Atšķirības starp "796537" versijām
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/10/18 |Issue number=198 |Page number=3 |Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam» |In section=Latvijas Ku...) |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | {{Newspaper Article | + | {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/10/18 |Issue number=198 |Page number=3 |Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam» |In section=Latvijas Kultūras fondā |Source file=paja1988n198_003_06 |Abstract= }} {{About year|1988}}Pēc Latvijas Kultūras fonda aicinājuma 1988. gada 7. un 8. maijā visā Latvijas teritorijā notika kapu sakopšanas talkas, arī Rīgas Otrajos Meža kapos. Par vienu no šīm talkām 1988. gada 11. maijā laikrakstā «Rīgas Balss» anonīms «mūsu korespondents» ziņoja: «.. Komunāru alejas galā, vietā, kur pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma bija paredzēts restaurēt un labiekārtot pieminekļu apkārtni, tika pieļauta patvaļīga rīcība. Cilvēku grupa bez jebkādas saskaņošanas ar attiecīgiem pilsētas pārvaldes orgāniem vai II Meža kapu administrāciju izcirtuši daudzus pārstādīšanai paredzētus kokus, tādējādi nodarot materiālo kaitējumu desmitiem tūkstošu rubļu vērtībā. Par šo faktu iekšlietu orgāni izdara izmeklēšanu.» |
| − | |Article in=Padomju Jaunatne | ||
| − | |Published on=1988/10/18 | ||
| − | |Issue number=198 | ||
| − | |Page number=3 | ||
| − | |Original title=Atbilde kādam «mūsu korespondentam» | ||
| − | |In section=Latvijas Kultūras fondā | ||
| − | |Source file=paja1988n198_003_06 | ||
| − | |Abstract= | ||
| + | Izmeklēšana ir pabeigta, laiks ieviest skaidrību, kas ir noticis un kādas ir šīs darbības juridiskās sekas. | ||
| − | + | Atsaucoties uz Kultūras fonda aicinājumu, vairāki jaunieši pieteicās strādāt Otrajos Meža kapos, attīrot republikas nozīmes mākslas pieminekļa — tēlnieka Kārļa Jansona 1935. gadā veidotā Jāņa Čakstes kapa pieminekļa — virsējo daļu no netīrumiem, atbrīvojot pieminekļa tuvāko apkārtni no krūmiem, kas bojāja tā pamatni. Par to, ka šādi darbi tiks veikti, zināja un tam piekrita Kultūras fonda eksperts — talku centra vadītājs Vello Remmerts un Rīgas pilsētas TDP Labiekārtošanas pārvaldes uzņēmuma «Atvadas» darbinieki. | |
| − | + | ||
| + | 8. maijā, kad sākās darbi, tiem pievienojās arī citi kapos tobrīd esošie cilvēki. Protams, šajā situācijā cilvēki atcerējās to, ka koki un krūmi pieminekļa tuvumā iestādīti nelikumīgi. Neviens nevēlējās gaidīt, vai un kad tiks izlemts — augt šiem stādījumiem tālāk vai likvidēt tos. Koki tika nozāģēti, un krūmi izcirsti. | ||
| + | |||
| + | 9. maijā Rīgas pilsētas Oktobra rajona Iekšlietu daļā tika iereģistrēts uzņēmuma «Atvadas» iesniegums par to, ka «nenoskaidrotas personas 8. maijā plkst. 11.00 Meža kapos patvaļīgi izcirta zaļos apstādījumus J. Čakstes pieminekļa rajonā». | ||
| + | |||
| + | Uz šā iesnieguma pamata 13. maijā Oktobra rajona iekšlietu daļas izmeklēšanas nodaļā tika ierosināta krimināllieta pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa 161. panta 3. daļā paredzētā nozieguma pazīmēm, tas ir, par koku nelikumīgu ciršanu pilsētas teritorijā. | ||
| + | |||
| + | No Rīgas pilsētas TDP Labiekārtošanas pārvaldes Dārzu un parku tresta 1988. gada 10. maijā sastādītā akta redzams, ka 96 koku un 27 krūmu izciršanas rezultātā nodarīti zaudējumi 4024,70 rubļu apmērā. Saskaņā ar attiecīgu Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu šādos gadījumos zaudējumi piedzenami desmitkārtīgā apmērā, tātad — 40 247,00 rbļ. | ||
| + | |||
| + | Pavisam krimināllietā ir apmēram 180 lappuses, lielākoties tie ir paskaidrojumi un nopratināšanas protokoli, kas vākti nolūkā noskaidrot, kurš kurā vietā atradies 8. maijā un ko kuram teicis, lai atbildētu uz jautājumu: kas to izdarījis? | ||
| + | |||
| + | 4. jūnijā nozīmēta arhitektoniski mākslinieciskā ekspertīze. Šī un apzaļumošanas elementu novērtējuma ekspertīze palīdzēja izmeklēšanai tikt skaidrībā: vai vispār ir izdarīts noziegums? | ||
| + | |||
| + | No Rīgas vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieka G Baumaņa. šīs inspekcijas rajona arhitekta A. Holcmaņa un RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes vecākās pasniedzējas I. Miķelsones sastādītā arhitektoniski mākslinieciskās ekspertīzes slēdziena: «Laikā ap 1975. —1977. gadu šī pieminekļa teritorijā un uz kapu ceļa, kas veda uz pieminekli, bez saskaņošanas ar Rīgas Galveno arhitektūras plānošanas pārvaldi un pieminekļu aizsardzības orgāniem tika iestādīti koki un krūmi, kas pieminekli aizsedza. Galvenā arhitektūras plānošanas pārvalde rakstiski protestēja pret ceļa pārveidošanu, taču šie iebildumi netika ievēroti. Šādas patvarīgas darbības rezultātā krasi samazinājās J. Čakstes pieminekļa apskates un uztveres iespējas un tas kā mākslas piemineklis tika degradēts. Izcērtot kokus un krūmus, salīdzinājumā ar iepriekšējo stāvokli tika ievērojami uzlabota J. Čakstes pieminekļa kā mākslas pieminekļa estētiskā uztvere. | ||
| + | |||
| + | Stādījumi pie J. Čakstes pieminekļa radīja draudus pieminekļa tehniskajam stāvoklim, izcilājot kāpņu pamatus, bojājot tuvāk izvietotās akmens konstrukcijas. Koku un krūmu izciršana laika gaitā būtu praktiski nepieciešama, un tas, ka tie izcirsti jau tagad, tikai sekmē pieminekļa tehniskā stāvokļa uzlabošanu un aizsardzību.» | ||
| + | |||
| + | No institūta «Komunālprojekts» speciālistu sastādītā apzaļumošanas elementu novērtējuma ekspertīzes slēdziena: «Sakarā ar noēnojumu koki bija izstīdzējuši un ar neattīstītu vainagu. Šādi koki dekoratīvi nevērtīgi. Tie nav izmantojami arī kā stādāmais materiāls citā vietā. Mēs kā speciālisti uzskatām, ka pieminekļa teritorijā esošie celmi jālikvidē, jo tie dzen atvases, kas turpina pieminekļa bojāšanu. 8. maijā izcirstajiem kokiem nav bijusi ne materiāla, ne dekoratīva vērtība. | ||
| + | |||
| + | Saņemot tikko minēto ekspertīzes slēdzienu, izmeklēšanai tika pielikts punkts. No Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Rīgas pilsētas Izmeklēšanas daļas vecākās izmeklētājas V. Čekotinas 1988. gada 30. augusta lēmuma par krimināllietas izbeigšanu: «No krimināllietas materiāliem redzams, ka koki un krūmi J. Čakstes pieminekļa tuvumā tiešām tika iznīcināti nelikumīgi, tas ir, bez atļaujas, ko katrā konkrētā gadījumā dod Dārzu un parku trests. Vienlaicīgi no lietas materiāliem izriet, ka izciršana bija nepieciešama pieminekļa saglabāšanas un estētiskās uztveres uzlabošanas interesēs.» Krimināllieta par koku un krūmu izciršanas faktu tika izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. | ||
| + | |||
| + | Informējot par krimināllietas izbeigšanu, izmeklētāja V. Čekotina izvirzīja uzņēmumam «Atvadas» priekšlikumu — ātrāk veikt J. Čakstes pieminekļa labiekārtošanu, jo teritorija aizaugusi ar nezālēm. | ||
| + | |||
| + | «Mūsu korespondenta» raksts «Rīgas Balsī» beidzās ar jautājumu: «Vai šāda nosodāma rīcība nevar atkārtoties arī citur, ja kapu vietu sakārtošanu, rekonstruēšanu veiks bez pietiekama plānojuma un uzraudzības?» | ||
| + | |||
| + | Manuprāt, šāda rīcība atkārtosies — vai pie Jāņa Čakstes kapa pieminekļa, vai citur, ja kultūrvietu sakārtošana būs jāveic entuziastiem, kārtējo reizi nespējot sagaidīt, kad darbu veiks organizācijas, kuru tiešajos pienākumos tas ietilpst. | ||
| + | |||
| + | <p style="text-align: right; ">'''UĢIS KALMANIS,'''</p><p style="text-align: right; ">Latvijas Kultūras fonda vecākais juriskonsults</p> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. aprīlis, plkst. 18.06
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pēc Latvijas Kultūras fonda aicinājuma 1988. gada 7. un 8. maijā visā Latvijas teritorijā notika kapu sakopšanas talkas, arī Rīgas Otrajos Meža kapos. Par vienu no šīm talkām 1988. gada 11. maijā laikrakstā «Rīgas Balss» anonīms «mūsu korespondents» ziņoja: «.. Komunāru alejas galā, vietā, kur pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma bija paredzēts restaurēt un labiekārtot pieminekļu apkārtni, tika pieļauta patvaļīga rīcība. Cilvēku grupa bez jebkādas saskaņošanas ar attiecīgiem pilsētas pārvaldes orgāniem vai II Meža kapu administrāciju izcirtuši daudzus pārstādīšanai paredzētus kokus, tādējādi nodarot materiālo kaitējumu desmitiem tūkstošu rubļu vērtībā. Par šo faktu iekšlietu orgāni izdara izmeklēšanu.»
Izmeklēšana ir pabeigta, laiks ieviest skaidrību, kas ir noticis un kādas ir šīs darbības juridiskās sekas.
Atsaucoties uz Kultūras fonda aicinājumu, vairāki jaunieši pieteicās strādāt Otrajos Meža kapos, attīrot republikas nozīmes mākslas pieminekļa — tēlnieka Kārļa Jansona 1935. gadā veidotā Jāņa Čakstes kapa pieminekļa — virsējo daļu no netīrumiem, atbrīvojot pieminekļa tuvāko apkārtni no krūmiem, kas bojāja tā pamatni. Par to, ka šādi darbi tiks veikti, zināja un tam piekrita Kultūras fonda eksperts — talku centra vadītājs Vello Remmerts un Rīgas pilsētas TDP Labiekārtošanas pārvaldes uzņēmuma «Atvadas» darbinieki.
8. maijā, kad sākās darbi, tiem pievienojās arī citi kapos tobrīd esošie cilvēki. Protams, šajā situācijā cilvēki atcerējās to, ka koki un krūmi pieminekļa tuvumā iestādīti nelikumīgi. Neviens nevēlējās gaidīt, vai un kad tiks izlemts — augt šiem stādījumiem tālāk vai likvidēt tos. Koki tika nozāģēti, un krūmi izcirsti.
9. maijā Rīgas pilsētas Oktobra rajona Iekšlietu daļā tika iereģistrēts uzņēmuma «Atvadas» iesniegums par to, ka «nenoskaidrotas personas 8. maijā plkst. 11.00 Meža kapos patvaļīgi izcirta zaļos apstādījumus J. Čakstes pieminekļa rajonā».
Uz šā iesnieguma pamata 13. maijā Oktobra rajona iekšlietu daļas izmeklēšanas nodaļā tika ierosināta krimināllieta pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa 161. panta 3. daļā paredzētā nozieguma pazīmēm, tas ir, par koku nelikumīgu ciršanu pilsētas teritorijā.
No Rīgas pilsētas TDP Labiekārtošanas pārvaldes Dārzu un parku tresta 1988. gada 10. maijā sastādītā akta redzams, ka 96 koku un 27 krūmu izciršanas rezultātā nodarīti zaudējumi 4024,70 rubļu apmērā. Saskaņā ar attiecīgu Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu šādos gadījumos zaudējumi piedzenami desmitkārtīgā apmērā, tātad — 40 247,00 rbļ.
Pavisam krimināllietā ir apmēram 180 lappuses, lielākoties tie ir paskaidrojumi un nopratināšanas protokoli, kas vākti nolūkā noskaidrot, kurš kurā vietā atradies 8. maijā un ko kuram teicis, lai atbildētu uz jautājumu: kas to izdarījis?
4. jūnijā nozīmēta arhitektoniski mākslinieciskā ekspertīze. Šī un apzaļumošanas elementu novērtējuma ekspertīze palīdzēja izmeklēšanai tikt skaidrībā: vai vispār ir izdarīts noziegums?
No Rīgas vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieka G Baumaņa. šīs inspekcijas rajona arhitekta A. Holcmaņa un RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes vecākās pasniedzējas I. Miķelsones sastādītā arhitektoniski mākslinieciskās ekspertīzes slēdziena: «Laikā ap 1975. —1977. gadu šī pieminekļa teritorijā un uz kapu ceļa, kas veda uz pieminekli, bez saskaņošanas ar Rīgas Galveno arhitektūras plānošanas pārvaldi un pieminekļu aizsardzības orgāniem tika iestādīti koki un krūmi, kas pieminekli aizsedza. Galvenā arhitektūras plānošanas pārvalde rakstiski protestēja pret ceļa pārveidošanu, taču šie iebildumi netika ievēroti. Šādas patvarīgas darbības rezultātā krasi samazinājās J. Čakstes pieminekļa apskates un uztveres iespējas un tas kā mākslas piemineklis tika degradēts. Izcērtot kokus un krūmus, salīdzinājumā ar iepriekšējo stāvokli tika ievērojami uzlabota J. Čakstes pieminekļa kā mākslas pieminekļa estētiskā uztvere.
Stādījumi pie J. Čakstes pieminekļa radīja draudus pieminekļa tehniskajam stāvoklim, izcilājot kāpņu pamatus, bojājot tuvāk izvietotās akmens konstrukcijas. Koku un krūmu izciršana laika gaitā būtu praktiski nepieciešama, un tas, ka tie izcirsti jau tagad, tikai sekmē pieminekļa tehniskā stāvokļa uzlabošanu un aizsardzību.»
No institūta «Komunālprojekts» speciālistu sastādītā apzaļumošanas elementu novērtējuma ekspertīzes slēdziena: «Sakarā ar noēnojumu koki bija izstīdzējuši un ar neattīstītu vainagu. Šādi koki dekoratīvi nevērtīgi. Tie nav izmantojami arī kā stādāmais materiāls citā vietā. Mēs kā speciālisti uzskatām, ka pieminekļa teritorijā esošie celmi jālikvidē, jo tie dzen atvases, kas turpina pieminekļa bojāšanu. 8. maijā izcirstajiem kokiem nav bijusi ne materiāla, ne dekoratīva vērtība.
Saņemot tikko minēto ekspertīzes slēdzienu, izmeklēšanai tika pielikts punkts. No Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Rīgas pilsētas Izmeklēšanas daļas vecākās izmeklētājas V. Čekotinas 1988. gada 30. augusta lēmuma par krimināllietas izbeigšanu: «No krimināllietas materiāliem redzams, ka koki un krūmi J. Čakstes pieminekļa tuvumā tiešām tika iznīcināti nelikumīgi, tas ir, bez atļaujas, ko katrā konkrētā gadījumā dod Dārzu un parku trests. Vienlaicīgi no lietas materiāliem izriet, ka izciršana bija nepieciešama pieminekļa saglabāšanas un estētiskās uztveres uzlabošanas interesēs.» Krimināllieta par koku un krūmu izciršanas faktu tika izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Informējot par krimināllietas izbeigšanu, izmeklētāja V. Čekotina izvirzīja uzņēmumam «Atvadas» priekšlikumu — ātrāk veikt J. Čakstes pieminekļa labiekārtošanu, jo teritorija aizaugusi ar nezālēm.
«Mūsu korespondenta» raksts «Rīgas Balsī» beidzās ar jautājumu: «Vai šāda nosodāma rīcība nevar atkārtoties arī citur, ja kapu vietu sakārtošanu, rekonstruēšanu veiks bez pietiekama plānojuma un uzraudzības?»
Manuprāt, šāda rīcība atkārtosies — vai pie Jāņa Čakstes kapa pieminekļa, vai citur, ja kultūrvietu sakārtošana būs jāveic entuziastiem, kārtējo reizi nespējot sagaidīt, kad darbu veiks organizācijas, kuru tiešajos pienākumos tas ietilpst.
UĢIS KALMANIS,
Latvijas Kultūras fonda vecākais juriskonsults
