318602

Āris Jansons

«Padomju Jaunatne», 1989. gada 24. maijs, Nr. 98

Avots: Padomju Jaunatne Nr.: 98 Datums: 24.05.1989 Tirāža: 235000"" can not be assigned to a declared number type with value 235000. Lappuse: 1 Virsraksts: Mūsu speciālkorespondents ziņo no Maskavas Rubrika: Tēmas: Anatolija Gorbunova politiskā darbība PSRS tautas deputāts PSRS tautas deputātu I kongress Nozares: Politika Organizācijas: PSRS Tautas deputātu kongresi Mediji: Cilvēki: Aleksandrs Adamovičs, Juris Bojārs, Vilnis Edvīns Bresis, Mihails Gorbačovs, Anatolijs Gorbunovs, Dainis Īvāns, Marina Kosteņecka, Viktors Krūmiņš, Jānis Lucāns, Raimonds Pauls, Andris Plotnieks, Gavriils Popovs, Viktors Skudra, Džemma Skulme, Sergejs Stankevičs, Jānis Vagris, Tatjana Zaslavska Vietas: Maskava Notikums: Sākas PSRS tautas deputātu I kongress. Pasaules ievērību izpelnās PSRS tautas deputāts Vilens Tolpežņikovs no Latvijas, iesniedzot deputāta pieprasījumu noskaidrot Tbilisi slaktiņa upurus Gads: 1989

Šeit, Maskavā, gaidot PSRS Tautas deputātu kongresa sākumu, klātesot dažādās deputātu apspriedēs un tikšanās reizēs ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, man rodas iespaids, ka jau šobrīd visu tautas ievēlēto deputātu domu akumulācija ir sasniegusi savu augstāko pakāpi. Iepazīstoties ar visdažādāko krasu viedokļu spektru, rodas priekšstats, ka galvenais, ko vēlas panākt deputāti, ir attīstīt un paātrināt demokratizācijas procesu, nostiprināt tautas varas pamatus, nepieļaut pārbūves buksēšanu un sastinguma parādību recidīvu.

Katru dienu notiek arī Latvijas PSR tautas deputātu sanāksme. Vakar šādā sanāksmē ar kolēģiem apspriedās tie deputāti, kas piedalījās PSKP CK plēnumā. Runādams ar plēnuma dalībniekiem, uzzināju, ka ievērojamu laiku aizņēmusi Maskavas un Ļeņingradas vēlētāju klubu darbības problēmu analīze. Plēnumā notika plašas debates par kandidātiem PSRS AP vadošajiem orgāniem. PSKP CK ģenerālsekretārs M. Gorbačovs iepazīstināja ar tām pamattēzēm, kuras veido kongresam sagatavotā referāta pamatu.

Pēc sarunām ar CK plēnuma dalībniekiem mani pārņēma dalītas jūtas: daudz tiek domāts par valsts aparāta reorganizāciju, par funkcionāru štata samazināšanu, saimniecisko un ideoloģisko sfēru atdalīšanu u. tml., taču – noteiktā pakāpē Tautas deputātu kongresa  dalībnieku runās dominē centrālisma gars un tā kvalitatīvās nianses. Runa ir par Savienības ministriju nostiprināšanās vēlmi, par to monopolu saglabāšanas tieksmi, un diemžēl, runājot par dažādām ekonomiskām reformām, pagaidām netiek parādīts, kādam jābūt jaunajam sociālistiskajam tirgum un daudzu reformu gala iznākumam.

Pirmajā republikas delegācijas kopsapulcē V. E. Bresis detalizēti aplūkoja prioritāros tautsaimniecības stratēģijas jautājumus, talkā aicinot tautas deputātu godā ievēlētos zinātniekus pilnveidot priekšlikumu paketi republikas pārstāvja viedokļa izklāstam kongresā. LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs akcentēja trīs problēmu blokus, ko Padomju Latvijas sūtņi nolēmuši izvirzīt Tautas deputātu kongresā apspriešanai – republiku suverenitāte un tās tiesiskie aspekti: radikāli pārveidojumi ekonomikā; taisnīga un demokrātiska nacionālā politika. V. E. Bresis atzina, ka procedūras jautājumi, protams, ir svarīgi, taču vienlaikus nopietni jādomā par izvirzāmajiem priekšlikumiem, to saturu.

Pārrunājot attieksmi pret kaimiņrepubliku ierosinātiem dokumentiem, J. Bojārs kritiski izteicās par vairākiem Lietuvas un Igaunijas sagatavotiem priekšlikumu projektiem, vērtējot tos kā nepilnīgus no normatīvo aktu veidošanas viedokļa. Klātesošie sprieda, ka juristiem jāapkopo doma ar lietuviešu un igauņu kolēģiem. Tikai vienmēr jāpatur prātā: zināmas aprindas to vien gaida, ka trijās Baltijas tautās tiks iesēta savstarpēja neuzticēšanās un šaubu sēkla.

Otrās dienas sanāksmē tika saskaņota republikas pārstāvju platforma 24. maija delegāciju pārstāvju sapulcē Kremlī. Latvijas PSR tajā reprezentē A. Gorbunovs, J. Vagris, J. Bojārs, D. Īvāns, A. Kauls, M. Kosteņecka, R. Pauls, V. Skudra, Dž. Skulme un V. Krūmiņš.

Deputāti pārrunāja attieksmi pret jaunizveidojamās PSRS Konstitucionālās uzraudzības komitejas priekšsēdētāja kandidatūrām. Bez tam klātesošie vienojās, ka principā piekrīt Igaunijas delegācijas ieteiktajam kongresa reglamenta projektam.

Aktīvāko runātāju skaitā A. Plotnieks, kurš aicināja ar likumdošanas iniciatīvām panākt līdz 1987. gada 1. janvārim izdoto visāda veida veco instrukciju pasludināšanu par spēkā neesošām. Tāpat viņš nosodīja centra vilcināšanos vai atturēšanos īstenot jau esošos dokumentus par centralizāciju.

J. Lucāns savukārt neatlaidīgi aicināja nerunāt tikai par kongresa procedūru, bet nopietni un reāli uzbrukt vārdos nosodītajai centralizācijai:

–  Ja tam netiksim pāri, no ekonomikas likstām neizlīdīsim. Mājās tad mums nav ko rādīties...

Šodien paredzēta triju Baltijas republiku tautas deputātu tikšanās Lietuvas PSR pārstāvniecībā. No rīta Tērauda un sakausējumu institūtā notika vairāku PSRS tautas deputātu un zinātnieku domu apmaiņa par progresīvo spēku taktiku gaidāmajā kongresā. Vakarā Gorkija kultūras un atpūtas parkā paredzēta biedrības «Memoriāls» tikšanās ar deputātiem, vēl vakarā žurnāla «XX Gadsimts un Pasaule» redakcijā notiks progresīvo deputātu Zaslavskas, Popova, Stankeviča, Adamoviča un citu tikšanās ar maskaviešiem.

Laikā, kad es uz Latviju raidīju savu reportāžu, notika kongresa delegātu – PSKP biedru – kopsapulce. Acīmredzot arī šī sapulce noteiks zināmus kongresa akcentus. Joprojām nav pilnīgi izgaisušas bažas, vai kongress varētu noritēt normāli. Lai gan Maskavas deputātu grupa, arī delegāti no citiem valsts reģioniem iesnieguši konkrētus priekšlikumus par deputātu foruma darba kārtību, aparāta iecerētie reglamenta un procedūras maiņas mēģinājumi saduras ar kabineta ierēdniecības diktātu.

Vakar vēlu vakarā beidzās Krievijas Federācijas deputātu kopsapulce, kur Krimas apgabala delegāts lūdza informēt Baltijas republikas delegātus, ka, ņemot vērā vairākuma viedokli, šķiet, panākta AP sastāva ievēlēšanas atvirzīšana no kongresa pirmās sēdes programmas. Deputātu grupā izteikti priekšlikumi noklausīties PSKP CK ģenerālsekretāra M. Gorbačova referātu par pārkārtošanās gaitā veikto no 1985. gada līdz 1989. gadam un, neierobežojot dienu skaitu, gan, protams, saprāta robežās, kongresā vai presē ļaut uzstāties delegātiem. Ir ierosināts, un daudzi deputāti atbalstījuši viedokli, ka AP priekšsēdētāja pirmo vietnieku, AP komitejas un komisiju, arī AP sastāvu nepieciešams ievēlēt no ievērojami lielāka deputātu skaita nekā pašreiz ieteiktie 542 cilvēki.

Acīmredzot šodien PSKP biedru sanāksmē tiek runāts galvenokārt par partijas nozīmi deputātu darbā un pārbūves gaitā. Spriežot pēc biedra Jeļcina uzstāšanās PSKP CK plēnumā, ne viens vien partijas darbinieks ir noraizējies par to, ka partijā tās organizāciju pārkārtošanās bieži vien norit lēnāk nekā sabiedrībā, un tas, protams, negatīvi ietekmē PSKP autoritāti, traucē pilnā apjomā veikt pārkārtošanās uzdevumus politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā sfērā. Vakar PSKP CK plēnumā dalībnieki apliecināja, ka dialogs, sadarbība, visu progresīvo partijas spēku konsolidācija, nevis domstarpības var garantēt pārbūves panākumus. Acīmredzot tas ir ļoti būtisks secinājums PSRS Tautas deputātu kongresa priekšvakarā.

ĀRIS JANSONS

(pa tālruni)