041099

Juris Laksovs

«Latvijas Jaunatne», 1990. gada 16. marts, Nr. 50

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 50 Datums: 16.03.1990 Tirāža: 246000"" can not be assigned to a declared number type with value 246000. Lappuse: 1 Virsraksts: «Ātrāk ārā!» Papild­virsraksts: Mūsu korespondents Juris Laksovs ziņo no Maskavas Rubrika: Tēmas: PSRS tautas deputāts PSRS tautas deputātu III kongress Nozares: Politika Organizācijas: PSRS Tautas deputātu kongresi Mediji: Cilvēki: Viktors Alksnis, Mihails Gorbačovs, Konstantīns Lubenčenko, Anatolijs Lukjanovs, Vilens Tolpežņikovs Vietas: Maskava Notikums: Ar PSRS Augstākās Padomes lēmumu tiek nodibināts PSRS prezidenta amats Par PSRS prezidentu tiek ievēlēts Mihails Gorbačovs Gads: 1990

— Nesaprotu, kas šobrīd pārvalda jūsu valsti, — savās pārdomās dalījās viens no PSRS Tautas deputātu kongresā akreditētajiem ārzemju žurnālistiem. — Jau kuru dienu visa valdība to vien dara, kā sēž prezidijā vai zālē un, aizmirsdama savus tiešos pienākumus, vēro, kas notiek kongresā.

Šķiet, ka ne vien valstsvīriem, bet arī jebkuram mūsu (pagaidām…) valsts pilsonim bija interesanti vērot to kritikas lavīnu, kas īsajā valsts pārvaldes vakuuma brīdī gāzās pār līdz šim vienbalsīgi apjūsmoto Mihailu Gorbačovu. Acīmredzot ne jau nejaušības dēļ, vēlējot prezidentu, par perestroikas aizsācēju nobalsoja tikai 59,2% deputātu.

Par vakardienas norisēm kongresā stāsta  Vilens Tolpežņikovs:

— Lai gan sākumā mūsu delegācijas vairākums vienojās balsot pret prezidenta institūta ieviešanu, daudzi nez kāpēc nobalsoja «par» vai atturējās. Kad prezidentūras ideja kopumā tika pieņemta, nolēmām piedalīties likumprojekta atsevišķo iedaļu apspriešanā, lai ieviestu labojumus un «mīkstinātu» pārāk striktos definējumus, piemēram, pantā, kas ļāva neņemt vērā republiku viedokli.

Spriežot pēc kolēģu teiktā, mūsu deputātu vairākums balsoja par Gorbačovu, jo apzinājās, ka citu daudzmaz līdzvērtīgu kandidātu nav un ka viņš ir viselastīgākais no «augšu», atvainojiet, kliķes. Ar Gorbačova vārdu tomēr tiek saistītas cerības uz pārrunu veiksmīgu norisi Baltijas neatkarības atgūšanas jautājumā.

Jāteic, ka savu darbošanos jaunajā amatā prezidents sāka tā, it kā nekas nebūtu noticis. Arī prezidija locekļi joprojām sēdēja savās iesildītajās vietiņās, kaut gan saskaņā ar nule pieņemto likumu Augstākās Padomes Prezidija valstī vairs nav. Diez vai Gorbačovam pašam bija jāvada šī sēde un tuvākie cilvēki, konkrēti Lukjanovs, jāpietuvina sev jo cieši šā vārda tiešā nozīmē. Starp citu, atbrīvotās Augstākās Padomes priekšsēdētāja kandidatūru apspriešanā, kas brīžam pārsniedza pieklājības robežas, prezidents visai voluntāri mēģināja uzspiest savu viedokli. Proti: «izbīdīt» augstajam amatam vienīgi Lukjanova kandidatūru.

Domāju, ka Gorbačovs arī turpmāk nespēs mainīt savu politiku, jo tāda nu ir viņa iekšējā būtība. Tā lauztin laužas uz āru tajos brīžos, kad mūsu līderis ir sakaitināts.

Lieliska bija Augstākās Padomes priekšsēdētāja amata kandidāta jurista Lubenčenko runa. Tā bija eleganta, lakoniska, trīs minūtēs tajā tika izklāstīti Augstākās Padomes uzbūves un darbības principu grozījumi, pamattēzes.

'J'oprojām nav pavairota un kongresa dalībnieku vidū izplatīta mūsu republikas deputātu atklātā vēstule par Viktora Alkšņa aktivitātēm. Acīmredzot visa foruma rīkotāju enerģija tiek patērēta, dāsni izdalot interfrontiska satura makulatūru.

Maskavieši, protams, nezina, ka sestdien Rīgā notiks manifestācija, taču par iespējamo Latvijas un PSRS laulības šķiršanu ne mazums no viņiem izsakās lietpratīgi: «Neesiet taču idioti, stājieties ātrāk ārā!»

(15. martā pa tālruni)