Atšķirības starp "110025" versijām
(Jauna lapa: {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Bija tanks, bija bruņumašīna }} {{Written by|Juris Vīksna}} {{About to...) |
|||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | {{Memoir | + | {{Memoir |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) |Published on=2001/01/20 |Original title=Bija tanks, bija bruņumašīna }} {{Written by|Juris Vīksna}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}} {{About domain|Politika}} {{About person|Aldis Drēģeris}} {{About year|1991}}Uz barikādēm mēs braucām no darbavietas. Es biju divas dienas. Mūsu dežūras vieta bija pie televīzijas torņa. Bija savestas daudzas kravas ar malkas bluķiem, lai cilvēki varētu kurināt ugunskurus un sildīties pie tiem. Televīzijas torņa vestibilā spēlēja dažādas grupas, vienu dienu ar "gaziku" atbrauca Drēģeris. Es atceros, ka no "Auto haosa" bija atvesta veca automašīna, uz kuras jumta bija rores un uz sāniem — uzraksti "krievu tanks". Cilvēki kaut kur bija sadabūjuši un netālu novietojuši arī īstu Otrā pasaules kara bruņumašīnu. Šur tur aktieri spēlēja teātri, mēģinādami uzmundrināt ļaudis. Tika sacerēti visādi pantiņi un dzejoļi. |
− | |Article in=Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata (2001) | + | |
− | |Published on=2001/01/20 | + | Dežūras laikā staigājām pa mums iedalīto teritoriju un skatījāmies, vai nebrauc īstie krievu tanki. Par laimi, agresijas no viņu puses nebija. Zvaigžņotajās debesīs spīdēja mēness. Valdīja īsta romantika. Negribējās pat mājās braukt. |
− | |Original title=Bija tanks, bija bruņumašīna | + | |
− | }} | + | |
− | {{Written by|Juris Vīksna}} | + | <p style="text-align: right; ">Pierakstījusi''' I. Bukbārde'''</p> |
− | {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} | ||
− | {{About topic|Barikādes, Zaķusalā, 1991}} | ||
− | {{About domain|Politika}} | ||
− | {{About person|Aldis Drēģeris}} | ||
− | {{About year|1991}} |
Versija, kas saglabāta 2012. gada 5. februāris, plkst. 22.53
|
Uz barikādēm mēs braucām no darbavietas. Es biju divas dienas. Mūsu dežūras vieta bija pie televīzijas torņa. Bija savestas daudzas kravas ar malkas bluķiem, lai cilvēki varētu kurināt ugunskurus un sildīties pie tiem. Televīzijas torņa vestibilā spēlēja dažādas grupas, vienu dienu ar "gaziku" atbrauca Drēģeris. Es atceros, ka no "Auto haosa" bija atvesta veca automašīna, uz kuras jumta bija rores un uz sāniem — uzraksti "krievu tanks". Cilvēki kaut kur bija sadabūjuši un netālu novietojuši arī īstu Otrā pasaules kara bruņumašīnu. Šur tur aktieri spēlēja teātri, mēģinādami uzmundrināt ļaudis. Tika sacerēti visādi pantiņi un dzejoļi.
Dežūras laikā staigājām pa mums iedalīto teritoriju un skatījāmies, vai nebrauc īstie krievu tanki. Par laimi, agresijas no viņu puses nebija. Zvaigžņotajās debesīs spīdēja mēness. Valdīja īsta romantika. Negribējās pat mājās braukt.
Pierakstījusi I. Bukbārde