Atšķirības starp "124707" versijām
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates) |
(Set original images) |
||
| (Viena starpversija, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas) | |||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
|Source file=lajn1991n025_001_05 | |Source file=lajn1991n025_001_05 | ||
}} | }} | ||
| + | {{Source image|articles/124/707/124707.jpg}} | ||
{{Written by|Juris Laksovs}} | {{Written by|Juris Laksovs}} | ||
| + | {{About topic|PSRS nākotne — diskusijas, referendums}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About person|Anatolijs Lukjanovs}} | ||
| + | {{About person|Boriss Jeļcins}} | ||
| + | {{About person|V. Orlovs}} | ||
{{About organization|PSRS Augstākā Padome}} | {{About organization|PSRS Augstākā Padome}} | ||
| + | {{About place|PSRS}} | ||
| + | {{About place|Turkmēnija}} | ||
| + | {{About place|Tadžikija}} | ||
| + | {{About place|Uzbekija}} | ||
| + | {{About place|Azerbaidžāna}} | ||
| + | {{About place|Kijeva}} | ||
| + | {{About place|Sverdlovska}} | ||
| + | {{About event|E1991031700}} | ||
| + | {{About year|1991}} | ||
Nupat zemeslodes sestās daļas «nospiedošais» (un to nospiedušais) vairākums svinēja nedēļu, kopš Padomju Savienības pirmā referenduma rīkošanas. Kā 21. martā paziņoja referenduma centrālās komisijas priekšsēdētājs V. Orlovs, no sarakstos iekļautajiem 184 miljoniem iedzīvotāju tautas gribas paušanas precedentā piedalījušies 80 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju un 76 procenti savas balsis atdevuši par «nedalāmo». Kopumā, ievērojot plebiscīta boikotētājus un tos, kuru biļeteni tika atzīti par nederīgiem, par lielvalsts saglabāšanu izteikušies mazliet vairāk par pusi tās pilsoņu (57 procenti). Taču, ja atceramies žurnālista Kabanova eksperimentu, jārēķinās arī ar iespējamām organizētām falsifikācijām, šoreiz — par labu PSRS vienotībai. | Nupat zemeslodes sestās daļas «nospiedošais» (un to nospiedušais) vairākums svinēja nedēļu, kopš Padomju Savienības pirmā referenduma rīkošanas. Kā 21. martā paziņoja referenduma centrālās komisijas priekšsēdētājs V. Orlovs, no sarakstos iekļautajiem 184 miljoniem iedzīvotāju tautas gribas paušanas precedentā piedalījušies 80 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju un 76 procenti savas balsis atdevuši par «nedalāmo». Kopumā, ievērojot plebiscīta boikotētājus un tos, kuru biļeteni tika atzīti par nederīgiem, par lielvalsts saglabāšanu izteikušies mazliet vairāk par pusi tās pilsoņu (57 procenti). Taču, ja atceramies žurnālista Kabanova eksperimentu, jārēķinās arī ar iespējamām organizētām falsifikācijām, šoreiz — par labu PSRS vienotībai. | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 15. maijs, plkst. 10.45
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nupat zemeslodes sestās daļas «nospiedošais» (un to nospiedušais) vairākums svinēja nedēļu, kopš Padomju Savienības pirmā referenduma rīkošanas. Kā 21. martā paziņoja referenduma centrālās komisijas priekšsēdētājs V. Orlovs, no sarakstos iekļautajiem 184 miljoniem iedzīvotāju tautas gribas paušanas precedentā piedalījušies 80 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju un 76 procenti savas balsis atdevuši par «nedalāmo». Kopumā, ievērojot plebiscīta boikotētājus un tos, kuru biļeteni tika atzīti par nederīgiem, par lielvalsts saglabāšanu izteikušies mazliet vairāk par pusi tās pilsoņu (57 procenti). Taču, ja atceramies žurnālista Kabanova eksperimentu, jārēķinās arī ar iespējamām organizētām falsifikācijām, šoreiz — par labu PSRS vienotībai.
Visaktīvākie jāvārda teicēji dzīvo Turkestānā (98% no tiem, kas balsoja), Tadžikijā (96%), Kirgīzijā (94,5%), Kazahijā (94%), Uzbekijā (93,7%) un Azerbaidžānā (93%). Nu, ko — cilvēciski ir saprotama tuksnešu proletariāta nevēlēšanās tikpat lēcienveidīgi no attīstīta sociālisma nokļūt atpakaļ feodālajā beztiesībā, kas iepazīta Austrumu pasakās. Citāda aina ir citadelē. Maskavā — ak, vai! — «par» balsojuši tikai 50,2 procenti plebiscīta dalībnieku (un, neapšaubāmi, mazākā daļa no visiem galvaspilsētas iedzīvotājiem). Pavisam bēdīgi ir Kijevā, Sverdlovskā un dažās citās pilsētās —kur vairākums ir pret PSRS saglabāšanu. Kā steidz skaidrot pasākuma iedvesmotāji, tas ir tāpēc, ka Sverdlovskā trīs mēnešus nav redzēts sviests. «Sirds dziļumos arī tie, kas balsoja pret,» mierina viedie ģeržavas varasvīri, «ir par mūsu Dzimtenes vienotību. Viņu acumirkļa nostāju, visticamāk, ietekmējušas pagaidu sociālās nebūšanas.»
Kas notiks pēc referenduma? Var gadīties tā, kā savulaik ir sacījis pats PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. Lukjanovs, acīmredzot nenojauzdams, ka viņa paustie vārdi varētu tikt atliecināti arī uz paša valsti: «Divas trešdaļas no pasaulē rīkotajiem referendumiem ir palīdzējuši iedibināt vai stiprināt autoritāru režīmu.»
Iegūdama avansā visai nosacītu jāvārdu, pašreizējā savienības vadība iegūst formālas tiesības arī uz turpmākajām reformām. Domājams, tiks pārveidota nevis sistēma, bet sabiedrība. Ja neizdodas salauzt sistēmu, pilnīgi iespējams, ka radīsies kārdinājums pagātnes «labo tradīciju» garā iedzīt tajā sabiedrību.
Cerības vieš Krievijas referenduma rezultāti. No 75,42 procentiem republikas plebiscīta dalībnieku par prezidenta posteņa ieviešanu Krievijā balsojusi 70 procenti. Atgādināšu, ka ar šīm pilnvarām republikas iedzīvotāji, visticamāk, apveltīs Borisu Jeļcinu. Abu — savienības un Krievijas — referendumu pretdarbīgais iznākums vēl jo vairāk saasina abu politisko līderu un viņu personificēto spēku konfliktu.
J. Laksovs
*Jurta — tjurkiem un mongoļiem pārvietojama mītne Vidusāzijā un Centrālajā Āzijā.
