285551

Andra Jauce

«Latvijas Jaunatne», 1991. gada 23. janvāris, Nr. 6

Avots: Latvijas Jaunatne Nr.: 6 Datums: 23.01.1991 Tirāža: 150000"" can not be assigned to a declared number type with value 150000. Lappuse: 1 Virsraksts: Tā bija un nebija sarokošanās Rubrika: Augstākajā Padomē Tēmas: 1990. gada 4. maija Deklarācija Anatolija Gorbunova politiskā darbība Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, 1990. gada 4. maijā LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF Latvijas Tautas frontes, LTF, sadarbība ar PSRS tautas deputātiem PSRS nākotne — diskusijas, referendums PSRS tautas deputāts Valstiskās neatkarības atjaunošana Nozares: Politika Organizācijas: Latvijas Republikas Augstākā Padome (LR Augstākā Padome, LR AP) Latvijas Tautas fronte (LTF) PSRS Tautas deputātu kongresi Mediji: Cilvēki: Viktors Avotiņš, Andrejs Cīrulis, Jānis Dinevičs, Jānis Freimanis, Imants Geidāns, Mihails Gorbačovs, Anatolijs Gorbunovs, Ivars Ķezbers, Imants Ziedonis Vietas: Rīga Notikums: LR Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas sēdē piedalās PSRS tautas deputāti no Latvijas, kas atbalsta Neatkarības deklarāciju Gads: 1991

Pirmdien, 21. janvārī, Augstākās Padomes Tautas frontes frakcijas sēdē piedalījās PSRS tautas deputāti no Latvijas, kas atbalsta neatkarības Deklarāciju.

Šķiet, abas deputātu grupas pirmdienas sanāksmē galvenokārt tuvināja traģiskie notikumi, un nevaru apgalvot, ka patiesi ir notikusi sarokošanās. To darīt vienus un otrus aicināja J. Freimanis. Turklāt sanāksmes beigās zālē bija tikai daži PSRS tautas deputāti, tā ka tas nebija iespējams arī fiziskā nozīmē.

Nudien, dīvaini un pieticīgi, ka lielākais iekarojums, ko šajā kopā sanākšanas reizē guva PSRS tautas deputāti, ir solījums, ka turpmāk katrs no viņiem individuāli tiks informēts par Latvijas parlamenta lēmumiem un svarīgākajām nostādnēm. A. Cīrulis un I. Ķezbers uzsvēra, ka PSRS tautas deputātiem visdrīzākajā laikā jāuzzina mūsu parlamenta taktika un stratēģija jautājumā par prezidenta Gorbačova izsludināto 17. marta referendumu.

Tomēr arī deputātu savstarpējā sapratne ir kļuvusi lielāka. Šajā tikšanās reizē apgalvojumi, ka piedalīšanās PSRS AP darbā un sesijās ir lieka, vairs neizskanēja. Pat I. Geidāns, kuram līdz šim bija ļoti negatīva nostāja, kļuvis pieļāvīgāks. «Jēga būt jums Maskavā ir tikai tad, ja jūs patiešām cīnāties par Latvijas neatkarību un ja to dara ikviens,» viņš teica PSRS tautas deputātiem. Grūti nepiekrist I. Geidānam, kad viņš liek šaubīties par katra PSRS tautas deputāta konkrēto ieguldījumu.

Sanāksmē vieni un otri deputāti vērtēja pašreizējo situāciju, uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt labas attiecības ar Krievijas demokrātiem. I. Ziedonis ierosināja apsvērt, vai nebūtu lietderīgāk, ja arī PSRS tautas deputāti orientētos uz KPFSR parlamentu.

Cits diskusijas temats — AP priekšsēdētāja A. Gorbunova rīcības brīvība. Vairāki deputāti izteica domu, ka parlaments AP priekšsēdētāju cenšas nevajadzīgi sasaistīt. V. Avotiņš ierosināja dot viņam atsevišķās situācijās izcilas pilnvaras. Tautas frontes stratēģiskās grupas viedoklis — Latvija ir parlamentāra valsts, un nebūtu loģiski, ja vienam cilvēkam tiktu piešķirtas gandrīz vai prezidenta pilnvaras. J. Dinēvičs PSRS tautas deputātiem izteica arī vairākumfrakcijas ciešo apņēmību nepieļaut nekādu atkāpšanos no 4. maija Deklarācijas īstenošanas un atkāpšanās būtu arī koalīcijas valdības izveidošana.

A. Jauce