantē lietvedības un dokumentu tekstu autentisku tulkojumu krieviski. Lūdzam paredzēt, ka personu vārdi un vietvārdi Latvijā ir kultūras vērtības un ka valsts garantē to aizsardzību.

3. Konstitūcijā lūdzam fiksēt reālas un taisnīgas divvalodības prakses nodrošināšanu Latvijā, paredzot, ka krievu valoda uzskatāma par starprepublikāniskās saziņas un lietvedības valodu. Savukārt Latvijas reālajos mūsdienu apstākļos par starpnacionālās saziņas līdzekli var kalpot kā krievu, tā latviešu un arī citas valodas — atkarībā no situācijas darba kolektīvos un pilsoņu saskarē gan sadzīvē, gan arī starptautiskos forumos, apspriedēs utt.

4. Reizē jāparedz arī, ka Latvijas PSR teritorijā Konstitūcija pilnīgi garantē jebkuras pasaules tautas valodas brīvu lietošanu un ka necieņas izrādīšana pret kādas tautas valodu uzskatāma par cilvēka tiesību pārkāpumu. Nepieciešams uzsvērt, ka līdztekus pamatnācijai — latviešiem — Latvijā dzīvo ne vien krievu tautības, bet arī vairākām citām tautībām un etniskām grupām piederoši cilvēki, kuriem ir tiesības katram uz savu dzimto valodu vismaz pamatizglītības iegūšanā.

***

Ja kaut kādu iemeslu dēļ latviešu valodai netiktu piešķirts valsts valodas statuss vienīgajā mūsu nācijas etniski valstiskajā teritorijā uz zemeslodes — Latvijā, mūsdienu apstākļos tā būtu politiska kļūda. Mūsu pienākums tad būtu cīnīties par šīs problēmas taisnīgu atrisinājumu Latvijas un Vissavienības presē, kā arī likumdošanas orgānos, Komunistiskās partijas un sabiedrisko organizāciju forumos, kā arī pilsoņu kustības izpausmēs atbilstoši atklātuma, demokratizācijas un starptautiskā tiesiskuma garam.

Cieņā

JĀNIS PETERS,

Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs,

DŽEMMA SKULME,

Latvijas PSR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja,

ARNOLDS KLOTIŅŠ,

Latvijas Komponistu savienības valdes sekretārs,

GUNĀRS ASARIS,

Latvijas PSR Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs,

IVARS SELECKIS,

Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes pirmais sekretārs,

PĒTERIS PĒTERSONS,

Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes sekretārs